Noslēdzot raidījumu ciklu Reiz radio.., vēlam – daudz laimes dzimšanas dienā, Klasika!

Kā pirms 20 gadiem radās Latvijas Radio 3 - Klasika, kas izdomāja šo nosaukumu, kāda bija Jāņa Ivanova darbība un nozīme Radio, kā padomju laikos sēru dienu mūzika sadalīja klausītājus divās nometnēs. Par „Klasiku” pirms „Klasikas” stāsta muzikoloģe, LR 3 - Klasika redaktore programmu vadītāja Ilga Auguste. Viņa ir pamatīgi izpētījusi, kas notika nopietnās mūzikas laukā radio gaiteņos.

Un vēl iespēja iepazīt tuvāk otru Gunāru Jēkabsonu, kurš savulaik Latvijas Radio bija mūzikas redaktors. 

Klasikas vēsture ir komponists Jānis Mediņš, kurš 1928.gadā, pārņemot diriģenta zizli no Arvīda Pārupa, kļuva par Radiofona orķestra vadītāju. Šajā amatā viņš pavadīja 16 gadus, sniedzot neskaitāmus koncertus, izpelnoties apbrīnas jūsmu, atstājot aiz sevis laimīgus un traģiskus mīlas stāstus un daudz skaistas oriģinālmūzikas,” tā žurnālā „Mūzikas Saule” raksta Ilga Auguste.

Viena no retajām telpām, kur Latvijas Radio ēkā Doma laukumā 8 ir saglabājies senais interjers no tiem laikiem, kad te vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē darbojās Kredītbanka, ir radio Klasika darba istaba: tumšas koka imitācijas tapetes glabā atmiņas par bankas laikiem un tiem brīžiem, kad te muzicēja komponists Jānis Ivanovs.

Skatot tālāk nopietnas mūzikas speciālistu darbu radio no nenopietnās puses ir jāmin pagājušā gadsimta 80. gadi un sēru dienas, kad bijušajā Padomju Savienībā masu saziņas līdzekļos bija jāizrāda gods kārtējam mūžībā aizgājušajam vadonim.Tad ēterā skanēja tik nopietnie un lēnie gabali.

Ieskatoties radio "Klasikas" vēsturē, mums ir iespējams iepazīt vēl vienu mūzikas redaktoru - Gunāru Jēkabsonu. Savulaik raidījumā „Mikrofons” strādāja divi Gunāri Jēkabsoni, tas viens - leģendārā radio balss, sporta žurnālists, komentētājs un diktors, kurš vēl šobaltdien lasa ziņas LR2, un otrs ar tādu pašu vārdu un uzvārdu - kordiriģents, labi zināms Lielvārdes pusē, kur vada senioru kori. Nesen pie mūzikas Gunāra Jēkabosona ciemojās arī Ilga Auguste un viņi kavējās atmiņās par tiem laikiem, kad vienā raidījumā strādāja divi Gunāri un abus nemitīgi jauca.