“Himnu nav iespējams uzrakstīt,” atzīst komponists Mārtiņš Brauns raidījumā Kultūras Rondo un atklāj, ka viņam bijuši vairāki pasūtījumi himnām.

Komponistam Mārtiņam Braunam Katalonijā piešķirta Augstā kultūras balva jeb Nacionālā izdevēju asociācijas balva par ieguldījumu kultūrā, Katalonijas vārda popularizēšanā un augstajiem mākslinieciskajiem sasniegumiem visā karjeras laikā. Balvu īpašā ceremonijā komponistam Barselonā 28. jūnijā pasniedza Katalonijas parlamenta prezidente Karme Forkadelja. Kopā ar viņu balvu saņēma arī ievērojams Vācijas politiķis parlamenta deputāts Bernhards fon Grīnbergs par ieguldījumu demokrātisko vērtību atbalstīšanā un viena no drosmīgākajiem katalāņu žurnālistiem Tšeļa Feiša. Šogad pirmo reizi šo balvu katalāņi pasniedza arī ārzemniekiem. 

“Himnas nevar uzkomponēt, tās atnāk negaidīti. Galu galā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” ir dziesma Valmieras drāmas teātra iestudējumam Valentīna Maculēviča režijā, ko vīri īsi nodzied, pirms dodas nāvē. Kā dziesma tālāk, kā visa “Daugavas”mūzika, pateicoties, ka bija Ivara Bērziņa “Sindi putnu dārzs”, tika pārstrādāta par kora dziesmu un izdzīvoja savu savu gadiem ilgu mūžu, kamēr izauga tāda, kāda ir tagad, un vēl pārtapa par kora dziesmu, tas ir process. Bet himnu nevar uzrakstīt. Tā neizprotamā veidā atnāk pēkšņi,” uzskata Mārtiņš Brauns.

2014. gadā komponista Mārtiņa Brauna dziesma „Saule, Pērkons, Daugava" kļuva par Spānijas ziemeļaustrumu reģiona Katalonijas neatkarības kustības himnu.

“Priecīgs, ka manis dēļ bijis iespējams vēl viens grūdien tautai apzināties sevi. Caur impulsu, ko Rainis ir devis man, tālāk es esmu devis katalāņiem, kas atraduši savu Raini, savu klasiķi. Saturs ir cits dziesmai," tā par katalāņu izvēli bilst Mārtiņš Brauns.

“Es nevēlos rakstīt neko himnisku un neko nacionālpatriotisku. Vēlos cilvēkā vairot alkas pēc garīgām vērtībām," atzīst komponists.

Raidījumā Mārtiņš Brauns dalās iespaidos un stāsta par pieredzēto dziesmu svētkos Eslingenā (Vācija) un viesojoties Katalonijā.