Kā otras Eiropas Kultūras galvaspilsētas - Ūmeo iedzīvotāji un rīkotāji vērtē gada programmā paveikto un kā noritēja noslēguma sarīkojumi Ūmeo - Kultūras Rondo studijā ar iespaidiem dalās žurnāliste Justīne Savitska, kura ar Umeo iedzīvotājiem aprunājusies par to, ko viņi domā par kultūras galvaspilsētas gadu un uzbūvētajām ēkām:

"Redziet, mums ir mazs bērns, tādēļ, protams, mēs nevarējām iet visur. Es tagad pat nevaru atcerēties - filmu festivāli, kopā sanākšanas, atklāšanas, nosēgumi."

"Šogad bija daudz kultūras pasākumu. Jāatzīstas, ka es gan neesmu bijusi uz daudziem. Esmu pārliecināta, ka tur bija kaut kas man, bet tā kā neesmu ballīšu tips un arī viņa tāda nav, mēs neiesaistījāmies pasākumos, kas domāti “jauniešiem”. Zinājām par tiem, nodomājām “O, tas ir jautri, kaut kas visiem” un gājām mājās."

"Ir bijis daudz kultūras notikumu - teātris, vizuālās mākslas muzejs, viss bija ļoti labi. BET. Tas mums izmaksāja prāvu naudas summu. Mūsu jaunais kultūras centrs - “Vēven” - visa kultūras nauda aiziet turp. Mūsu kultūra - mazās popgrupas -viņi nekad nevarēs atļauties izīrēt kultūras centru. Vizuālās mākslas muzejs? Tas ir ļoti labs, bet mēs, kas te dzīvojam, neejam uz turieni."

"Man patīk ēka, kāpnes, skats pa logiem un parasti es atrodu interesantas izstādes šeit. Man gribējās, lai šogad būtu bijis vairāk mūzikas, vairāk vietējās mākslas, man šķiet, ka tā šogad trūka."

Tādi bija viedokļi, kurus Justīne Savitska uzklausījusi Ūmeo ielās.

Dziedātāja Katarina Barruk stāsta, ka sāmu kultūrai bija liela nozīme Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā. "Piemēram, atklāšanas ceremonijā Sāmu kultūra bija plaši pārstāvēta, un es domāju, ka tā ir bijis visu gadu, sāmu mākslinieki varēja vairāk piedalīties kultūras notikumos, tādēļ lielākā daļa cilvēku saprata, ka sāmu kultūra ir svarīga un dzīva. Man kā sāmu māksliniecei šajā gadā nav bijis nekā negatīva, bet esmu pamanījusi, ka ļoti daudzi jūtas atstumti un tas ir skumji. Daudzi ir sev vaicājuši, vai viņu kultūra netiek izmantota, lai pievilinātu tūristus uz šejieni. Bet es domāju, ka lielākoties tā bija patiesa vēlēšanās ļaut sāmu kultūrai ļaut sevi parādīt."

Pilzene – nākamā kultūras galvaspilsēta grib savu pilsētu - alus un rūpniecības galvaspilsētu - pārveidot par radošu vietu, kultūras pilsētu un piesaistīt tūristus, investorus un studentus, tur dzīvot. Centīsies apvienot augsto kultūru - izstādes no Jaunzēlandes, Japānas un popkultūru - jauna cirka sezona. Par to stāstīja Jirži Suhaneks no Pilzenes. Ja pilzene vairāk uz tūrismu, Monsa griba mainīt savu tēlu, apvienot tehnoloģiju un kultūru. Marī Noblei no Monsas sacīja, ka viņi mācījušies no iepriekšējo pilsētu kļūdām – kā panākt to, lai cilvēki kaut ko varētu ieraudzīt atklāšanas ceremonijā.