Dzejnieka, tulkotāja un domātāja Knuta Skujenieka un viņa laika kinoportretu izveidojis režisors Ivars Tontegode. Jauno pilnmetrāžas dokumentālo filmu ar nosaukumu „Knutifikācija” var noskatīties kinoteātrī „Splendid Palace”.  Tas ir stāsts par jaunu padomju dzejnieku, kurš atgriežoties no studijām PSRS metropolē Maskavā lielvalsts provincē Latvijā, uz savas ādas sajūt valdošo stagnāciju un par biedinājumu citiem brīvdomīgajiem tiek notiesāts uz septiņiem gadiem Gulagā. Pēc atgriešanās no soda nometnes dzejnieks ir radoši nobriedis un kļuvis vēl neērtāks pastāvošajai iekārtai.

Filma ir vēstījumu par laiku, par tām astoņām dzīves desmitgadēm, ko piedzīvojis dzejnieks Knuts Skujenieks.

„Nosaukums „Knutifikācija” pēc būtības ir vārdu salikums, kas nenes nekādu nozīmi. Tas simbolizē procesu, kas notiek ar cilvēku, kurš klausās Knuta stāstījumu. Sākums biju es, Ivars Tontegode, 30 gadu vecs cilvēks klausās 80 gadus veca dzejnieka stāstījumu,” par savu filmu „Knutifikācija” stāsta tās autors Ivars Tontegode. „Kas notiek manī, ko es izlaižu caur sevi pēc Knuta stāstījuma, ko es spēju ar savām acīm un zināšanām vizualizēt. Filmai uzdevums ir strādāt uz jauniem cilvēkiem, kuri nezina, kas ir Knuts Skujenieks, nezina, kāds bija Latvijas tautas liktenis. Filma ir ļoti ironiska, to atspoguļo jau plakāts ar Knutu, kas smaida. Arī filmā viņš vienmēr ar smaidu sejā.”

„Atrodoties lēģerī iemācījās, lai izdzīvotu, ir jāatrod veids uztvert visu pasauli caur smaidu. Tas ir vienīgais ceļš, kā panest lielus un smagus likteņa pārbaudījumus. Tas ir spēcīgs elements, kas Knutu atšķir no citiem dzejniekiem. Knuts ir ļoti cilvēcisks, Knuts ir ironisks, Knuts audzina cilvēku paskatīties nedaudz uz dzīvi no malas.

Lietas, kas dažbrīd šķiet bezgala nopietnas un iznīcinošas, ja apskata no otras puses, var atrast izeju. Filmā ir epizode, kur Knuts stāsta par pašnāvību – pat domas par pašnāvību dod spēku dzīvot,” filmas varoni raksturo tās režisors.

Režisors atklāj, ka filmas tapšanas laikā grimis arvien dziļakā depresijā, jo Knuts ar savu stāstījumu iekšēji lauzis daudzas lietas, daudzas robežas, pat svētumus. Viņš min filmā: „Svētulība ir mūsu tautas nacionālā nelaime.”

Veidot filmu Ivaru Tontegodi uzrunājusi Sandra Zālamane, bibliotekāre no Ķekavas. Pats režisors atzīst, ka pirms tam nav pazinis Knutu Skujenieku, viņa dzeju varbūt dzirdējis kādā dziesmā, viņš nezināju, kas ir Knuts Skujenieks, līdz ar to nebijis priekšstata par viņu.

„ierados un ieraudzīju ļoti dzīvelīgu, smaidīgu, šiverīgu vīru. Mēs sākām runāties. Knuts arvien brīvāk sāka izteikties par to, kā jūtas šeit un tagad, kā jūtās bijis tur un šeit,” bilst Ivars Tontegode.

"Knutifikācijā" Knuts Skujenieks dalās savā pieredzē, vietām, iespējams, skatītāji nebūs vienisprātis ar viņu, tomēr nekādi nenoliedzot dzejnieka tiesības domāt tā, kā viņš domā. Knuts Skujenieks ir pats tik ļoti, ka kāds atradīs jomas, kurās nepavisam nav vienisprātis ar dzejnieku. Cits laiks, citas vērtības – tā teiks abas puses.

Ivara Tontegodes dokumentālā un ironiskā laikmeta liecība par Knutu Skujenieku un viņa laiku filmā „Knutifikācija” jau skatāma kinoteātrī  „Splendid Palace”. Drīzi to redzēsim arī „Kino Bize”.