Lestenes baznīcas liktenim un atjaunošanas gaitai varam sekot Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklātajā Tukuma muzeja ceļojošajā izstādē ar nosaukumu “Ak, svētā Lestene!”. Baznīcas interjera sendienu fotogrāfijas uzbur vīziju par kādreizējo baznīcas iekštelpu bagātību un greznību, atspoguļo vēsturiskos notikumus, kā arī dod ieskatu restaurācijas procesos.

Meklējot informāciju par Lestenes baznīcu, visur atradīsiet rakstītu, ka Lestenes baznīcas interjers ir izcilākais baroka laika sakrālās mākslas komplekss Latvijas laukos. Lestenes baznīcas varenība un skaistums jau tās tapšanas laikā 18. gadsimta pirmajā dekādē ir padarījis šo dievnamu par apbrīnojamu un leģendām apvītu celtni, kur cilvēki tās varenības iespaidoti metušies ceļos ar izsaucienu “Ak, svētā Lestene!”. Otrā pasaules kara laikā baznīca tika iznīcināta, pēckara laikā sākās atjaunošana, sākumā maz pamazām, vēlāk jaudīgāk. Lestenes glābšanas un atjaunošanas vēsturei par godu Tukuma muzeja ļaudis un tā direktore Agrita Ozola ir izveidojuši savu stāstu.

“Izstādē var nosacīti izstaigāt baznīcas dzīves posmus. Pirmais no tiem – skaistā baznīca, kas fotografēta 1928. gadā. Pateicoties šīm fotogrāfijām restauratori spēj daudz restaurēt,” stāsta Agrita Ozola. “Tad Otrā pasaules kara trakais posms, kad 1945. gada 5. februārī nodeg baznīcas torņa smaile, apkārt notiek kaujas un baznīca pamatīgi cieš. Pēc kara pussapostīta stāv ilgus gadus. Tālāk Jurģa Skulmes iniciatīva, viņš kā jauns mākslas zinātnieks vēlējās strādāt ar sakrālā mantojuma tēmu, centās nolauztās vai izmētātās skulptūras aizvest uz Rīgu, uz Mākslas akadēmiju. Tad pieslēdzās Tukuma muzeja mākslas zinātnieks Arturs Vaidziņš, viņš laiku pa laikam devās uz Lesteni, lai aizslēgtu durvis, lai runātu ar apkārtējiem cilvēkiem, ka vajadzētu baznīcu saudzēt. 1958. gadā Eduarda Berklava valdības komisija paraksta unikālu dokumentu, ka baznīca ir restaurējama un remontējama. Jau pēc trim gadiem Dobeles rajona vadība likvidē Lestenes baznīcas draudzi un aizliedz noturēt dievkalpojumus. Ar to brīdi sākas arvien traģiskāks periods.”

Pagājušā gadsimta 60. gados Lestenes baznīcai bija vairāk vienaldzīgo un nelabvēļu, nekā aizstāvju. Aizstāvji bija pulcējušies Tukuma muzejā. Pašlaik kopā ar Lestenes baznīcas draudzi, novada pašvaldību, Kultūras ministriju, Kultūrkapitāla fondu par baznīcas atjaunošanu rūpējas Lestenes baznīcas atjaunošanas fonds. Tā vadītājs Jurģis Klotiņš atzīst, ka restaurācijas darbi virzas uz priekšu, uzstādīta kancele un restaurēta. “Darbu temps ir samērīgs, jārēķinās ar restauratoru iespējām un slodzi. Darbi notiek ar iekšēju mieru, mērķtiecīgi virzoties uz priekšu,” atzīst Jurģis Klotiņš.

Viņš arī stāsta par altāra restaurāciju, kas notiek pašā baznīcā. Altārim trūkst daudz figūru, kas jāatjauno, daļa ir sliktā stāvoklī. Daudz jāizgatavo no jauna. Ir plānots aicināt cilvēkus ziedot konkrētu figūru atjaunošanai.

Arhitektu birojs “Vecumnieks un Bērziņi” ir izstrādājis Lestenes baznīcas atjaunošanas projektu. Edvīns Vecumnieks stāsta, ka strādājuši pie Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas, iekštelpu iekārtas atjaunošanas. Arhitektus uzrunāja, jo viņi ir autori Lestenes brāļu kapu memoriālam. “Vērtīgākais ir unikālā baznīcas iekārta,” uzskata Edvīns Vecumnieks un stāsta, ka vispirms sākuši ar lietām, kuras var atjaunot bez restauratoru līdzdalības. Pirmā lieta – baznīcēnu soli.

Tukuma muzeja direktore Agrita Ozola atklāj, ka laikā, kad izstāde bija apskatāma Tukumā, cilvēki atnesuši arī vairākus priekšmetus. Piemēram, atnestā puķīte ir viens atskaites punkts vairāk, lai varētu portālu pilnībā restaurēt.

Tukuma muzeja ceļojošā izstāde “Ak, svētā Lestene!” Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5.stāva ātrijā apskatāma līdz 20. oktobrim.