„…„Dzirksteles” galvenā uzmanība pievērsta darba jaunatnei. Raidījuma tematika ir visai plaša – darbs, mācības atpūta, komunistiskā audzināšana, starptautiskās dzīves problēmas. Šie un citi jautājumi vienmēr  ir jaunatnes raidījumu redakcijas redzeslokā,” tā  padomju laikā  „uz papīra” izskatījās  tālaika populārā jauniešu raidījuma „Dzirkstele”  plāni. Savās domās un attieksmē dzirkstelieši bija labdabīga huligānisma, aizrautības un degsmes pilni.

Kas no tā izskanēja ēterā un kas palika ārpus tā, par to saruna ar bijušo „Dzirkstele”  komandu – Tatjanu Zandersoni, Raiti Kalniņu, Indiru Ozolu, Andru Alksni.

1964. gadā sāk skanēt raidījums jaunatnei „Dzirkstele”. Lai arī, kā jau piedienēja padomju laikiem, raidījumā runāja par komunistisko audzināšanu, jauniešu sociālistisko sacensību, par labu mācīšanos un organizētu kolektīvo atpūtu, tomēr pamazām starp pareizajām un plakātiskajām frāzēm spraucās ārā cilvēciskums un brīvdomība un raidījums ieguva pamatīgu klausītāju interesi un uzmanību.

Pagājušā gadsimta 70. un 80. gados „Dzirkstele” popularitātes ziņā mērojās ar „Mikrofonu” un ik pa laikam pat, tā teikt, “sita pušu” šo populāro raidījumu. Vēstules uz „Dzirksteli” nāca nemitīgi. Kāds bija atslēgas vārds lielajai klausītāju interesei, stāsta toreizējie dzirkstelieši - žurnālisti Raitis Kalniņš un Tatjana Zandersone (tagad LR4).

Ņemot vērā lielo klausītāju atsaucību un interesi, „Dzirkstelē” parādījās sadaļa „Intervē klausītājs”, kur cilvēki sūtīja vēstules ar jautājumiem populārām personām. Tomēr arī te vajadzēja aicināt ne tikai iecienītos māksliniekus vai sportistus, bet arī padomju iekārtai vajadzīgos cilvēkus, piemēram, toreizējo TV un radioraidījumu komitejas priekšsēdētāju Leonardu Bartkēviču.

Tika rīkotas arī kopīgas talkas, diskusiju klubi, parādījās ar televīzijas raidījums „Dzirkstele televīzijā” un ļoti populāra bija „Dzirksteles prīma” - aptauja, kurā cilvēki balsoja par sev tīkamam dziesmām.

Pagājušā gadsimta 90. gados, kad raidījuma komandu kopā ar Tatjanu un Raiti veidoja arī Olga Rimšane, Ieva Luika, Indira Ozola, Andra Aksne, toreiz vēl uzvārdā Žaleiko, Kārlis Vahšteins un galvenais redaktors bija Gunārs Jākobsons, bija vēl daudzi citi štata ārštata redaktori - kolektīvs saticīgs, aizrautīgs un vienmēr gatavs tādam labam huligānismam, lai piešķirtu krāsas un asumu tā laika oficiāli pareizajai padomju ikdienai.

Par godu raidījumam kādā Dobeles rajona kolhoza fermā viena gotiņa tika pie vārda Dzirkstele, un uz redakciju pat tika nosūtīta šī ragu lopiņa ciltsgrāmata.