“Ideja materializējusies, doma, ka desmit sadaļās izstādē meklēsim atbildi un uz jautājumu, kas ir Latvija, ir piepildījusies,” atzīst Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājsToms Ķikuts.

Kultūras Rondo aicina uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeju, lai iepazīstinātu klausītājus ar vērienīgu Latvijas muzeju kopizstādi „Latvijas gadsimts”. Izstādes vadmotīvs ir atbildes uz jautājumu – kas ir Latvija? To meklējam kopā ar izstādes veidotājiem.

“Mēs patiešām caur desmit izstādes sadaļām varam iziet cauri un meklēt to, ko no 19. gadsimta otrās puses līdz 21. gadsimtam dažādos laikos dažādu politisko režīmu apstākļos cilvēkiem un sabiedrībai kopumā ir nozīmējusi Latvija, ko tā ir drīkstējusi nozīmēt, jo ne vienmēr tā ir drīkstējusi nozīmēt to, ko cilvēki ar Latvijas vārdu saistīja un asociēja,” turpina Toms Ķikuts, arī atklājot, ka sākumā Latvija bija poētisks ideāls, dzejnieku noformulēts skaists ideāls.

Izstāde “Latvijas gadsimts” ir 68 Latvijas muzeju kopīgs veltījums valsts simtgadei. Lielākajā kopizstādē muzeju nozares vēsturē vienkopus apskatāmas izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kas atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Dažādu laiku dzīvesstāsti un vēsturiski priekšmeti rosina domāt, kas ir Latvija.

Par izstādi stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts, dizaina biroja "H2E" pārstāve Ingūna Elere, Cēsu Vēstures un mākslas muzeja vēsturnieks Tālis Pumpuriņš, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks zinātniskajā dabā Juris Ciganovs, mākslas zinātniece Aija Brasliņa, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā Ilona Celmiņa, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas pētnieks Imants Cīrulis, Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadošais pētnieks Dāvis Pumpuriņš, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, Kultūrvēstures nodaļas vadītāja Ilze Gaujēna un muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” projektu vadītāja Ieva Vītola.