28.septembrī pulksten 19 Mazajā ģildē notiks grāmatas „Jettes Dienu grāmatas” atvēršanas svētki. Pasākumā varēs noskatīties arī izrādi „Kā man gribas iet..” - dokumentālās piezīmēs un dzīvesstāstā balstītu neparastu kustību, vārdu un skaņu eseju par mākslinieci ratiņkrēslā, cimdu adītāju, filozofi – Jetti Užāni.

“Tas bija lielais izaicinājums. Provokācija liela, veidot kustību izrādi par fiziski mazkustīgu cilvēku,” sarunā Kultūras Rondo atzīst biedrības "Cimdu ceļš" vadītāja Elīna Apsīte. “Bet es zinu, cik ļoti Jette mīlēja, deju, baletu kustību, cik ļoti viņa alka pēc kustības. To var lasīt dienasgrāmatā. Izstāstīt stāstu par cilvēka tapšanu kustībā liekas interesanti.”

“Izrāde bija izaicinājums mums visiem,” atklāj viens no kustību izrādes veidotājiem - Edgars Lipors. Izrādes pamatā ir Jettes dienasgrāmata, pirmie mēģinājumi bija attēlot Jettes dzīves gaitu, taču sākotnēji izraudzītie teksti visi ir mainīti, jo veidojot izrādi, atrasti citi teksti. Izrādē skan teksts, kas ir pamatā, muzicē Maija Švēdenberga (marimba), Lilija un Edgars Lipori mēģina sajūtas ietīt kustībā.

“Sižetiskā līnija ir cilvēka tapšanas ceļš. Runājam par Jetti, bet tikpat labi varam runāt par katru no mums, kas no iekšējām šaubām, neziņas, nevarēšanas cīņas ar apkārtējo sabiedrību atrod veidu, kā sevi izteikt, tad ir harmonijā un laimīgs,” atzīst Elīna Apsīte. “Šķiet, izrādē izdevies, ka tā galvā veidojas skatītājam pašam. Ir teksts, ir kustība, vēstījums ir trešais, kas veidojas skatītāja uztverē.”

Iepazīstinot ar grāmatu, Elīna Apsīte atklāj, ka tā ir grezna, skaista un īpaša. Saturs - Jettes Užānes dienasgrāmatas, kas sāktas rakstīt 1940. gadā un līdz 1964. gadam. Elīna ir atšifrējusi datorā visus Jettes dienasgrāmatas tekstus, bet daudz palicis ārpus grāmatas, jo ir lietas, domas un idejas, kas atkārtojas, tāpat ir smalkas, trauslas, intīmas lietas, kas nav iekļautas grāmatā, jo ir lietas, ko vajag atstāt cilvēkam pašam.

“Man liekas, ir iznācis tas, ko vēlējos, ka ir trīs darbības paralēli. Dienasgrāmatas, kas brīžam ir pārlaicīgas, tad fotogrāfijas – kultūrvēsturiskais piesitiens, un manas atmiņas un komentāri, jo paralēli ir stāsts, kā satika Jeti. Tie ir trīs paralēli sižeti, ko katru var lasīt atsevišķi, jo šrifts ir atšķirīgs,” norāda Elīna Apsīte.

Šai grāmatai būs arī turpinājums. Sākotnējā domā bija, ka ir dienasgrāmatas teksti un Jettes cimdu raksti vienos vākos. Bet jau šī “Jettes Dienu grāmata” ir izvērtusies ļoti apjomīga. Tāpēc ir paredzēts izdot otru grāmatu, kurā būs Jettes cimdu raksti ar viņas stāstiem par saviem cimdu cikliem. Būs rakstu tehniskais zīmējums, lai adītājas var turpināt Jettes darbu.

Elīna Apsīte arī saka lielu paldies visiem, kas ziedoja Projektu bankā grāmatas izdošanai.