Kā apliecina Latvijas Augļkopju Asociācijā, šis gads Latvijā kopumā izskatās, ka būs neražas gads. Vietām ir dārzi, kur pavasarī ķiršu, plūmju, zemeņu ziedi izsaluši lielākā daļa, taču ābolu raža varētu būt pat vairāk nekā uz pusi mazāka. Salīdzinoši labāka situācija ar pārējo Latviju ir Latgales augļu dārzos, tur, kad bija aukstums, sniegs un salnas, augļu koki vēl neziedēja. Rēzeknes novada Lendžu pagasta lielākais augļu koku audzētājs, zemnieku saimniecības “Ķirši” saimnieks Dmitrijs Pavlovs atzīst, ka viņa dārzā raža izskatās, ka būs vidēji liela. Šobrīd nākas cīnīties, lai dārzā neparādās kraupis.

Latgalē kopumā pavasaris bija saudzīgāks, kā zina stāstīt Latvijas Augļkopju Asociācijā, ir vietas Kurzemē, Zemgalē, kur ziedēšanas laikā, bija aukstums un pat sniegs. Tāpēc ir dārzi, kur ābeļziedi gājuši bojā piecdesmit -septiņdesmit procentu apjomā. Cietušas mellenes, zemenes, ķirši un citi augļkoki un krūmi. Dmitrijs Pavlovs Lendžu pagastā, raugoties uz savu dārzu, varbūt optimistiskāks.

Arī Augļkopju asociācijas pārstāvis, Jānis Batars, kurš arī audzē ābolus Rēzeknes novadā, atzīst, ka Latgalē ābolu raža būs. “Pie mums nebija drastiski, kad ziedēja nebija, pirms ziedēšanas varbūt uz apakšējiem zariem, kaut kas ir nokosts, bet negribētos ticēt”, stāsta Jāns Batars.

Šogad gan audzētājiem jābūt īpaši uzmanīgiem no kraupja, laiks ir mitrs un silts, kas rada labvēlīgus apstākļus. Dmitrijs savu dārzu miglo. “Tagad jāmiglo, tieši šodien arī miglojam. Tagad kraupja izplatība lieta varētu būt. Pirmās pazīmes augļiem ir tādi, melni punkti, tādas sēnes aug”, stāsta Dmitrijs Pavlovs.