Latvijas simtgades svinēšanas festivāls „Latvijas goda aplis” aizvadītajās brīvdienās ar dzejisku vērienu, uguns un ledus skulptūrām piestāja Rēzeknē. Veidenbaums, kas lasa repu; uguns skulptūras, skaņas un gaismas instalācijas. Visvairāk apmeklētājus piesaistījis Raiņa un Puškina ledus skulptūras, kā arī iespēja Veidenbaumu dzirdēt repojam. 

Ar rēzeknietes Ivetas Ratinīkas dzejas rindām no topošā krājuma “Tikko un tikai” Rēzeknē aizvadītajā sestdienā ieskandināts simtgades festivāls „Latvijas goda aplis”. Festivāls ar aicinājumu svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā katru nedēļas nogali citā novadā Rēzeknē sevi pieteica ar dzejisku vērienu – dzejas uzvedumiem, uguns un ledus skulptūrām un īpašiem gaismas objektiem.

Iespēju ielūkoties dzejnieces Ivetas Ratinīkas jaunākajā dzejas krājumā deva Latgales kultūrvēstures muzejs, kur čellista Kristera Šīmaņa pavadījumā viņas dzeju lasīja rēzekniete Zaiga Pavlovska.

“Man gribējās, lai klausoties šo dzeju, ko lasa vienkārša meitene, kas nav aktrise, kas ir pilsētas rindas, lai katrs cilvēks varētu sajust un nodomāt, jā, tas ir tas, ko es jūtu, katra sieviete to ir jutusi: mīlestību, vilšanos, vientulību, satikšanās prieku. Iveta varētu būt tāds 21. gadsimta Čaks brunčos. Tieši tā pirmā epizode, kas bija pilsētas, cilvēki, dīvaiņi, tramvaji vilcieni. Tas ir viens aspekts un otrs – mīlestība, kam tad nav tuva mīlestība? Un viņa prot to pateikt ļoti vienkāršos vārdos,” norāda dzejas uzveduma režisore Iveta Graudiņa.

Savu pirmo dzejas krājumu “Rūgts” Iveta Ratinīka izdeva 2011. gadā. Jaunā dzejas krājuma nosaukumam “Tikko un tikai” pēc autores vārdiem apzināti izvēlēti vārdi bez simboliskas nozīmes, tiek radīta vien acumirklīga gaistoša noskaņa.

“Es neesmu daudzrakstītāja, es rakstu lēni, tāpēc starp abām divām grāmatām ir pagājis milzīgs dzīves posms, tāpēc šī jaunā grāmata būs neliela poētiska ieskatīšanās tajā, kāda ikdienas dzīve mums notiek līdzās.

Es aicinātu jūs iedomāties pelēku krāsu; pelēka krāsa ir tik noskaņām bagāta, un varbūt tikpat bagāts būs arī šis krājums. Ja vēlaties ieraudzīt optimismu, tas tur ir klātesošs, ja vēlaties ieraudzīt skumjas un rūgtumu, arī bez tā grāmatā neiztikt. Tas ir daudzu emociju apvienojums,” stāsta Iveta Ratinīka.

„Latvijas goda aplis” Rēzeknē dzejiski vijās no viena dzejnieka pie otra, brīžiem atklājot pārsteidzošus saskares punktus, kas atmirdzēja cilvēkos, Latgales mālā, ledū un ugunī, skaļā mūzikā un izaicinošā dzejā. “Veidenbaums.Live” - dzejas un mūzikas kabarē, kas vēlreiz sagaidīja bagātīgu skatītāju daudzumu ne tikai Nacionālo biedrību kultūras nama teātra zālē, bet arī uz ēkas fasādes gaismas un video instalāciju veidā. Dzeju sestdien Rēzeknē varēja sajust dažādās formās, arī ledū. Pie Latgales kultūrvēstures muzeja vēl šobrīd apskatāmas ledus skulptūras, kas veltītas diviem dzejas dižgariem – Rainim un Puškinam.

“Eduarda Veidenbauma dzeja, kas ieskanas teātra “Joriks” izrādē. Pie muzeja skvērā Antonam Kūkojam ir piepulcējies Rainis un Puškins ledusskulptūrās, tāpat vēl viena skulptūra “100 jaunu domu”, kuru var izlasīt dzeja ledū, gan gaismas instalācija un Nacionālo biedrību kultūras nama fasādes, gan ugunskulptūras. Dzeja ir tā, kuru var godināt nepārtraukti visa gada garumā. Vienmēr ir jauki, ka ieskanas dzeja kā neraksturīgi, pārsteidzoši,” atklāj Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra speciāliste Maija Upeniece.

Mūzika, piparota dzeja un iespēja katram palūkoties uz sevi no malas cauri tai “tumsai un miglai, kas pasauli sedz” - tā tiek raksturots Rēzeknes teātra “Joriks” dzejas un mūzikas kabarē “Veidenbaums. Live'', kas savu pirmizrādi piedzīvoja vēl pērn, kad Eduardam Veidenbaumam apritēja 150. gadadiena. Arī šodien Eduards Veidenbaums ir aktuāls, atzīst uzveduma aktrise Laura Atelsone.

Lai arī Rēzekne valsts simtgadei veltīto „Latvijas goda apli” sagaidīja ar visai sniegotu un aukstu laiku, pasākums bija gana apmeklēts. Visvairāk rēzeknieši un pilsētas viesi bija pulcējušies pie izgaismotajām ledus skulptūrām un video instalācijām.

Festivāls “Latvijas Goda aplis”, ko sadarbībā ar novadu pašvaldībām, nevalstiskām organizācijām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī Latvijas Republikas Kultūras ministriju un Latvijas valsts simtgades biroju rīko biedrība “Staro 100”, ir viens no Latvijas valsts simtgades projektiem un aicinājums kopā svinēt Latvijas valsts simtgadi gada garumā.

Festivāls aizsākās pērnā gada novembrī un gada garumā tas norisināsies dažādās Latvijas pilsētās un novados, savu kulmināciju sagaidot gaismas festivālā “Staro Rīga” šī gada novembrī.

“Latvijas simtgadi mēs svinam katrā novadā, katru nedēļas nogali citviet izceļot Latvijas cilvēkus un godinot viņus. Mēs aicinām visus Latvijas iedzīvotājus ciemoties šajos novados iepazīst Latviju, Latvijas tradīcijas. Šie pasākumi katrā novadā ir pilnīgi atšķirīgi. Un tas, ka katrā no 53 Latvijas goda apļa svinību vietām tiek iekļauts kāds īpašs gaismas objekts nav nejauši.

Visam festivālam cauri iet, ka mēs braucam kā pa gaismas ceļu pa visu Latviju un katrā novadā tas ir citādāk, katra pilsēta izvēlās kaut ko citu, piemēram, Dobeles novadā bija izveidots pilnīgi jauns svētku apgaismojums jau esošajam piemineklim, savukārt citur ir “Staro Rīga” objekti, kas ir iepatikušies un tāpēc vēlas izstādīt savā pilsētā,” bilst projekta koordinatore Elīna Dambekalne.

Rēzeknē festivāls „Goda aplis” aizvadīts arī tradicionālo absolventu vakaru noskaņā un tā pa īstam noslēgsies tikai līdz ar ledus skulptūru izkušanu, bet līdz tam brīdim vēl var paspēt savu vārdu ierakstīt skolu absolventu simtgades hronikā – nofotografējoties dzejas dārzā, dalīties ar foto sociālajos tīklos un ierakstot tēmturi #absolventirezekne, lai apjaustu cik bagāti esam savā dažādībā.

Bet 10. februārī “Latvijas Goda aplis” aicinās jau uz Ziemas sadanci Jelgavas novadā.

Latvijas Goda apli Rēzeknē vēroja mūsu kolēģe no Latgales – Laura Sondore-Strode.