Šogad atzīmējam 19. gadsimta dzejnieka Eduarda Veidenbauma 150. dzimšanas dienu, un par vienu no šīs jubilejas svinēšanas notikumu vietām izvērtusies Latvijas Nacionālā bibliotēka. Tur 1. septembrī atklāja akciju “Skandē Veidenbaumu!” – iespēja mazītiņā skaņu studijā uz datora ekrāna izvēlēties kādu Veidenbauma dzejoli, to nolasīt skaļi un pievienot akcijai. Taču sestdien, 16. septembrī, plkst. 20.00 uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas rampas (ieeja no Valguma ielas), notiks vēsturiskā fantāzija "Mehāniskais Veidenbaums", ko veidojuši trīs filozofi - Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs, dzīvās animācijas māksliniece – Māra Uzuliņa, interaktīvo mehānismu autors – Rihards Ābeltiņš, mūziķis – Dimitrijs Rastoropovs, režisore – Justīne Vaivode. 

Andrejs Balodis, Ainārs Kamoliņš, Andris Hiršs diezgan daudz pūļu veltījuši lai izprastu 19. gs. Baltijas studenta dzīvi Tērbatā. Viņi ir devušies uz Eduarda Veidenbauma memoriālo muzeju „Kalāči” Liepā, netālu no Cēsīm, izpētījuši muzeja glabātuvi, atraduši, piemēram, dienasgrāmatas fragmentu, kurā Eduards Veidenbaums pa stundai pierakstījis savu darāmo, tai skaitā miegam veltītās stundas. Tālāk devušies arī uz pašu Tērbatu, tagad - Tartu, aplūkojuši universitātes muzeja eksponātus, iegriezušies arī arhīvā, lasījuši Veidenbauma lietu un viņa no Tērbatas sūtītās vēstules, kurās apspēlēta arī pašnāvības tēma.

Kas filozofus mudinājis iesaistīties Veidenbauma gada norisēs un ar ko gan tik aizraujošs viņiem šķitis 19. gadsimts, un tieši 1894. gadā Veidenbauma sarakstītais darbs „Apcerējumi iz mehānikas”?

“Interesantas ir tehnoloģijas, jo tās ir citādas, nekā mūsdienās. Otra lieta - domāšanas veidi un tēmas, kas parādās. Piemēram, doma par apziņu un smadzenēm ir tēma, kas ir aktuāla toreiz un tagad,” atklāj pētnieki un skaidro, ka 19. gadsimts ir arī neizpētīts lauks filozofijas vēsturē. 

“Veidenbauma „Apcerējumi iz mehānikas” ieinteresēja, jo var redzēt, ka nav tikai dzejnieks, viņa darbības joma ir daudz plašāka. Līdz ar to, ja aplūkojam Veidenbaumu kopumā, gan saistība ar viņa politiskajiem darbiem, gan zinātniskajiem darbiem, iespējams, varam ieraudzīt papildus šķautnes viņa dzejā,” konkretizē Ainārs Kamoliņš.

Pasākumā 16. septembrī trīs filozofi kopīgi lasīs Veidenbauma „Apcerējumus iz mehānikas”, šis laiks ir arī viņu akadēmisko pētījumu interese. 28. oktobrī Tartu, Igaunijas Nacionālajā muzejā, plānota starptautiska konference "Tērbatas loma Latvijas un Igaunijas valstiskuma izveidē", un trīs filozofu kopīgais Veidenbauma darba „Apcerējumi iz mekānikas” lasījums izskanēs arī tur.

„Apcerējumi iz mehānikas" izdoti 1894. gadā un par šo rokrakstu atzinību Veidenbaums saņēma vēl dzīves laikā, īsi pirms nāves – Valdemāra prēmiju. Ziņu par to viņš saņēma jau būdams uz nāvi slims ar diloni. Par ko tad ir šis darbs, kas aizķēris mūslaiku filozofu interesi un kas tika novērtēts arī tajā laikā? Šis apcerējums nebija revolucionārs darbs dabaszinātnēs, tas iecerēts kā vienkāršāko mehānikas principu skaidrojums sava laika tehnoloģijās un primāri bija adresēts latviešu zemniecībai. Veidenbaums uzskatīja, ka pareiza un ekonomiska spēka lietošana ne tikai spētu uzlabot zemnieku dzīves labklājību, bet arī ļautu vērsties pret viņu apspiedējiem.

Revolucionārās demonstrācijas Veidenbaums uzskatīja par lieku laika tērēšanu. Ceļš uz revolūciju, viņaprāt – caur tehnikas uzvaru, zināšanu sagādātām rūpēm par cilvēku. 

“Ar šo darbu viņš nerunā, ka sociālo netaisnību vajadzētu likvidēt vardarbīgā ceļā, bet ar progresu un mehanizāciju, ar to nelietderīgā spēkā patēriņš samazināsies. Tādā ziņā Veidenbaums mums interesants arī šodien, arī šodien varētu domāt, ka valsts ir kā mehānisms, kurā ir daudz lieku zobratu. Zobratus nekad nevajag lietot par daudz. Spēki tiek izšķērdēti,” atklāj Andrejs Balodis.

Trim filozofiem - Andrejam Balodim, Aināram Kamoliņam un Andrim Hiršam, ir jauna filozofijas pieredze, no kuras skaidrot 19. gadsimtu, viņi zina vārdu – post. Posmodernisms, postpostmodernisms, āfterpostmodernisms, kā apzīmē 20. gadsimta beigas. Viņi Veidenbauma filozofijā sameklējuši posthumānismu. Filozofi caur šo posthumānisma jēdzienu runā par tēmu, kas kļūst aizvien aktuālāka mūsu gadsimtā, piemēram, līdzīgi kā savulaik fonogrāfs Veidenbaumam bija paraugs cilvēka apziņas darbībai, arī mēs, lai izprastu kādu prāta darbības principu, salīdzinām to ar datora darbību. Papildus tēma – Veidenbauma tomēr dzīvoja gluži atšķirīgu mehānismu laikmetā. Šīs laikmets atkal nāk modē un ir ieguvis stīmpanka laikmeta nosaukumu.