Vakardienas notikumu apskats.
*
Ernsta Hemingveja romāns „Sirmgalvis un jūra ir pēdējais no viņa dižajiem darbiem, kas iznāca autora dzīves laikā. Tas izdots 1952. gada 1. septembrī. Romāns ir Hemingveja daiļrades virsotne, kurā zem it kā reālistiskā vēstījuma virsslāņa slēpjas dziļa eksistenciāli simboliska jēga.

Ar saukli "Dzeja dejo!" šogad noritēs Dzejas dienu pasākumi, kas sāksies šajā nedēļas nogalē. Starptautiskais dzejas festivāls dzejniekus un dzejas lasītājus šogad pulcēs jau 59. reizi, piedāvājot vairāk nekā 30 notikumus. Ar lasījumiem uzstāsies gan pašmāju autori, gan viesi no Somijas, Ungārijas, Igaunijas un Lietuvas. Turklāt līdzās tradicionālajiem dzejas dienu pasākumiem šogad plānots iedibināt jaunas balvas tradīciju.
*
Ukraina asiņainā un nežēlīgā karā jau vairāk nekā divus gadus cīnās pret Krievijas agresiju viņu zemē, šādi aizstāvot arī mūs. Sabiedriskie mediji kopā ar ziedot.lv kopīgā akcijā aicina palīdzēt Ukrainai, ziedojot līdzekļus, par ko no Latvijas ražotājiem iegādāsies Ukrainas armijai nepiecišamo aprīkojumu, militāro apģērbu un īpašu pārtiku. Šādi tiek atbalstīti gan ukraiņi, gan veicināta ražošana un inovācijas Latvijā. Par militārajām apvidus automašīnām, kuru prototipi šobrīd tiek izsstrādāti Latvijā.

Saruna ar Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta direktori Žaneti Narkēviču.

Tūkstošiem ārvalstu studenti šogad turpinās vai uzsāks studijas kādā no Latvijas augstskolām. Ģeogrāfija ir plaša un Latvijā mācās jaunieši no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valstīm. Latvijas Radio aptaujāto augstskolu pārstāvji atzīst, ka mūsu valstī iegūtā izglītība ir konkurētspējīga starptautiski un tas ir galvenais ārvalstnieku magnēts.
*Valmieras novadā jau par ilggadēju tradīciju ir kļuvis svinīgā ceremonijā godināt savas stiprās ģimenes – pārus, kuri kopā nodzīvojuši 50 un 60 gadus, tātad svinēt Zelta un Dimanta kāzas, bet šonedēļ bija kāds vēl nebijis notikums, jo tika svinētas Briljanta kāzas, 70 kopā pavadītos gadus atzīmēja Marija un Argods Miglāvi.

„Lietas raksturo cilvēku, tādēļ es tās krāju. Lietas runā. Runā labāk nekā cilvēka mute. Vajag mācēt tā nostādīt, lai nedzīva lieta runātu. Tā es domāju." Šie vārdi pieder ļoti aizrautīgam pedagogam, muzejniekam un literātam Jānim Grestem.

Uzsākot jauno mācību gadu, skatām lietas no Jāņa Grestes skolu muzeja un derīgo izrakteņu kolekcijām

 

 

 

Kāpēc cilvēkiem šķiet, ka dzīvnieki runā? Par to domājam ar Ernestīni, kad lasām Ievas Auziņas "Glābējcūku" ("Droši un koši"), kas ir stāsts par trim šķietami parastiem bērniem, kam jādodas gan uz skolu, gan jātiek galā ar dažādām ikdienas likstām. Kad bērni paši netiek galā, tad ierodas Glābējcūka. Bet otra grāmata ir "Anna un Froga", kas ir franču komiksu autores Anukas Rikāras stāsti par meitenīti, vardi, slieku, kaķi un suni ("Liels un mazs").

Šausmiņa. Dzintara Tilaka grāmatas dramatizējums. Lomās Dita Lūriņa, Ruta Vītiņa, Valdis Lūriņš. Dramatizējuma autors un režisors Valdis Lūriņš. Skaņu režisors un komponists Valdis Zilveris. 2022. gada ieraksts. 6. daļa. Nobeigums.

Ventspils Centra sākumskolas skolotāja Līga Nēliusa skolā strādā jau 54 gadus. Vaicāta, kas viņu veidojis kā skolotāju, viņa uzskaita pieredzi dzīves garumā: sākot ar vecāku mīlestību, satiktiem skolotājiem, vēlmi piedzīvot ko īpašu un pulcēt ap sevi interesantus cilvēkus pašas organizētajās vasaras nometnes. 

Provokatīvā itāļu režisora Bernardo Bertoluči esejas rosina skatīties pieminētās filmas

16. jūnijā aprit 75 gadi kopš daudzpusīgā mūziķa Zigismunda Lorenca dzimšanas un šīsdienas raidījums veltīts dzīves gaitām, un, protams, mūzikai.

Šoreiz raidījumā par notikumu, kas visu nedēļu bijis uzmanības centrā, proti, olimpisko kvalifikācijas turnīru hokejā. Nedēļa sākās ar pārbaudes spēlēm, bet svētdienas, 1. septembra, vakarā Latvijas valstsvienība pārliecinoši ar 5:2 uzveica francūžus un izcīnīja vietu Milānas-Kontīnas spēlēs 2026.gadā.

Spēlē piedalās: Andris Spricis, Anita Zaļaiskalne, Katrīne Daugule un Vilnis Vabulis.
 

5. septembrī atzīmēsim 88. gadskārtu, kopš pasaulē nācis dzejnieks Knuts Skujenieks (1936.-2022.). Jau divus gadus dzejnieka vairs nav mūsu vidū, taču droši vien daudz ir to, kurus iedvesmo viņa radošais mantojums, dzeja, atdzeja, publicistika un arī viņa personība. Raidījumā savulaik tapušas vairākas nozīmīgas sarunas ar dzejnieku. Šoreiz skan fragmenti no tām.

Kā iet pa skolu? Normāli!
Ilzes Skrastiņas humoristiskos stāstus lasa Edmunds Freibergs. 2023. gada ieraksts.

Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie Bauskas novada Rundāles ūdensdzirnavu atjaunotāja Vladislava Bergmaņa. Ūdensdzirnavas 1925. gadā nopirka un modernizēja viņa vecvectēvs Voldemārs Bergmanis. Ģimeni, kam Jelgavā piederēja arī citi īpašumi, izsūtīja uz Sibīriju, bet īpašumus atguva 90. gados. Vladislavs, kas darbojas nekustamā īpašuma un būvniecības jomā, ūdenssdzirnavas atjaunoja pirms 4 gadiem un ierīkoja tur muzeju un konferenču un semināru telpas.

Jānis Aišpurs - mūziķis

Vinnijs Pūks. 11. Kristofers iet uz skolu

Ko darīt ar asociācijām un negatīvu pieredzi, piemēram, skolas gada sākumu vai kādu citu epizodi savā dzīvē? Kā to pārstrādāt un atbrīvoties no asociāciju sloga?

Tiekamies īpašā vakarā. Ir 1. septembris, bet saruna raidījumā par par kontroli un paškontroli. Jeb ko nozīmē "ņemt dzīves stūri savās rokās" un ko nozīmē uzticēt savas dzīves vadību Dievam.

16. jūnijā aprit 75 gadi kopš daudzpusīgā mūziķa Zigismunda Lorenca dzimšanas un šīsdienas raidījums veltīts dzīves gaitām, un, protams, mūzikai.

Jānis Aišpurs - mūziķis