Pirmā svētdiena pēc Lieldienām ir gan Baltā svētdiena, gan Dieva žēlsirdības svētdiena un savu nosaukumu tā ieguvusi no kāda pārdabiska notikuma, kas risinājās 1931. gada 22. februārī Plockas klosterī, kad kāda klostermāsa Faustīne savā cellē pēkšņi ieraudzīja Jēzu. Racionāli domājoši šajā brīdī var apbruņoties ar skepsi un sacīt kā apustulis Toms: „Ja es pats neredzēs, es neticēšu.” Tomēr šis fakts, tāpat kā fakts ir tas, ka Jēzus uzrunāja māti Terēzi, kad viņa brauca vilcienā uz Dardželingu. Kā zināms šīs satapšanās mainīja visu mātes Terēzes dzīvi. Nevar noliegt, ka šādi gadījumi baznīcas vēsturē, tie ir reti un tie arī rūpīgi tiek pētīti, pirms atzīt tos par autentiskiem. Pagāja 62 izpētes gadi, līdz pāvests Jānis Pāvils II paziņoja māsas Faustīne atklāsmi par autentisku un Faustīni Kovaļsku beneficēja. Tas notika 1993. Gadā. Kāda bija pati galvenā vēsts, svarīgais iemesls, kāpēc toreiz, neilgi pirms Otrā pasaules kara, kad Eiropa pieauga nemiers un nedrošība, Jēzus parādījās vienkāršai klostera māsai un ko viņš teica. Raidījumā Pāri mums pašiem saruna ar Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvestu priesteri Andri Kravali un teoloģijas doktoru priesteri Andri Mariju Jerumani, skaidrojot, kāds ir līdzsvars starp Dieva taisnīgumu un viņa žēlsirdību, kādi ir viņa kritēriji, uzlūkojot cilvēku rīcību. Kas dominē – žēlsirdība vai taisnīgums.