27. martā, Teātra dienā, pasniegtas Teātra dienas balvas par izciliem sasniegumiem teātra mākslā. Lilitas Bērziņas balvu šogad saņēma Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova. Harija Liepiņa balvu ieguva Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs, bet Helēnas Tangijevas – Birznieces balvu pasniedza baleta māksliniecei Inārai Ābelei-Cerai. Kā katru gadu balvu pasniegšanas ceremonija notika Eduarda Smiļģa Teātra muzejā. 

“Baleta māksliniece Ināra Ābele-Cera savulaik bija elks baletā un mākslā, tā pasniedzot balvu atklāj baleta māksliniece Lita Beiris. “Katras jaunās balerīnas albumā bija Ināras ābeles bildes, tas bija kā ideāls, uz kuru tiekties.”

Baleta mākslinieces Ināras Ābeles-Ceras lomas glabājas daudzu atmiņās, viņa bijusi Latvijas Nacionālā baleta soliste no 1961. līdz 1982. gadam. Šogad viņa saņem Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu. Kritiķis Ēriks Tivums savulaik Ināru Ābeli raksturojis kā sešdesmito gadu balerīnas ideālu un minējis, ka viņa bijusi Helēnas Tangijevas-Birznieces audzēkne un mīlule.

“Helēnas Tangijevas-Birznieces gādību esmu vienmēr izjutusi, tā runāja, ka esmu viņas mīlule,” bilst pati balvas saņēmēja Ināra Ābele-Cera. “viņa veidoja mani par personību, mākslinieci. Esmu bezgala pateicīga, un šī balva ir pateicība viņai, jo pati bija tik gaišs cilvēks, dzīvoja mākslai un pati mīlēja dzīvi.”

“Darbā Tangijeva-Birzniece bija ļoti stingra, uzlielīt viņa nekad nemēdza, noklausījās vecāko kolēģu vērtējumu, tad no augšas smaidot, varēja just, ka ir apmierināta. Sadzīvē bija ļoti vienkārša un saprotoša.”

Jautāta par lomām, Ināra Ābele-Cera atklāj, ka viņas būtībai tuvākās bijušas Solveigas loma, Apburtā princese, Odeta jeb kā pati māksliniece saka “Gulbītis baltais”

Harija Liepiņa balvu, Māra Šustiņa veidotu goda zīmi, Jaunā Rīgas teātra aktierim Andrim Keišam pasniedza Egons Dombrovskis.

Andris Keišs atklāj, ka caur šo balvu jūtas tuvāks Harijam Liepiņam. Saticis aktieri viņš ir tikai reizi mūžā Dailes teātra kafejnīcā, kur viņš stāstījis kādu stāstu. Keišs atklāj, ka

no Liepiņa gribētu mācīties dzīvot skaisti, “ka varēja būt gan Tots un latviešu garu nest cauri visai Padomju savienībai, tajā pašā laikā zinām, cik viņš bija dižens copmanis. Viņš nevienā mirklī nekļuva par misionāru, viņš bija riktīgs, stabils latviešu cilvēks”.

“Ja popmūzikā Pauls saglabāja latviešu garu, teātrī tie bija Dumpis, Liepiņš un Pāvuls, cilvēki, kas ļāva nepazaudēt latviešu dzīves garšu” vērtē Keišs.

“Lielākā atšķirība ir tā, ka šo balvu dod ne par kādu atsevišķu lomu, bet par to, kā uzvedies teātrī, kādu tu iespaidu atstāj uz apkārtējo vidi. Tas ir atšķirīgais un tas iepriecina,” norāda Keišs.

Lilitas Bērziņas balvu Rīgas Krievu teātra aktrisei Jekaterinai Frolovai pasniedza Maija Doveika. Pēdējo gadu laikā Jekaterina Frolova ir radījusi daudzus zīmīgus un spilgtus tēlus: Guste Rūdolfa Blaumaņa „Indrānos”, Fro (izrādē „Fro” pēc Andreja Platonova stāsta) Ludmila izrādē „Marija un jaunākā loma Šen Te izrādē „Krietnais cilvēks no Sečuānas” un citas.

“Jūtos tik atbildīgi un tā uztraucos jau no rīta, it kā vakarā būtu liela pirmizrāde,” atzīst Jekaterina Frolova. “Pašai ir grūti sevi novērtēt. Nekād neesmu līdz galam ar sevi apmierināta, vienmēr sev ir kritika. Esmu laimīga, ka šo balvu no kolēģiem esmu ieguvusi. Tas ir īpaši.”

Teātra dienas balvas tiek pasniegtas kopš 1986.gada un allaž balvu saņēmēji uzsver tās īpašo vērtību un nozīmi, jo balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālo teātru pārstāvji.