Jaunajā Rīgas teātrī pirmās izrādes nospēlētas režisores Māras Ķimeles jaunākajam iestudējumam „Nora” („Leļļu māja”). Pie šīs Henrika Ibsena lugas Jaunajā Rīgas teātrī režisore atgriežas otro reizi. 2003.gadā „Nora” tika iestudēta Lielajā zālē. Jaunāko iestudējumu tiek spēlē Mazajā zālē, kur viss ir intīmāk, tuvāk, tiešāk. Galvenās, Noras, lomā šoreiz aktrise Jana Čivžele, kura uzsver, ka loma atnākusi viņai īstajā brīdī. 

“Izrāde ir par pakļaušanos un pakļaušanu, tā ir kā bauda – bauda pakļauties un būt pakļautai. Neviens nejūtas aizvainots. Nora ar to, ka pakļaujas, nejūtas slikti, viņa ir laimīga patikt savam vīrām. Tā ir bauda, ja sieviete var atspoguļot savu vīrieti,” uzskata Noras lomas atveidotāja Jana Čivžele. Viņas Nora ir priecīga, rotaļīgi mīļa jauna sieviete.

“Grūtākais šajā darbā ir rotaļīgums un bērnišķīgums. Es daudz spēlēju jaunās meitenes, laužas laukā jau ierastais. To es vēl laužu. Nora ir sieviete, kura ir bērnišķīga, bet nav bērns,” uzskata aktrise.

“Tā ir spēle. Viņi kaut kādā ziņā ir piekrituši attiecību spēlei, ka viens ir pakļautais un otrs, kas pakļauj. Tikai vienā lūzuma punktā atklājas un skelets tiek izvilkts no skapja,” vērtē Tūrvala Helmera lomas atveidotājs Ivars Krasts. “Māra [režisore Māra Ķimele] arī lika strādāt, lai šis cilvēks būtu kāds esi mājās, un tas, ko uzliek profesija - karjeras cilvēks, kurš būvējis savu dzīvi un panākumus, kādas viņam ir īpašības.”

Henriks Ibsens savās lugās atklāj skarbo patiesību, kas nereti slēpjas aiz skaistu ģimenes vērtību un sabiedrības tikumības fasādes. Par sievietes vietu ģimenē un sabiedrībā dramaturgs runā arī šajā lugā, kuras nosaukums „Leļļu māja” latviešu valodā tulkots arī kā „Leļļu nams”. Režisore Māra Ķimele izvēlas precīzāko - „Leļļu māja”.

“Man tiešām līdz aknām nepatīk tādi ideoloģiski nosaukumi, šķiet, ka tas novērš novērš uzmanību no bagātības, kas lugā ir. Luga ir bagāta, brīnišķīga, skaista. Tur ir vēl Ranks, kuram ir cita tēma. (..) Nora, kura piespēlē to bēbīti savam vīram tādēļ, ka viņam tā ir ērti, tā ir tikai viena tēma. Ar katru cilvēku Nora ir citāda,” uzskata Māra Ķimele.

Arī ar doktoru Ranku Nora ir citādāka. Kaspars Znotiņš, kurš izrādē atveido doktoru, atklāj ģimenes drauga traģēdiju un mīlestību vienlaikus. Aktieris atradis spilgtus sava tēla izteiksmes līdzekļus.

“Es tikos ar cilvēku, kurš sajēdz šo to no tās zonas, kurā dzīvo mans tēls doktors Ranks. Zona ir starp dzīvību un nāvi, ar slimību, bet reizē ar prieku un pat laimes sajūtu. Tas ir grūtākais Māras Ķimeles uzdevums, viņa liek vienlaicīgi spēlēt gan nāves tuvumu, gan laimi,” stāsta Kaspars Znotiņš.

Režisore izvēlējusies izcelt divu laulāto cilvēku attiecības un bērnu, kas lugā ir tikai pieminēti, šajā iestudējumā nav. Ivars Krasts atzīst, ka šajā iestudējumā ir izvēlēts parādīt tīri Noras un Tūrvala Helmera attiecību kvintesenci.

“Šīs lugas teātris bija runas teātris, tas jāņem vērā. Mēs kaut kādā ziņā lietojam citu teātra valodu, mums ir darbības un notikumu teātris, kas tajā laikā, kad Ibsens rakstīja, nebija. Tāpēc viss ir tekstā pateikts. Ibsens ir ārkārtīgi precīzs. Šie teikumi ir arī laba literatūra. Šodienas dramaturģija nelieto literāru valodu, personāži nerunā izkoptā literārā valodā. Man negribas šo literatūru pārlikt sadzīves valodā,” atklāj Māra Ķimele.

Luga balstīta patiesā notikumā no Ibsena dzīves, un luga, kas rakstīta 19 .gadsimtā, aktualitāti nezaudē, jo piemēram, spēja saprast un pieņemt vienam otru ir tikpat aktuāla arī 21. gadsimtā. Un Noras lomas atveidotāja Jana Čivžele ir pateicīga par šo lomu.

"Es esmu pateicīga par Noras lomu, tā atnākusi īstā brīdī. Pirms gadiem trim nevarētu to nospēlēt. Lai spēlētu Noru, ir jābūt pieredzei. Personiskai. Pārbaudījums ir trīs stundas uz skatuves noturēt uzmanību. Tas ir otro reizi mūžā. Pārbaudījums, bet patīkams," bilst Jana Čivžele.

Jana Čivžele ir arī šīs izrādes kostīmu autore, bet telpu iekārtojis scenogrāfs Andris Freibergs.