Oktobra pirmā svētdiena ir gan Starptautiskā mūzikas diena, gan Senioru diena, Skolotāju diena un arī Svētās Terēzes no Lizjē piemiņas diena, ko svin visā pasaulē. Viņa ir teikusi, ka visu savu dzīvi debesīs es gribu veltīt, lai darītu labu virs zemes. Šie vārdi ir iegravēti arī viņas atdusas vietā, kur lūdzoties savulaik dziedātāja  Edīte Piafa, akla būdama atguva redzi. Tas ir tikai viens no mazās Terēzes brīnumiem.

Taču raidījumā Pāri mums pašiem pievēršam uzmanību kādai vēsturiskai personībai, kas dzīvojusi Latvijā, un kurš, kā savulaik sacīja prezidents Jānis Čakste, ielika trešo zvaigzni Latvijas ģerbonī. Tas ir Francis Trasūns, katoļu garīdznieks un politiķis, valsts vīrs un literāts, Saeimas deputāts un latgaliešu valodas un kultūras kopējs. 1925. gadā ekskomunicēts no baznīcas un pēc gada aizgājis mūžībā. Tikai pēc Trešās atmodas 1998. Gadā reabilitēts. Franci Trasūnu atceramies oktobrī, jo šis ir viņa mēnesis, viņš ir dzimis 1864. gada 16. oktobrī (pēc vecā stila 4. oktobrī). Viņa vārds ir aktualizējies ar Ingas Ābeles romānu „Klūgu mūks” un izrādi ar tādu apsu nosaukumu, kas tapusi Nacionālajā teātrī Indras Rogas režijā. Viņa nopelnus jāatceras mūsu valsts simtgades konteksta, jo grūti iedomāties, kādi būtu Latvijas vēstures pavērsieni un līkloči bez šī dedzīgā un godprātīgā cilvēka. Par Fraci Trasūnu sarunājas vēstures doktore Inese Runce, teātra kritiķe Maija Svarinska un priesteris Andris Kravalis.