Namam Lāčplēša ielā 25, agrāk Romanova ielā 25, ir gara un drāmām pilna vēsture. Tagad sāksies jauna lappusē šajā vēsturē, jo ilgi plānotā un gaidītā ēkas rekonstrukcija drīz varētu sākties. 2017./2018. gada sezonu Jaunais Rīgas teātris cer uzsākt bijušās Tabakas fabrikas telpās, kur teātris darbosies, kamēr tiks rekonstruēta ēka Lāčplēša ielā. Pašlaik Jaunajā Rīgas teātrī var apskatīt rekonstrukcijas projekta maketus, kurus veidojis „Zaigas Gailes Birojs un Partneri”.

Daudz kas tiks pārveidots, bet arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ka „Sienu patina, sarkankoka finiera paneļi, betona flīzes, parketi, kāpnes, durvis, oderlogi ielas fasādē, detaļas, mēbeles, piemēram, aktieru grimētavu galdiņi, saglabājamas ar to dabisko nodilumu.” Paredzēts saglabāt Smiļģa kabinetu. Skatītāju zāli ar 500 vietām plānots saglabāt Smiļģa izbūves veidolā un tēlā ar balkonu, liektajām sarkankoka finiera plaknēm un gaismas ķermeņiem, kas ir vienīgais art deco zāles interjers Rīgā.

Cerams, ka nama dvēsele un Smiļģa gars joprojām būs ar mieru mājot arī rekonstruētajā ēkā, ir skaidrs, ka tā būs jau cita. Tāpēc izstaigājam vēl veco namu kopā ar cilvēku, kurš te piedzīvojis gan Dailes teātra, gan Jaunatnes teātra, gan Jaunā Rīgas teātra laikus - kopā ar aktieri Gundaru Āboliņu. 

Pirms Jaunatnes teātra un Ādolfa Šapiro šī ēka bija Dailes teātra un Eduarda Smiļģa mājvieta. Vēl pirms tam – te darbojās citi teātri, bet pati ēka Romanova ielā 25 tika celta kā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības nams.

Šim stāstam ir dažādi foni - gan putnu dziesmas un bērnu čalas; gan transformatora sīkoņa, gan hokeja translācija, jo ceļojums ved pa mājas pagrabiem, trepēm, iekšpagalmu - tur, kur skatītāji parasti neiet. Vai arī - ja iet, tad izrāžu vakaros teātris izskatās citāds. Un arī skan citādi.

“Tāds ķiršu dārzs mūsu dzīvē notiek: mēs atvadāmies, ķiršu dārzu saglabāt nevar un nozāģēt ir žēl. Viņš tomēr tiks nozāģēts un kaut kas jauns tur būs, vai nu mēs to gribam, vai ne. Dzīve jau mainās. Šo sezonu vajadzētu beigt ar Čehova “Ķiršu dārzu”,” noslēdzot ceļojumu pa teātra dzīves piesātināto namu, bilst Gundars Āboliņš.

Būs Jaunā Rīgas teātra pārvākšanās. Būs rekonstrukcija. Un, cerams, būs drīza atgriešanās. Bet tas jau būs cits stāsts.