Latvijas Nacionālajā ierakstu kompānija "Skani" izdevusi Lūcijas Garūtas klaviermūzikas albumu, ko ieskaņojis pianists Reinis Zariņš. Diska prezentācijas dienā viņš lidojis no Londonas, klausījies ierakstu un atkal pārliecinājies, ka bija vērts to darīt - kaut vai Garūtas klavierkoncerta dēļ. Reinis Zariņš to nodēvēja par vienu no pilnīgākajiem klavierkoncerta žanra paraugiem latviešu mūzikā.

Tieši ar Klavierkoncertu, šo Lūcijas Garūtas veltījumu māsasmeitai Lailai, var teikt, ir sācies Reiņa Zariņa albums. Pieķerties klavierkoncertam tā gan bija Garūtas māsas mazmeitas, Garūtas fonda vadītājas iniciatīva.

Reinis Zariņš stāsta, ka jau pirms četriem gadiem viņu uzrunājusi Garūtas fonda vadītāja Daina Pormale un uzrunājusi Lūcijas Garūtas mūzikas atskaņošanai. Pianists sākumā atbildējis atturīgi, jo nebija ar šo mūziku pazīstams, vēlējies iepazīt notis.

“Tā tas sākās, protams, ka es piekritu, jo uzreiz redzams, ka tas ir meistardarbs, ja ne kas cits, tad šī skaņdarba dēļ bija vērts ieguldīt darbu un izdot disku,” atzīst Reinis Zariņš.

2015. gadā Lūcijas Garūtas klavierkoncertu Reinis Zariņš atskaņoja Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā kopā ar Liepājas simfonisko orķestri, diriģents Atvars Lakstīgala. Reinis Zariņš par šī skaņdarba atskaņojumu ieguva arī Lielo mūzikas balvu.

“Man personīgi lasīt viņas mūziku un izprast nebija “kā pa sviestu”, tas paņēma labu laiku. Savā ziņā tās ir tīri tehniskas lietas, veids, kā viņa raksta nav tipisks. Pirmkārt, es visu mūziku iegaumēju, pirms to spēlēju, bija sarežģīti iegaumēt, lai arī skanējumus ir klasiski hromatisks, var teikt, demokrātiska mūzika,” atklāj Reinis Zariņš.

“Kaut kā detaļas bija grūti saprasts, kas uz ko ved, minu, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc to reti spēlē. Tas ir sarežģīts darbs. Otrs – tas paņem laiku, kamēr iepazīst, uzzina kaut ko par cilvēku, saprot, kādos apstākļos viņš rakstījis šo darbu. Klavierkoncerts rakstīts kā piemiņas darbs, kā sāpju kliedziens, kad dārgs cilvēciņš aizgājis mūžībā.”

Divus gadus Klavierkoncerts nostāvēja plauktā, tagad tas ir izdots kopā ar Prelīdēm, Meditāciju un Variācijām.

“Prieks, ka Reinis pievēršas latviešu mūzikai, viņš to dara ar brīnišķīgu izjūtu, tādu smalkumu. Daina Pormale teica diska prezentācijā, ka mūzikai ir vajadzīgs tulks, kaut gan mūzika ir pašsaprotama ik vienā valstī un tautā. Un es viņai pilnībā piekrītu. Jo tulkotājs ir šis interprets ir svarīgi, kā viņš šo mūziku padara saprotamu, emocionāli pieejamu klausītājiem, Reinis to dara ar brīnišķīgu smalkumu,” vērtē Inta Zēgnere no LR3 Klasika.

“Reinis ir viens no māksliniekiem, kas iepūš jaunu svaigo elpu opusos, kas sen nav skanējuši, viņš tos atdzīvina, izprot. Pat tāda sajūta, ka ne tikai mūziku, bet Lūciju Garūtu kā personību izprot. Viņš ir iedziļinājis un viņam ir dots saprast.”

Lūcijai Garūtai bija tikai 17 gadu, kad viņa 1919. gadā iestājās Latvijas Konservatorijā un vēlāk pabeidza gan Klavieru, gan Kompozīcijas klases. Ināra Jakubone albuma aprakstā par Garūtu runā ne tikai par viņas radīto mūziku bet arī spēju savā dzīvē apvērt tradicionālo sievietes lomu. Garūta bija viena no pirmajām profesionāli skolotajām latviešu komponistēm un pianistēm, viņa sēdās pie auto stūres, vasarās devās garos izbraucienos ar mazu privātjahtu, interesējās par zinātni, bija pirmajiem Latvijas Konservatorijas absolvente, kas meklēja un atrada studiju iespējas ārzemēs.

Izprast Lūciju Garūtu Reinim Zariņam palīdzējusi viesošanās komponistes dzīvoklī. Tur viņš atradis arī vēl kādu Lūcijas Garūtas Lailiņai veltītu partitūru “Lellītes aiju dziesmiņu” - tas ir apsveikums meitenītei vārdadienā, kas arī noslēdz albumu.