Ar pasaules vējiem viņš iebrāžas latviešu glezniecībā: jūras, ostas, pilsētas, cilvēki... Savas gleznas viņš paraksta ar iemīļoto sarkano vai parakstu iešvīkā ar otas kātu mitrā krāsā. Naktsdzīves ainas, maskuballes, akti, portreti, priecīgi ziedi. Straujums un spēks. Gleznotājs Jānis Tīdemanis. Dzimis 1897.gadā Ventspilī, studējis Klīvlendā, Ņujorkā, Atverpenē, dzīvojis Latvijā, Beļģijā un Kanādā. Braucis jūrā. Tikko iznākusi Ingūtas Ģēgeres grāmata „Jānis Ferdinands Tīdemanis”. „Mūkusalas mākslas salonā” līdz 21. janvārim skatāma izstāde „Maestro Grandiozo. Jānim Ferdinandam Tīdemanim 120”. Par Jāni Tīdemani Kultūras Rondo pārrunājam ar mākslas zinātniecēm - izstādes kuratori un grāmatas autori Ingūnu Ģēģeri un mākslinieka Beļģijas perioda pētnieci Aiju Brasliņu.

Sērijā “Latvijas mākslas klasika” apgāds "Neputns" izdevis grāmatu par Jāni Ferdinandu Tīdemani (1897–1964). “Līdzīgi brāzmai 20. gadsimta 20. gadu beigās Latvijas mākslas aprindās spēji ietraucās Antverpenē studējošais Jānis Tīdemanis. Viņa beļģu mākslas ietekmē bagātinātā, impulsīvi košā un ekspresīva sprieguma piesātinātā glezniecības valoda papildināja tolaik jaunreālisma rāmumā ieslīgušo latviešu mākslas kopainu ar spirgtu citādību,” atzīst grāmatas autore Ingūna Ģēģere.

Ingūna Ģēģere stāsta, ka viņas interese par mākslinieku Jāni Tīdemani sākās jau Mākslas akadēmijā, kad uzzinājusi, ka par Tīdemani nav pētījuma. Atrotīja piedurknes un metās iekšā!

Latvijā ir zināmi ap 500 Tīdemaņa darbu.

Aija Brasliņa uzskata, ka Tīdemanis ir īsts pasaules pilsonis, kas ienes kosmopolīta elpu Latvijā. Ingūna Ģēģere piebilst, ka piedzīvojumu meklētāja kāre māksliniekam bija ielikta šūpulī un nebūtu viņa dzīvē Hanele, kas zina, vai atgrieztos Latvijā. Hanele jeb īstā vārdā Elvīra Mituza ir Jāņa Tīdemaņa dzīves sieviete, arī pirmā sieva, ar kuru iepazinies 20. gadu sākumā, kad īsu brīdi ciemojās Latvijā. Par Haneli viņu sāka saukt Beļģijas periodā.

Aija Brasliņa atzīst, ka Tīdemanis bija ļoti ražīgs, “var tikai apbrīnot Ingūnas pacietību, strādājot ar šo leģendām un nostāstiem apvīto mākslinieku. Precizējot viņa biogrāfijas detaļas, meklējot faktus, kas apliecina kādus stāstus, meklējot grūti iegūstamās zinās par viņa izglītību Beļģijā. Reizē arī atklājies liels slānis nezināmu darbu". 

Taču ir arī darbi, kuru liktenis nav zināms, Ingūna Ģēģere atklāj, ka vēlētos atrast Tīdemaņa diplomdarbu “Skumjā” un gleznu "Haneles portrets ar melno cimdu”.

Abas mākslas zinātnieces atzīst, ka izstādē, kas līdz 31. janvārim apskatāma Mūkusalas mākslas salonā ir Izstādē ir daudz jaunumu, kas paplašina priekšstatu par Tīdemani.