Nu jau gandrīz 30 gadus, sākoties vasarai, Latvijā no Ņujorkas atgriežas dejotāja Vija Vētra. Vija šogad nosvinējusi jau savu 94. dzimšanas dienu, bet viņas skatuves mūžs jau ir 74 gadu garš. Ar Viju Vētru raidījumā Kultūras Rondo esam tikušies daudzas reizes un varētu šķist, ka izrunāts ir tik daudz, bet, tiekoties atkal un atkal, ir sajūta, ka Vijai vēl ir tik daudz ko teikt gan sarunās, gan, protams, arī dejā, jo bez dejas Vija Vētra savu dzīvi nespēj pat iedomāties.

“Galvenais jau gars,” moži bilst Vija Vētra. “Bet ķermenis to nesaprot, kad gadiņi gājuši uz priekšu, viņš domā, ka viņam jākļūst drusku lēnākam varbūt. (..) Ja ir cilvēkam darbs, ko viņš mīl, un man jau deja ir visa mana dzīve. Ja man to atņem, es mirstu nost.” 

“Man ir tāds plāns: es gribu nodejot vienu labu izrādi, lai nesaka, ka viņai jau bija laiks aiziet. Un tad pēc tās labās izrādes, es aizeju pārģērbties un aizeju tālākā pasaulē... Tā lai cilvēki, var iznākt ārā un teikt, ka jūsu aplausus diemžēl Vija Vētra vairs nevar saņemt, jo viņa ir aizlaidusies citā pasaulē. Tā es plānoju. Es negribu nomirt gultā ar kādu slimību,” atklāj Vija Vētra.

Ar koncertu 15. jūnijā plkst. 19 Rīgas Tehniskās universitātes Mazajā zālē dejotāja un horeogrāfe Vija Vētra atzīmēs savus 74 gadus skatuves darbā, kā arī sava mūža 94 gadu jubileju. Vijas Vētras oriģināldeju koncertā "Saknes un spārni" piedalīsies RTU stīgu ansamblis "Gaiva", čelliste Undīne Balode, aktrises Raimonda Vazdika un Indra Burkovska, kā arī Vijas Vētras audzēkņu grupa "Rituāls".

“Šoreiz būs atkal dzīva - mūzika čella solo, un kvartets – klavieres, vijole, čells un flauta. Spēlēs Riharda Dubras darbu, kuru dejošu kā gājputns. Manai izrādei ir nosaukums “Saknes un spārni”. Vienmēr dodu nosaukumu savām izrādēm. Bahu arī dejoši, vienu sarabandu un bure ar čella solo. Vienmēr uzsāku ar indiešu deju svītu, tas mans paraksts, tad pāreju uz laikmetīgo deju. Visam vakaram mana horeogrāfija, arī indiešu dejās,” ar koncerta programmu iepazīstina Vija Vētra.

Stāstot, kā tapusi un cik ilgi māksliniece domājusi par jaunā koncerta programmu, Vija Vētra bilst: “Visu dzīvi, jo visu ko grib pateikt uz skatuves dejā, viss iesakņojas, kādu laiku padzīvo manī un tas es tam dodu ārēji formu.” Viņa atklāj, ka iedzīvinājusi dejā savulaik Dienvidslāvijā redzētos saulespuķu dārzus un puķu galvu kustību līdzi saulei. “Tas mani iespaidoja un sēdēja manī vairākus gadus. Tagad es atbraucu uz Latviju un izveidoju horeogrāfiju,” atklāj Vija Vētra. "Tā ir deja bez mūzikas, ja redz deju bez mūzikas, tad tā kustība kļūst mūzika telpā. Vairāk ievēro kustību kā muzikālu."