Atskats vakardienā.
*
Etiopijas imperators rass Tafari Makonnens jeb Haile Selasije bija viena no spilgtākajām figūrām 20. gs. Āfrikas vēsturē. Viņa 44 gadus ilgais valdīšanas periods sākās 1930. gada 2. Aprīlī.

Sava iela ir Andrejam Upītim, kuram nav nekādas saistības ar Valmieru, bet savas ielas nav Pāvilam Rozītim, romāna „Valmieras puikas autoram, vai re˛isoram Oļģertam Kroderam. Šis ir tikai viens no aspektiem, kuru tagad vērtē Valmieras novadā izveidotā darba grupa, tās mērķis apzināt ielu nosaukumus, kas vēl saglabājušies saistībā ar padomju laiku.
*
Saprotami runāt par sarežģīto, bet interesanto zinātnē – ar šādu mērķi Anatomijas muzejs šodien uzsāk Atvērtās zinātnes mēnesi, kas muzejā notiks pirmo reizi. Mēnesis būs veltīts ilūziju tēmai, kas ir ļoti aizraujoša, bet Latvijā vēl maz popularizēta joma. Visa mēneša garumā muzejā notiks lekcijas un darbnīcas, kas iepazīstinās ar ilūziju būtību, daudzveidību un saikni ar zinātni. Bet Atvērtās zinātnes mēnesis sāksies šodien ar ilūziju izstādes atklāšanu, kam sekos lekcija Ilūzijas un prāta paradoksi un buto dejas performance.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome atklājusi vienotu medijpratības platformu. Tā būs ilgtspējīga vietne, kas kalpos par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi. Medijpratības projekti Latvijā bijuši daudz, taču joprojām ir daļa sabiedrības, kas par medijpratību neko nezina. Īpaši svarīgas šīs prasmes un zināšanas ir Latgales iedzīvotājiem, kuri saskaras ar Krievijas propagandu.

Lielais Augšdaugavas musturdeķis beidzot tiks nostiepts no viena Daugavas krasta līdz otram, par to šodien, kad Daugavas krasti vēl ir plaši palu ūdeņu pārņemti, droši saka Naujenes Novadpētniecības muzejs. 2011. gadā šis muzejs uzsāka Lielā Augšdaugavas musturdeķa veidošanu ar mērķi izveidot lielāko musturdeķi Latvijā, kuru varētu nostiept pāri Daugavai, iesaistot šī deķa veidošanā pēc iespējas vairāk dalībnieku un iekļūstot Ginesa rekordu grāmatā. Šobrīd 1,6 metrus platā musturdeķa garums jau ir vairāk nekā 500 metri jeb puskilometrs un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm.
*
Izdangāts un drūpošs. Tāds pašā Rīgas centrā ir gājēju ceļš Bastejkalnā. Pilsētas aktīvisti uzsver, ka tas nav pieņemami un mudina pašvaldību problēmu novērst. Kāpēc iecienītā tūristu vietā ietves joprojām nav labotas un vai dome to plāno darīt?

Viesītes muzeja krājumā lūkojam veterinārārsta Artūra Grieķera darba instrumentus, elektromontiera un brīvprātīgā ugunsdzēsēja Jāņa Reguta grāmatas un izzinām, kā pilsētā ievilka elektrību 20. gadsimta 20. gados.

 

 

Vai lasot grāmatas jābūt atjautīgam? To spriežam kopā ar Gustavu. Uzzināsim arī, kad par cūcīgu ēšanu slavē. Lasīsim Ķēstuta Kasparaviča "Īsos stāstiņos par dzīvniekiem" un Vitālijas Maksvītes "Beti un lidojošo dzimšanas dienas dāvanu".

Šogad atceramies un godinām simtgadē aktrisi un režisori, daudzu Radioteātra iestudējumu balsi - Veru Singajevsku. Kārļa Skalbes "Pasaka par vērdiņu" Stāsta Vera Singajevska un Gundars Āboliņš. 1993. gada ieraksts.

Kādu mūziku klausījusies Aspazija, Rūdolfs Blaumanis vai Ojārs Vācietis? Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā tagad sadaļā “Personības” ir jauna tēma „Personības klausās”, kas aicina izzināt un iepazīt rakstnieku muzikālo gaumi.

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs” un citas „Lasāmvietas”. Mēs esam gatavi ierakstīt 21. gadsimta sākuma Rīgas mums svarīgākās „Lasāmvietas”. Sākam ar Latvijas Radio.

 

Krievijas ziemas ofensīva nav sasniegusi Kremļa mērķi- uzskata ASV Kara studiju institūtā
Somijā notiek parlamenta vēlēšanas
Latvijā rīt stāsies spēkā vēsturisks tiesas spriedums par lielo ķīru olu iznīcināšanu

 

Tas nekas, ka Marta Kristiāna Kalniņa vārds pēdējā laikā parādās vien saistībā ar muzikālās apvienības „Raxtu raxti” jubilejas turneju. Joprojām viena no mūsdienās pazīstamākajām tieši latviskās mūzikas grupām ir „Autobuss debesīs”, par kuras izveidošanu atbildīgs tieši Marts Kristiāns.

Apspriežan Latvijas hokeja izlases aktualitātes - neoficiālie treniņi jau sākušies, spēlētāji ierodas un pamazām sāk gatavoties pasaules čempionātam Rīgā. Jau pirmdien, 3.aprīlī, sākas oficiālā treniņnometne. Tieši tāpēc studijā ciemojas valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš III.

Spēlē piedalās Andris Spricis, Matīss Sunda, Pēteris Valners un Mārtiņš Tolks.
 

Lai veicinātu diasporas pilsonisko līdzdalību un stiprinātu ārpus Latvijas dzīvojošo saikni ar tēvzemi, šogad sabiedrības integrācijas fonds atbalstīs 14 projektus. Pēc kādiem kritērijiem izvēlēti uzvarētāji, kurš, kur un kā īstenos šos projektus, bet kuri projekti palikuši "aiz borta"?

Atgriežamies 1918. gada pirmajā pusē, kad apmēram pusgads šķīra latviešu nāciju no sava neatkarīgā valstiskuma pasludināšanas. Tobrīd gan varēja šķist, ka šis mērķis ir tāls dažādu ārēju spēku un arī tautas iekšējo noskaņojumu apdraudēts. Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības 1917. gada decembra sākumā bija deklarējusi Latviešu Pagaidu nacionālā padome, sanākot savā pirmajā sesijā Valkā. Tobrīd gan šī latviešu politiskā pārstāvniecība joprojām runāja par Latvijas autonomiju. 

Ķikuļa Jēkabs – latviešu pirmais dzejas autors, spēcīga, pievilcīga personība; iesaistījies Vidzemes zemnieku nemieros un zemnieku sūdzībām pievienojis dzejas formā rakstītas dziesmas.

"Klāra Klukste". Olvenas Bouinas stāstu dramatizējums. 1. daļa. Dramatizējuma autore un režisore Vera Singajevska. Komponiste Elga Īgenberga. Skaņu režisors Ventis Sēlis. 1990. gada ieraksts.

 

*
Augšdaugavas novadā ūdens līmenis turpina kāpt, applūduši vairāki ceļu posmi, sāk applūst vasarnīcu kooperatīvs
*
Rēzeknē nodibināta jauna politiskā partija
*
Polijā tūkstošiem cilvēku demonstrācijā aizstāv Jāņa Pāvila II reputāciju
*
Baško tālmetiens priekšpēdējā sekundē atnes "TTT Rīga" basketbolistēm Baltijas līgas čempiontitulu
*

 

Gleznotāja Ēstere Zemīte strādā bērnu aprūpes centrā, kas atrodas Rīgā Kapseļu ielā. Vēl tad, kad Ēstere nebija precējusies, viņa zināja, ka pienāks diena, kad ģimenē tiks uzņemts kāds bērns, kurš kaut kādu apstākļu dēļ bijis šķirts no saviem vecākiem. Tagad viņa audzina savu dēlu un dēlu, kurš ģimenē ienāca piecu mēnešu vecumā. Pirms septiņiem gadiem Ēstere kļuva par aizbildni arī jaunietim no Gambijas, kurš nu jau sasniedzis pilngadību.

Ik dienas mums apkārt ir lērums elektronisku iekārtu. Vai tās visas rada ievērojamu starojumu un kā tas ietekmē mūsu veselību? Pēc klausītāju lūguma, skaidrosim, kā veidojas elektromagnētiskais lauks un kāda ir mūsu dzīve līdzās šīm ierīcēm.

Kā vilks ciemos gāja. Pasaku stāsta Harijs Misiņš

Dažādi rituāli,darbību atkārtošana un pārbaudīšana - vai patiesi neesmu atstājis vaļā ūdens krānu un patiesi izslēdzu gludekli? Un tā daudzas reizes...Ko īsti nozīmē obsesīvi - kompulsīvi traucējumi, kā tie rodas un kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem šādi traucējumi būtiski pazemina dzīves kvalitāti?

Dažādi rituāli, darbību atkārtošana un pārbaudīšana... Ko īsti nozīmē obsesīvi kompulsīvi traucējumi, kā tie rodas un kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem šādi traucējumi būtiski pazemina dzīves kvalitāti?

Satiekamies Palmu svētdienā un pavisam drīz jau būs Klusās nedēļas notikumi, tāpēc raidījumā pakavēsimies pie šo notikumu vēsturiskā konteksta. Raidījuma viesis Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors Bībeles teoloģijas doktors priesteris Jānis Priede.

Tas nekas, ka Marta Kristiāna Kalniņa vārds pēdējā laikā parādās vien saistībā ar muzikālās apvienības „Raxtu raxti” jubilejas turneju. Joprojām viena no mūsdienās pazīstamākajām tieši latviskās mūzikas grupām ir „Autobuss debesīs”, par kuras izveidošanu atbildīgs tieši Marts Kristiāns.

Kādu mūziku klausījusies Aspazija, Rūdolfs Blaumanis vai Ojārs Vācietis? Memoriālo muzeju apvienības mājas lapā tagad sadaļā “Personības” ir jauna tēma „Personības klausās”, kas aicina izzināt un iepazīt rakstnieku muzikālo gaumi.

Bibliotēka šokolādes fabrikā, lasāmzāle kinoteātrī, Grāmatrūpniecības arodu nams, kas kļuva par slavenajiem Poligrāfiķiem, Helmāra Rudzīša izdevniecība „Grāmatu Draugs” un citas „Lasāmvietas”. Mēs esam gatavi ierakstīt 21. gadsimta sākuma Rīgas mums svarīgākās „Lasāmvietas”. Sākam ar Latvijas Radio.

Gleznotāja Ēstere Zemīte strādā bērnu aprūpes centrā, kas atrodas Rīgā Kapseļu ielā. Vēl tad, kad Ēstere nebija precējusies, viņa zināja, ka pienāks diena, kad ģimenē tiks uzņemts kāds bērns, kurš kaut kādu apstākļu dēļ bijis šķirts no saviem vecākiem. Tagad viņa audzina savu dēlu un dēlu, kurš ģimenē ienāca piecu mēnešu vecumā. Pirms septiņiem gadiem Ēstere kļuva par aizbildni arī jaunietim no Gambijas, kurš nu jau sasniedzis pilngadību.

Vai lasot grāmatas jābūt atjautīgam? To spriežam kopā ar Gustavu. Uzzināsim arī, kad par cūcīgu ēšanu slavē. Lasīsim Ķēstuta Kasparaviča "Īsos stāstiņos par dzīvniekiem" un Vitālijas Maksvītes "Beti un lidojošo dzimšanas dienas dāvanu".