Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie Montas Nāburgas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā. Viņa pirms 5 gadiem no Rīgas kopā ar ģimeni atgriezās dzimtajā pusē Skrīveros un izveidoja radošo darbnīcu RaDaDa. Monta veido zīmējumus un sietspiedes tehnikā tos drukā uz apģērbiem un pandēmijas laikā rīko arī tiešsaistes tirdziņus sociālajos tīklos. Monta arī glezno un nodarbojas ar keramiku, un viņas darbnīcā un veikalā var iegādāties arī citu mājražotāju un amatnieku darbus.

Ēdati, ēdati jūs - bada ļaudis, ne mums tik vien, cik jums priekšā,
Vēl mums klētē, vēl pagrabēje, vēl mums laukā ar visu villu.

Par apdziedāšanās dziesmām un paražām stāsta tradīciju kopēji Beatrise Brandere un Andris Kapusts.
 

 

Atskats vakardienā.
*
1942. gada 26. novembrī uz Savienoto Valstu ekrāniem iznāca režisora Maikla Kērtisa filma „Kasablanka – aizraujošs un aizkustinošs stāsts par mīlu, krietnumu un kara radītām dramatiskām izvēlēm.

Domājot par taupību ziemas laikā, Vidzemes augstskolā jau šī mācību gada sākumā tika pārplānota augstskolas ēku izmantošana un tagad nodarbības no diviem tās korpusiem pamatā notiek vienā, līdz ar to ir iespēja ieekonomēt apkures ziņā. Augstskolā ieviesti arī citi taupības pasākumi.
*
Kamēr vieni ansambļi pēc pandēmijas vēl ieskrienas, citi koncertsezonu jau sāk. Tā, piemēram, šovakar Rīgas kultūras un atpūtas centrā „Imanta ar patriotiskām dziesmām uzstāsies tradīcijām bagātie kori. Kā mākslinieki priekšnesumam gatavojas un kā smagā pandēmija viņus ir ietekmējusi?

Nedēļas svarīgākie notikumi, par ko esam vēstījuši ziņās. Šonedēļ jāizceļ tarifu celšana, ko plāno Sadales tīkls, Augstsprieguma tīkls un GASO, valdības veidotāja nominācija, jauno Saeimas komisiju uzsāktais darbs, Spēlmaņu nakts kaislības un Zolitūdes traģēdijas piemiņas diena.

Sākoties gada tumšākajam laikam, Latvijas dzelzceļš atkal no jauna atgādina par drošības ievērošanu, šķērsojot dzelzeceļa sliedes. Lai gan statistikas dati rāda, ka kopējā ilgtermiņa tendence ir tāda, ka negadījumu skaits samazinās, tomēr šogad ir jau par diviem negadījumiem vairāk nekā pagājušajā gadā, un tāpat uz sliedēm ir novērots augsts pašnāvības mēģinājumu skaits.
*
Pirms trim gadiem lēmumu par līdzdalības izbeigšanu preses izdevumā „Latgales Laiks pieņēma Daugavpils novada un Ilūkstes novada pašvaldības. Bet šobrīd sev piederošās 1992 kapitāla daļas jeb 25,46% pamatkapitāla, pārdot nolēmusi Daugavpils Valstspilsētas dome. Šo procesu sekmē pirms diviem gadiem veiktie grozījumi likumdošanā par tā saukto pašvaldību "laikrakstu" ierobežošanu un par to, ka pašvaldībām vairs nedrīkst piederēt mediji. Kā šis process ietekmēs reģionālo laikrakstu „Latgales laiks, kurš iznāk divās- latviešu un krievu valodās, un kurā labu laiku tieši pašvaldību rokās bija kontrolpakete? Un kas izsolē varētu iegūt ceturto daļu šī laikraksta kapitāldaļu?

Kas ir vērtīgāks – šokolāde vai zelts?! Nauda un šokolāde būs viens no stāstiem par kādu īpašu namu Aizputē, kur senāk atradusies arī Latvijas Bankas, kas šogad svin savu simtgadi, filiāle. Pateicoties misijas apziņai un vēlmei saglabāt vēsturisko mantojumu, bijusī rīdziniece un tagad jau aizputniece, biedrības "Amalienburg" izveidotāja, dizainere Marta Gaile kopā ar savu dzīves biedru soli pa solim sāk atjaunot seno īpašumu.

Kur pazūd zeķes un kur pazūd cilvēki? Bet varbūt tie nemaz nepazūd? Ko mēs visi kopā dažkārt neredzam? Kopā ar Tīnu lasām par lielām lietām - Pavela Šruta "Lietrīļas" un Elīsabetes Hellanes Lāšenas divas grāmatas par tēmām, kuras ne tik bieži mēdzam pārrunāt - "Es esmu Dzīve" un "Es esmu Nāve".

Nav mūzika, bet dzied un stāsta. Nav dūre, bet sit un glāsta. Šo runas pedagoģes Zanes Daudziņas mīklu un  klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Armaņu-Krūmiņu ģimene Mežaparkā: mamma Anna Armane, tētis Renārs Krūmiņš ar meitu Ausmu Krūmiņu un vecpapu Gunāru Krūmiņu.

 

 

 

"Gadsimts vai viens mirklis?" – grāmata, kura veltīta Latvijas Nacionālajam baletam un tā simtgadei. Vēsture un skats nākamībā. Kultūras rondo atskats uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties Baletam mūsdienās.

Pagājušā gadsimta 50. gadu beigās Lielbritānijas jauniešu vidū uzplauka tā saucamā "modu kustība". "Modi" bija apsēsti ar visu jauno. Par neatņemamu laika pavadīšanas sastāvdaļu kļuva dejas līdz rītam mūzikas automātu pavadījumā kafejnīcās. Grupa "Small Faces", kas bija viena no nozīmīgākajām grupām tieši modu kustības fonā.

Ja kāds man piedāvātu taisīt filmu "Viss ir slikti", es to nedarītu, jo tā tas nav, saka dokumentālists Ivars Seleckis, kurš pasauli caur kameru fiksē jau vairāk nekā 60 gadus. Arī par darbu kinohronikā un radniecību ar Kārli Ulmani saruna ar Ivaru Selecki.

No 2023. gada 1. janvāra mainīsies kārtība, kā vecāki saņems vecāku pabalstu. Būtiskākā atšķirība būs otram vecākam nenododamā pabalsta daļa divu mēnešu apjomā.

100 kilogrami pārtikas un izdevumi daudzos desmitos eiro, cik izmaksā putniņu barošana un vai to vajag uzņemties? Kā iekārtot barotavu un kā pareizi barot putniņus, interesējamies raidījumā. Stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.

Lūšu ģimene Ogres novada Lielvārdes pagasta "Stropēnos" izveidojusi ģimenes uzņēmumu "Lūšu drava". Līga Lūse ir biškope jau 48 gadus, viņas vedekla Lelde arī pabeigusi biškopības kursus un abas rūpējas par 50 bišu saimēm. Lelde gatavo medus maisījumus ar ogām, šokolādi un riekstiem un uzņem tūristus.

Ēdati, ēdati jūs - bada ļaudis, ne mums tik vien, cik jums priekšā,
Vēl mums klētē, vēl pagrabēje, vēl mums laukā ar visu villu.

Par apdziedāšanās dziesmām un paražām stāsta tradīciju kopēji Beatrise Brandere un Andris Kapusts.
 

 

Leona Paegles romāna "Kurš mani mīl" radio dramatizējums. 2.daļa. Lomās: Dace Bonāte, Voldemārs Šoriņš, Jānis Reinis, Dainis Porgants, Pēteris Liepiņš, Māris Andersons, Jānis Skanis. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Ināra Meirovica. 1980. gada ieraksts.

Saruna ar pyrmuo seriala latgaliski radūšu komandu - seriala idejis autoru, muziki i viesturnīku Arni Slobožaninu, režisoru Vadimu Bogdanovu izpyldproducenti Kristīni Veinšteinu, kai arī vīnu nu golvonūs akteru Ritvaru Gailumu.

Daugovpilī ityma vosorā tyka fiļmeits pyrmais serials latgaliski – komedeja ar kriminalim elementim četruos serejuos "Fati". Jau pavysam dreiži, decembrī, tys byus daeimams aiī skateituojim – Latvejis televizejis 1 kanalā, kai ari TET televizejī.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Ceļotāju pāris Laine Pērse un Artūrs Driņins ir īsteni entuziasti, kuri, nebaidoties no izaicinājumiem, ir apceļojuši teju vai visu pasauli. Ceļojumu apraksti apkopoti grāmatās, pavisam tapušas jau piecas.

Vilki, lūši, lāči - nevienam vien lauksaimniekam tie ir radījuši raizes un senatnē arī lielas bailes. Cīniņš ar plēsējiem cilvēku mudinājis pat atsevišķās vietās atbrīvoties no šiem dzīvniekiem pilnībā. Kādas tam ir bijušas sekas un kāpēc dabai vajag plēsējus?

Par lācēnu Rūcēju. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

LTV raidījuma atkārtojums

Leona Paegles romāna "Kurš mani mīl" radio dramatizējums. 3.daļa. Lomās: Dace Bonāte, Voldemārs Šoriņš, Jānis Reinis, Dainis Porgants, Pēteris Liepiņš, Māris Andersons, Jānis Skanis. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Ināra Meirovica. 1980. gada ieraksts.

„Modu kustība Anglijā un grupa „Small Faces.
Nebūt ne pēdējo vietu popularitātes ziņā joprojām ieņem angļu dziedātājs sers Rods Stjuarts - viņam skan viss - savā repertuārā līdzās kārtīgām britu roka dziesmām pamazām pamanījās ietvert liriskas balādes no amerikāņu zelta standartiem a la Frenks Sinatra. Viņš dziedāt sāka nopietni pirms gadiem sešdesmit ar astīti un kādu brīdi bija pazīstams ar segvārdu „Rod The Mod. Kas tad tie par Modiem ? Pagājušā gadsimta 50-to gadu beigās Lielbritānijas jauniešu vidū uzplauka tā saucamā „Modu kustība no angļu valodas vārda „Modernisms, sasniedzot apogeju 60-to gadu vidū. Pēckara ekonomiskais bums bija paveicis savu - 60-to gadu sākumā, reizē ar „Bītlu panākumu sākumu, ielās varēja arvien vairāk
sastapt jaunus ļaudis, kuri ģērbās izmeklētos, visbiežāk pie itāļu drēbnieka uz pasūtījuma šūtos uzvalkos un pārvietojās ar motorolleriem - arī visbiežāk itāļu. Valkāja kreklus ar šaurām apkaklītēm un tievas šlipsītes. Pie mums tādus, jau pirms otrā pasaules kara, sauca par „Dendijiem - tātad - smalki ģērbies cilvēks, švīts, kurš, turklāt, pieder
intelektuālajām aprindām. Arī šis vārds cēlies no angliskā apzīmējuma, to ieviesis un kultivējis slavenais angļu dzejnieks lords Bairons XIX gadsimta sākumā. Spilgts piemērs mūsu dendijam - mākslinieks Kārlis Padegs, kura skulptūra mājvietu atradusi iepretim Latviešu biedrības
nama…
Modi bija apsēsti ar visu jauno - no štatiem uz Londonu bija atceļojis modernais džezs, blūzs un souls. Un vēl - no Jamaikas „ska mūzika. Par neatņemamu laika pavadīšanas sastāvdaļu kļuva dejas līdz rītam mūzikas automātu pavadījumā kafejnīcās un klubos, kurus neslēdza ciet kā alus krogus jau vienpadsmitos vakarā. Tātad svarīga bija mūzika. Iepriekš pieminētais Rods Stjuarts īpašus panākumus sāka gūt laikā, kad dziedāja grupā „Faces. Grupa
„Faces izauga no ansambļa ar līdzīgu nosaukumu - „Small Faces - kas bija viena no nozīmīgākajām grupām tieši modu kustības fonā.

"Gadsimts vai viens mirklis?" – grāmata, kura veltīta Latvijas Nacionālajam baletam un tā simtgadei. Vēsture un skats nākamībā. Kultūras rondo atskats uz Latvijas Nacionālā baleta vēsturi, īpaši pievēršoties Baletam mūsdienās.

Ceļotāju pāris Laine Pērse un Artūrs Driņins ir īsteni entuziasti, kuri, nebaidoties no izaicinājumiem, ir apceļojuši teju vai visu pasauli. Ceļojumu apraksti apkopoti grāmatās, pavisam tapušas jau piecas.

Ja kāds man piedāvātu taisīt filmu "Viss ir slikti", es to nedarītu, jo tā tas nav, saka dokumentālists Ivars Seleckis, kurš pasauli caur kameru fiksē jau vairāk nekā 60 gadus. Arī par darbu kinohronikā un radniecību ar Kārli Ulmani saruna ar Ivaru Selecki.

Nav mūzika, bet dzied un stāsta. Nav dūre, bet sit un glāsta. Šo runas pedagoģes Zanes Daudziņas mīklu un  klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Armaņu-Krūmiņu ģimene Mežaparkā: mamma Anna Armane, tētis Renārs Krūmiņš ar meitu Ausmu Krūmiņu un vecpapu Gunāru Krūmiņu.

 

 

 

Saruna ar pyrmuo seriala latgaliski radūšu komandu - seriala idejis autoru, muziki i viesturnīku Arni Slobožaninu, režisoru Vadimu Bogdanovu izpyldproducenti Kristīni Veinšteinu, kai arī vīnu nu golvonūs akteru Ritvaru Gailumu.

Daugovpilī ityma vosorā tyka fiļmeits pyrmais serials latgaliski – komedeja ar kriminalim elementim četruos serejuos "Fati". Jau pavysam dreiži, decembrī, tys byus daeimams aiī skateituojim – Latvejis televizejis 1 kanalā, kai ari TET televizejī.