Nesen raidījumā Zināmais nezināmajā bija stāsts par to, kā radies liberālisms, kādas ir šīs politiskās ideoloģijas saknes un aktualitāte mūsdienās. Šoreiz saruna par kādu liberālisma ideoloģijai un Latvijai tuvu vārdu. Jesaja Berlins – Rīgā dzimis britu domātājs, sociālo zinātņu pētnieks, ideju vēsturnieks un filozofs, kas savās esejās savulaik apcerējis ar liberālismu cieši saistītu jēdzienu – brīvība, gūstot atpazīstamību visā pasaulē. Kāds ir Jesajas Berlina veikums un atziņu aktualitāte mūsdienās, stāsta politologs Ivars Ījabs.

Jesaja Berlins ir neatņemams 20. gadsimta Eiropas intelektuālās telpas sastāvdaļa, ja gribam saprast, kādā pasaulē dzīvojam un kā domā mūsdienu cilvēki Rietumu pasaulē par brīvību, par valsti, vienlīdzību, sociālo taisnīgumu, atzīst Ivars Ījabs.

Kas ir politiskā empātija?

Kāpēc dažkārt nespējam būt iecietīgi, kad sastopamies ar pretējiem politiskiem viedokļiem? Par empātiju dēvē spēju iejusties otra cilvēka ādā, bet iecietība ir spēja pieņemt to, ka citam varbūt arī savs atšķirīgs viedoklis. Vai empātija un iecietība var pastāvēt arī politikā, kur uzskati mēdz būt pretēji, skaidro Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ģirts Dimdiņš, kurš interesējas par politikas psiholoģiju.

Pasaule sazvērestību teoriju piekritēju redzējumā

Konspirāciju teoriju piekritējiem pasaule nešķiet tāda, kā vairumam - dzīve ir pilna ar neredzamām briesmām, lietas tiek saistītas bez loģiskas saiknes un nejaušības nepastāv. Pētnieki ir mēģinājuši ielūkoties šādu cilvēku domāšanā, lai noskaidrotu, kas liek cilvēkiem domāt par procesiem kā sazvērestībām. Izrādās - mēs visi domājam sazvērestību teorijās, taču daļa cilvēku šo domāšanas veidu izmanto pārlieku bieži.

Vrijes universitātes psihologu komanda Amsterdamā kopā ar kolēģiem no Kentas universitātes ir pārliecināti, ka sazvērestības teoriju piekritēji lieto tā dēvētos “iluzoros uztveres modeļus”, radot priekšstatu par pasauli balstītu neracionālos, nepierādītos, nezinātniskos un nereti neloģiskos uzskatos. Tas apgāž nereti sabiedrībā valdošo uzskatu, ka sazvērestību teoriju piekritēji ir jukuši, tieši pretēji - viņi ir pie pilna saprāta, kas padara viņu uzskatus vēl mulsinošākus. Taču šie cilvēki patiesi redz pasauli pavisam citādāk.

Iluzorās uztveres modelis nozīmē to, ka dažādās situācijās, kad jūtam zīmīgas sakritības, mēģinām atrast, kas tām kopīgs un meklējam šo sakritību saistības pat, ja to tur nav. Piemēram, redzot naktī sapni par kādu vecu radinieku un nākamajā dienā saņemot viņa zvanu, daļa cilvēku uzskatīs, ka viņu sapnis ir bijis pareģojošs.

Ikviens no mums izmanto šo modeli atsevišķās situācijās, jo tas ir veids, kā mūsu smadzenes saredz cēloņsakarības, iemeslus, ietekmes un arī iespējamās briesmas vidē.

Taču, lai noskaidrotu, kāpēc vieni to izmanto biežāk nekā citi, pētnieki veica vairāku eksperimentu sēriju. 264 eksperimenta dalībniekiem bija jānorāda ticība dažādiem apgalvojumiem skalā no 1 līdz 9. Apgalvojumu vidū bija tādas sazvērestības teorijas kā “Ebola ir cilvēku radīts vīruss”, “Uz Mēness neviens nav nolaidies” un citi.

Tāpat pētnieki arī noskaidroja eksperimenta dalībnieku uzskatus par paranormālām parādībām, lai redzētu, vai tie ietekmē dalībnieku spēju sasaistīt pilnīgi nejaušas sakritības.

Pētījuma rezultātā tika atklāts, ka dalībnieku ticība sazvērestības teorijām ir cieši saistīta ar ticību paranormālām parādībām un tie visi ir kognitīvi procesi. Šie cilvēki patiesi redz pasauli citādāk un, atsevišķos pētījumos pat apliecināts, ka jūtas vientuļi.

Vairāk par šo pētījumu var lasīt sciencealert. com