Eiropas Savienībā šobrīd pamatoti uztraucas par iespējamām "Grexit" (tā eksperti nodēvējuši riskus, kas saistītas ar Grieķijas finanšu problēmām) sekām, bet, vai svārstības Ķīnas ekonomikā, ko rādija pēkšņais krasais cenu kritums Ķīnas fondu biržā pagājušā nedēļā, nevarētu potenciāli vēl smagāk ietekmēt globālo ekonomiku? Lai skaidrotu, kādas politiskās un ekonomiskās sekas gaidāmas Eiropā un kādas perspektīvas pasaules ekonomikā, uz sarunu raidījuma Septiņas dienas Eiropā studijā esam aicinājuši Latvijas Ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu un Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieku Andri Strazdu.

Grieķijas parādu krīzi no Latvijas mediju uzmanības uz īsu laiku paspēja novērst tikai nedienas ap dziesmu svētku organizēšanu. Taču, ja dziesmu svētkiem bija zināms grandiozā noslēguma koncerta datums, tad Grieķijas parādiem tāda nav. Kārtējo reizi eiro zonas valstu vadītāji ir pavadījuši neskaitāmas stundas un dienas sanāksmēs, cenšoties atrast to ļoti šauro vidusceļu, kas varētu novest pie īslaicīga miera eiro zonā. Un kā allaž, arī šobrīd darba rezultāts ir atkarīgs no daudziem vēl nezināmiem lielumiem.

Šobrīd Eiropas valstu politiķi ir pieprasījuši no Grieķijas valdības vairāk nekā iepriekš. Demaršs ar referendumu parādīja grieķu ideoloģisko nostāju un, personīgi man, rada izpratni, kur slēpjas netaisnība. Taču šobrīd jautājums vairs nav ideoloģisks, bet gan finansiāls. Ir noteikumi, kuru pārkāpšana nozīmē lielas politiskas problēmas, piemēram, eiro zonai nākotnē.

Rubrikā "Viedokļi": Aizvadītajā nedēļā apritēja 20 gadi kopš Srebrenicas traģiskās asinspirts, tālab bija plānots, ka ANO notiktu formāls balsojums, kas Srebrenicas slaktiņu pasludinātu par genocīdu. Krievija pēc Serbijas lūguma, izmantojot savas veto tiesības, ANO Drošības padomē nobloķēja šo rezolūciju.

Etnisko serbu spēki 1995. gada jūlijā ANO aizsargātajā anklāvā Srebrenicā noslepkavoja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tā bija lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un to par genocīdu atzinušas jau divas starptautiskās tiesas. Tiesa, Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins sacīja, ka nevar fokusēties tikai uz Srebrenicu vien. Bosnijas serbi un horvāti ir arī cietuši karā no 1992. līdz 1995. gadam.

“Nesen apritēja 10. gadadiena kopš nelikumīgā ASV un Lielbritānijas iebrukuma Irākā, kā dēļ pazuda miljoniem cilvēku un viss reģions joprojām atrodas dziļā krīzē. Kādēļ ASV un briti neprasa Drošības padomi pieņemt rezolūciju šajā jautājumā, kas beidzot lietas nosauktu īstajā vārdā?” atzīst Čurkins.

Krievija iebilda pret Srebrenicas slaktiņa nodēvēšanu par genocīdu. Tā kā rezolūciju bija ierosinājusi Lielbritānija, tā arī pauda visskaļākos iebildumus.

“Lielbritānija ir šokēta par Krievijas veto. Krievijas rīcība aptraipa Srebrenicas genocīda upuru piemiņu. Krievijai būs jāpaskaidro sava rīcība to 8000 upuru ģimenēm, kuru tuvinieki gāja bojā visnežēlīgākajā slaktiņā Eiropā kopš otrā pasaules kara. Rezolūcija nerādīja ne uz vienu ar pirkstu, nevāca nekādus politiskos punktus ne arī centās atsākt šķelšanos,” norād Pīters Vilsons, Lielbritānijas Pārstāvis ANO