Sarūkot iedzīvotāju skaitam, tukšās ēkas ir neizbēgams process, uzskata arhitektūras eksperti. Savukārt biedrības "Free Rīga” pārstāvji atzīst, ka tukšo ēku visvairāk Latvijā radās 2009.gadā, sākoties krīzei, tagad process vienmērīgāks. Radošās darbības nedēļas "Radi!” ietvaros notiks konference par pamestu ēku un radošo industriju attīstības iespējām. Katrai ēkai ir savs stāsts, kāpēc tā stāv tukša. Kultūras Rondo kā piemēru izvēlējās Karla fon Stricka villas atdzimšanas stāstu.

Kristiana Karla fon Stricka villa liecina par seno laiku greznību, nams celts 1883. gadā alus brūža īpašniekam pēc arhitekta Johana Felsko projekta. Pašas ēkas vēsture ir ļoti raiba, pēc īpašniekiem tajā atradusies ritmiskās vingrošanas skola, jauno sieviešu kristīgās savienības skolnieču internāts, pat Rumānijas vēstniecība, arī Baltijas drošības skolas mācību centrs, nams ilgāku laiku bijis pamests. Taču pēdējos pāris gadus šo tukšo namu apdzīvo turpat blakus esošais klubs "Piens", rīkojot koncertus, izstādes un šovasar villas dārzā ik trešdienu skanēja mūzika.

Kluba "Piens" saimnieks Mārtiņš Mielavs stāsta, kā aizsācis rīkot pasākumus arī fon Stricka villā. Viņš atklāj, ka villā tiek rīkoti gan privātie, gan  kultūras pasākumi, lai segtu izmaksas. Nākotnē viņš iedomājas, ka šajā ēkā varētu būt kāda izglītības iestāde, jo mūsdienu komerciestādei te ir nepiemēroti apstākļi.

Villā saglabājušās vairākas interjera detaļas: skaistās podiņu krāsnis, bīdāmas koka durvis un oriģinālās žalūzijas, liecina par savulaik modernu namu. Turklāt bīdāmo durvju mehānisms arvien darbojas. Mārtiņš Mielavs skaidro, ka ar fon Stricka villas atjaunošanu viņš nenodarbojas, jo "tas nav mūsu lauciņš".

Vienu gadu Stricka villā notika arī laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", jo no pirmās festivāla rīkošanas reizes 2009.gadā par savu norises vietu izvēlas Rīgas tukšās ēkas. Festivāls noticis arī Tabakas fabrikā, Vāgnera zālē, Latvijas Nacionālās bibliotēkas vecajā ēkā, bet šoruden Latvijas Universitātes bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā. Bijusī Bioloģijas fakultātes ēka Kronvalda bulvārī pilnīgi tukša nav, tajā joprojām atrodas trīs  muzeji, tomēr lielā ēka rada pamestības sajūtu.

"Dažas trakākā stāvoklī, mums, kā "Pienam" to darīt ir vienkāršāk, jo ir infrastruktūra, bet aizbraukt pie Ķīšezera un ievākties mājā, kur vējš pūš cauri, tas ir drosmīgs solis. Tie ir drosmīgi cilvēki, kas iet iekšā, bet to vajadzētu darīt,”  par Rīgas tukšajām ēkām piebilst Mārtiņš Mielavs.

Ēku aizgādņi, tā sevi dēvē tukšo ēku atdzīvināšanas kustība "Free Rīga", kas dibināta 2014. gadā.  Biedrība atver Rīgas tukšās ēkas sabiedriskai darbībai uz laiku, kamēr ēka ir tukša. Īpašniekiem tas nozīmē pieskatītu ēku un nodokļu atlaides laikā, kamēr ēka gaida savu pielietojumu, tikmēr radošiem cilvēkiem tā ir mazbudžeta telpa kā atspēriens radošu un sabiedrisku projektu veidošanai.

"No pagājušā gada jau aktīvi darbojas T17 Turgeņeva ielā 17, kas rīkojuši vairākus pasākumus, pētījuši apkārtni, satikušies ar iedzīvotājiem, organizācijām, iepazinušies. Vietai ir daudz resursu un potenciāls,” "Free Rīga" pārstāve Alise Ziemule iepazīstina ar piemēru apkaimes rezidences darbībai. Otra vieta D27 Dzirnavu ielā, vairāk ir kā mākslinieku rezidence, kur notiek izstādes un pasākumu. Arī vairākas mākslinieku rezidences darbojas. (..)

Darbs pie spējas kļūt par māju aizgādņiem sadarbībā ar īpašniekiem tiek attīstīta un turpinās. Tiek kalti plāni un notiek sarunas par jaunām ēkām."

Alise Ziemule stāsta, ka paši skatās apkārt, bet pašlaik īpašnieki ir tie, kas aicina sadarboties, redz veidu, kā uzturēt dzīvību, jo māja aizmieg ļoti ātri.

"Tas ir dabisks blakusprodukts tam, ka Rīga un Latvija ir sarūkošās pilsētas un valsts, kur iedzīvotāju skaits samazinās,” situāciju ar tukšajām ēkām Latvijā raksturo arhitektūras žurnāliste Kristīne Budže. "Ēkas paliek tukšas, atlikušajiem iedzīvotājiem jādomā, kā izmantot.

Ēkas dzīvo ilgāk, nekā funkcijas, kam tās tika celtas. Rūpnīcas vairs nepastāv, bet brīnišķīgās ēkas pastāv un ir izmantojamas. Šobrīd pat tīšu prātu tiek būvētas ēkas, kuras var izmantot citiem scenārijiem.”

Latvijā un Rīgā jau ir diezgan daudz ēku aizgādņi, kas iespējams sevi tā nesauc, tā ir prakse, kas aizsākusies un kļūst aizvien populārāka, uzsver "Free Rīga" pārstāve Alise Ziemule.

Konference "Rīga: Tukša telpa + Radošās industrijas = Radoša vietrade?”  notiks 12.oktobrī, un tās laikā radošajās darbnīcās paredzēts prezentēt un apspriest arī konkrētu projektu piemērus, kas īstenoti Rīgā, kā arī citās Eiropas pilsētās.