“Kā torte, kuru režisors tev met sejā” – tā par zviedru režisora Rūbena Ēstlunda filmu “Kvadrāts” raksta kinokritiķis Robijs Kolinss.

Mūsdienu mākslas provokācijas un to robežas, politkorektums un tā robežas, reklāmas un publicitātes robežas un, iespējams, mūsu katra iekšējās robežas un komforta zona, kurai visu laiku jākāpj pāri. Filma, kura saņēmusi Kannu kinofestivāla “Zelta palmas zaru” var kaitināt, maldināt, vadāt pa dažādām māņu takām un atstāt ar veselu gūzmu jautājumu. Pedro Almodovars, kurš režisoram pasniedza „Zelta palmas zaru”, teicis, ka komiskā zviedru satīra stāsta par "politkorektuma diktatūru". Šī filma atstāj katram brīvu izvēli pateikt, par ko bija filma. Filma tiek demonstrēta arī Rīgā.

Filma vēsta par Kristiānu (dāņu aktieris Kless Bangs) – cienījamu modernās mākslas muzeja direktoru un filantropu. Vīrietis gatavojas jaunam mākslas projektam – konceptuālai instalācijai “Kvadrāts”, kurai jāstāsta par altruismu un sociālo atbildību. Tomēr tas, kas tiek pārliecinoši deklarēts teorijā, ne vienmēr attaisnojas dzīvē.

Kādu dienu Kristiānam nozog telefonu un nevainojamā dzīves idille pārvēršas nevaldāmā haosā. Tas iespaido vīrieša reputāciju, godu un nevainojamo tēlu.

Galveno varoni Kristiānu režisors dēvē par sociālo hameleonu, kurš zina, kā sabiedrībā baudīt cienījamu statusu un lavierēt starp muzeja atbalstītājiem, māksliniekiem un apmeklētājiem. Pēc viņa teiktā, līdzīgi „ideālie cilvēki” mūsdienās sastopami visur.

Pēc seansa sastapto skatītāju viedokļi atšķirīgi: Stāsts par augstprātību, skaisti vizuāli ietērpts un skaistās metaforās; visvairāk fascinē satīra par politkorektumu; vērtīga mākslas cilvēkiem, jo tajā ir kaut kas skaudrs; didaktiska no sākuma līdz beigām, tas nepatīkami pārsteidza.