„Katra sasniegtā virsotne ir kā balva par labi padarītu darbu, bet ja esi saņēmis šo balvu, uzmanies, - ar to vēl ir jānokļūst dzīvam lejā...” Tā teicis alpīnists Kristaps Liepiņš. Viņš smej, ka droši vien vistrakākais dzīvē ir izvēlēties profesiju – alpīnisma instruktors –, dzīvojot valstī, kurā vienīgā kāpjamā klints ir četrus metrus augsta, tā pati ir "dabas piemineklis" un tāpēc tajā kāpt ir aizliegts. Pagājušajā vasarā Latvijas alpīnisti pirmoreiz sasnieguši ceturto augstāko virsotni Dienvidamerikā - 6768 metrus augsto Vaskarānu. Bet ar savu sievu Kristīni Kristaps iepazinies kursos, ko pats vadīja. Viņa atnāca uz “Kalnu grupu” gluži nejauši, kādam līdzi. Kā pati saka, viņai iepriekš pat prātā nebija nācis, ka viņu varētu interesēt kalni un alpīnisms. Kristīne ir labs piemērs tam, kā samērā īsā laikā var sasniegt ļoti labu līmeni. Ja patiešām grib.