Latvijā uz dažām dienām bija ieradušies Klaus Rāpfs un Iga Ņižņika no Austrijas seno šķirņu saglabāšanas biedrības “Noasa šķirsts”. Viņi rosina aizdomāties, cik vērtīgas ir vietējās augu un dzīvnieku šķirnes.

Jenots un jenotsuns - līdzīgi nosaukumi, atšķirīgi dzīvnieki. Tie pirmie izveicīgiem pirksteļiem urķējas pa Amerikas kontinenta iedzīvotāju atkritumu tvertnēm, tie otrie mūsu teritorijā savulaik ienesa ērču encefalītu.

Eža kažociņš. Plūdoņa poēmas literāri muzikāla kompozīcija. Mūzikas autors Agris Celms. Piedalās Laila Kirmuška, Andris Keišs un meiteņu koris "Spīgo".

Radioenciklopēdijas 130.sējums - PORCELĀNS. Aģents KĀPĒC (Kristers Bērzs) ciemojas Rīgas Porcelāna muzejā pie tā vadītājas Zandas Zībiņas, lai uzzinātu, ar ko porcelāns atšķiras no māla, vai no porcelāna var būt arī tualetes pods un kāpēc Rīgā porcelānu vairs neražo.

Dažādu paaudžu rakstnieku publiskie lasījumi, kas lasītājus iepazīstina ar nesen tapušiem un vēl nepublicētiem prozas darbiem - tie ir Prozas lasījumi, par kuriem šodien vēstīsim arī šajā raidījumā. Šodien Latvijas Radio skan trīs stāsti – „Jūklis”, „Salidojums” un „Zēns kuram sāpēja vēders” (attēlā darbu autori).

Kino – šis vārds visiem uz mēles ir šomēnes Rīgā un arī Latvijas radio, tāpēc arī ciklā Dzīves ritmi mūzikā atskatāmies uz latviešu filmu skaistākajām muzikālajām lappusēm, pakavējoties pie arī varbūt mazāk zināmajām, vai vienkārši – piemirstām.

Daudzus gadus latvieši kravājuši somas un braukuši prom no Latvijas. Tagad, kad valdība klāsta, ka ekonomika izveseļojas un viss iet uz labu, loģiski būtu, ka daudzi atkal pakot koferus un braukt mājās. Diemžēl statistika vēl tādus datus neuzrāda.

Sergejs Kirovs, padomju kompartijas Ļeņingradas pilsētas komitejas 1. sekretārs, tika nogalināts ar šāvienu pakausī savā darbavietā 1934. gada 1. decembrī. Jau tūdaļ tika pasludināts, ka tas ir revolūcijas ienaidnieku roku darbs. Par slepkavības patiesajiem iemesliem vēsturnieki diskutē joprojām

Dita Krenberga. Mūziķe, kas savu pirmo starptautisko atzinību ieguvusi jau 11 gadu vecumā, - 1988. gadā viņa saņēma Grand Prix un Zelta medaļu Marijas Kanalsas 34. Starptautiskajā mūzikas konkursā Barselonā, Spānijā; 1991. gadā - kļūva par starptautiskā konkusa "Prāgas pavasaris" laureāti... Radioportretu veidojusi Lia Guļevska.

Iveta Medene kopā ar latviskās dzīvesziņas jaunrades kopējiem Agnesi Bērziņu un Reini Druvieti runās par Ziemassvētku svētīšanu. Muzicēs folkloras kopas "Laiksne", "Lāte", "Der" un "Iļģi".

Maimu Berga. Es mīlēju viņu. Dramatizējuma autore Evita Sniedze (attēlā). Aleksandra lomā Ivars Puga. Piedalās: Kaspars Znotiņš, Lāsma Kugrēna, Maija Apine, Ņina Ņeznamova, Mārtiņš Vilsons, Zane Daudziņa, Intars Rešetins u.c. 2005. gada ieraksts. 2.daļa.

Raidījumā iepazīsim Reini Nitišu (attēlā). 18 gadus vecais sportists ir izcīnījis Pasaules rallijkrosa čempionāta bronzas medaļu. Eiropas basketbola finālturnīru gaidīsim kopā ar Uvi Helmani aktieri Jāni Vimbu.

Par savām vizītkartēm viņa sauc filmas „Emīla nedarbi”, „Ziemassvētku jampadracis”, „Dzīvīte”, „Mans draugs – nenopietns cilvēks”. Viņa - kostīmu māksliniece, modes dizainere, mākslas zinātniece Skaidra Deksne.

Reportāža no Latvijas sodu izpildes un cietumu attīstības muzeja. Saruna studijā par sodīšanas vēsturi un filosofijas maiņu cauri laikmetiem - par virzību uz humānāku sabiedrību.

Nesen iznācis Ilzes Spergas stāstu krājums „Dzeiveiba”. Kā evolucionējusi rakstnieces, dzejnieces un literatūrzinātnieces valoda, līdz tā kļuvusi par latgaliešu mūsdienu literatūras, kā arī zinātnisku rakstu jaunradei derīgu? Stāsts raidījumā „Augstāk par zemi”.

Kino – šis vārds visiem uz mēles ir šomēnes Rīgā un arī Latvijas radio, tāpēc arī ciklā Dzīves ritmi mūzikā atskatāmies uz latviešu filmu skaistākajām muzikālajām lappusēm, pakavējoties pie arī varbūt mazāk zināmajām, vai vienkārši – piemirstām.

Dažādu paaudžu rakstnieku publiskie lasījumi, kas lasītājus iepazīstina ar nesen tapušiem un vēl nepublicētiem prozas darbiem - tie ir Prozas lasījumi, par kuriem šodien vēstīsim arī šajā raidījumā. Šodien Latvijas Radio skan trīs stāsti – „Jūklis”, „Salidojums” un „Zēns kuram sāpēja vēders” (attēlā darbu autori).

Par savām vizītkartēm viņa sauc filmas „Emīla nedarbi”, „Ziemassvētku jampadracis”, „Dzīvīte”, „Mans draugs – nenopietns cilvēks”. Viņa - kostīmu māksliniece, modes dizainere, mākslas zinātniece Skaidra Deksne.

Rišāru Galjāno nekad nav uztraucis jautājums, vai viņš tiešām ir labākais akordeonists pasaulē – viņu vairāk interesē pēc iespējas labāk līdz klausītājam aizvadīt savu mūzikas pasauli, kas vienā veselā apvieno itāļu, vidusjūras, džeza, franču dziesmas un klasiskās mūzikas iezīmes.

Iveta Medene kopā ar latviskās dzīvesziņas jaunrades kopējiem Agnesi Bērziņu un Reini Druvieti runās par Ziemassvētku svētīšanu. Muzicēs folkloras kopas "Laiksne", "Lāte", "Der" un "Iļģi".