Kamēr mūsu gājputni ziemu pavada siltākās klimata joslās, tikām Latvijā ziemo Skandināvijas spārnotie ceļotāji ūdensstrazdi. Putni, kuriem par godu Zviedrijā reizi gadā tiek izdots žurnāls! Raidījuma autore kopā ar ornitologiem devās naksnīgā braucienā pa Kurzemes upēm un dokumentēja, kā notiek šo putnu ķeršana un apgredzenošana. Runāsim arī par to, kā ūdensstrazdi nirst upēs, kā nesaslapina savu kažociņu un kāda hierarhija valda to nakšņošanas vietās.

Ar ūdensstrazdiem iepazīstina ornitologi Aigars Kalvāns un Edgars Lediņš.

Ūdensstrazdi ir kā tādas labi iespeķotas un žiglas zemūdenes. To dzimtene ir Skandināvijas Ziemeļu daļa un Kolas pussala Krievijas Ziemeļrietumos. Latviju šie putni ir izvēlējušies par ziemošanas vietu. Tie uzturas pie krāčainām upēm, ūdenskritumiem un ūdensdzirnavām. Un savu barību, kā vēstī to nosaukums, tie meklē zem ūdens, jo barojas ar maksteņu, strauteņu, viendienīšu u.c. kukaiņu kāpuriem, kā arī pa reizei uzkož kādu sīku zivteli un vēzīti.

Aizsākums šim naksnīgam braucienam un ierakstam kopā ar ornitologiem meklējams pagājušā gadsimta 90. gados, kad pie mums brauca Zviedrijas ornitologu ekspedīcijas un pētīja, vai šie ziemotājputni te ir tie paši, kas pa vasaru uzturas un ligzdo Zviedrijā. Deviņdesmito gadu vidū tika noķerti vairāki lidoņi ar zviedru, somu un norvēģu liktajiem gredzeniem, un pēc pāris gadiem arī mūsu putnumīļi nolēma turpināt skandināvu aizsāktos pētījumus un noskaidrot, kāpēc šie putni te neligzdo. Tika izvietoti būrīši, lai radītu putniem piemērotas vietas, un tādejādi palielinātu to populāciju, cerībā, ka pavasaros ūdensstrazdi nelidos atpakaļ uz Somiju vai Zviedriju. Taču izrādijās, ka būrīšus ūdensstrazdi atzina par labām ziemas mājām, bet atvases perēt tomēr labāk esot dzimtenē. Tikām ornitologi turpina meklēt atbildi uz šo jautājumu un paralēli tam apsekot šos ziemotājus.