Kaķene Pelīte (1. attēlā) četrus gadus sabija patversmē līdz nonāca pie Antonijas Breidakas. Jaunajai saimniecei netraucē Pelītes izskats - zaķalūpa, un Antonija ir priecīga par savu vismīļāko, uzticamāko kaķi, kas allaž turas saimnieces tuvumā, un, ja vajag, remdē Antonijai galvas sāpes.

Ilze Klimaševska bija nolēmusi, ka ņems kaķi ar „īpašām vajadzībām”, un nu viņas mājās drasē divi tādi - vienacis Teo un neredzīgā Mio (2. attēlā). Redzes neesamība netraucē kaķiem spēlēties, ālēties un mīļoties pie Ilzes.