Vakardienas notikumi.
*Šī diena vēsturē - 1918. gada 18. novembrī dibināta Latvijas Republika un tās pirmajai Pagaidu valdībai tūdaļ nācās saskarties ar daudziem apdraudējumiem. Tās bija ne tikai ārējās agresijas briesmas, tobrīd - pirmkārt no padomju Krievijas puses. Valstij draudēja arī bads, jo lauksaimniecība bija smagi cietusi nule pabeigtajā Pirmajā pasaules karā.

Daudzās valstīs profesionālu sportistu praktiska iesaiste dažādās militārajās un iekšlietu struktūrās ir ja ne gluži norma, tad diezgan ierasta prakse gan. Arī Latvijā daļa sportistu kādā veidā ir saistīti ar šīm struktūrām, tiesa, biežāk pēc aktīvās sportošanas beigām.
*
Oktobra nogalē tika pasludināti Zemkopības ministrijas konkursa „Sējējs 2024 laureāti. Šogad divi no tiem nākuši no pierobežas Ludzas novada. Arī gada Jaunais veiksmīgais lauksaimnieks - Artis Čoičs ir no Salnavas pagasta.

Latvijas Republikas proklamēšanas 106.gadadienai veltīts ekumēniskais dievkalpojums.

Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās. Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā.

Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonijā balvas "Par mūža ieguldījumu skatuves mākslā" saņems Dailes teātra aktrises Lidija Pupure un Ilze Vazdika.

Svinīgā Saeimas sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 106.gadadienai.

Svētku brīdis 11. Novembra krastmalā, kur notiks Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 106. gadadienai veltīta militārā parāde.

Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

Dodamies uz ASV rietumkrasta latviešiem svarīgu punktu, kas atrodas Vašingtonas štata Šeltonā. Vietu, kas lepojas latvisku vārdu „Kursa”. Te atrodas Rietumkrasta latviešu izglītības centrs. Iepazīstam „Kursu” un stāstus par to.

Patiesības inflācija, valsts ideja un vērtības. Saruna ar filozofi Maiju Kūli

Dzejas un mūzikas kompozīcija " Mātei un Latvijai". Dzejas un dziesmu tekstu autors Uldis Plūmīte. Lasa Aija Dzērve, Mārtiņš Vilsons, Uldis Plūmīte un Alise Plūmīte.

Raidījumā Piespēle valsts svētku noskaņās saruna ar fizikas skolotāju Matīsu Vecvagari. Viņš ir arī Latvijas rekordists 24 stundu skrējienā, nesen sacensībās Francijā laboja 40 gadus seno rekordu.

Rūta Muktupāvela desmit gadus bija Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, bet šobrīd turpina lasīt lekcijas un dara arī citus darbus, veic arī savus daudzos sabiedriskos pienākumus gan Latvijā, gan starptautiskajā līmenī. Līdzās zinātniskajai darbībai  viņa darbojas radošos projektos. Profesore uzskata, ka kultūra nav tikai izklaide vai nacionālās identitātes jautājums, tas ir valsts drošības jautājums. Šajā rudenī Rūta Muktupāvela apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) atgriezies savās mājas Rīgas pilī un aizvadījis notikumiem bagātu svētku dienu. Tiekamies ar muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāju Astrīdu Burbicku, lai pārrunātu, kā aizritējusi šī diena muzejā un kāda ir 18. novembra nozīme.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) atgriezies savās mājas Rīgas pilī un aizvadījis notikumiem bagātu svētku dienu. Tiekamies ar muzeja Izglītības un komunikācijas departamenta vadītāju Astrīdu Burbicku, lai pārrunātu, kā aizritējusi šī diena muzejā un kāda ir 18. novembra nozīme.

Lai vieglāk izvēlēties garo distanču pārgājienu maršrutu – Mežtakas un Jūrtakas vairāk nekā 600 km garie maršruti tagad sadalīti dažādās interešu tematikās. Aicinot doties dabā, ja ne šajā svētku dienā, tad kādā citā rudens, ziemas, pavasara vai vasaras dienā, runājam par jaunumiem pārgājienu piedāvājumā.

Kino mūzika Latvijā.
Grūti iedomāties mūsdienu pasauli bez „kustīgo bilžu jeb kino mākslas klātbūtnes. Un grūti iedomāties, ka kādreiz tas tika saukts par „Lielo mēmo, kaut gan klusumā neviena filma jau netika izrādīta - vismaz pianists vai kārtīgs orķestris smalkākajās vietās bija neatņemama priekšnesuma sastāvdaļa.
Mēmā kino ēras beigās filmām jau tiek sacerēta īpaša mūzika. Revolucionāra bija īsta skaņu kino rašanās 20-tā gadsimta 20-tajos gados. 30-tajos gados diezgan skaidri iezīmējās mūzikas un kino proporcijas: sākotnēji mūzika aizņēma procentus 20 no filmas kopējā laika, mūsdienās
mūzika var skanēt teju visu filmas laiku.
Pavisam drīz skaņu filmas sāka uzņemt arī Latvijā - pirmā bija īsmetrāžas, tā saucamā „kultūrfilma „Daugava māmuliņa, savukārt 1934. gada 29. aprīlī uz Latvijas kinoekrāniem iznāca pilnmetrāžas skaņu filma „Daugava, kuru producēja
jaunizveidota filmu kompānija „Latvijas skaņu filma.
Par īsto Latviešu kino mūzikas dzimšanas dienu
var uzskatīt vēsturisko momentu pirms astoņiem gadu desmitiem - 1940-tā gada 2. janvārī kinoteātrī „Splendid Palace notika režisora Viļa Lapenieka filmas „Zvejnieka dēls pirmizrāde. Ažiotāža bija milzīga - kinoteātra durvis tika izlauztas, kases logs izsists un divu mēnešu laikā filmu noskatījās 250 tūkstoši skatītāju.
Pie šīs filmas panākumiem noteikti jāpieskaita arī
lieliskā mūzika, ko sarakstīja Jānis Mediņš. Dziesma par Laša kundzi, ko izpildīja Garozas lomas atveidotājs - Latvijas nacionālās operas solists Rūdolfs Bērziņš - tik tālu folklorizējās, ka nereti
tika piemirsts komponista paša vārds. Turpmākajos gados šāds liktenis piemeklēja daudzas no melodijām, kas bija radītas filmu vajadzībām, bet turpināja savu dzīvi ārpus ekrāna. Šīsdienas raidījumā - pavisam, pavisam neliels ieskats dažās latviešu kino mūzikas lapaspusēs.

Gada balvas teātrī "Spēlmaņu nakts" apbalvošanas ceremonijā balvas "Par mūža ieguldījumu skatuves mākslā" saņems Dailes teātra aktrises Lidija Pupure un Ilze Vazdika.

Rūta Muktupāvela desmit gadus bija Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, bet šobrīd turpina lasīt lekcijas un dara arī citus darbus, veic arī savus daudzos sabiedriskos pienākumus gan Latvijā, gan starptautiskajā līmenī. Līdzās zinātniskajai darbībai  viņa darbojas radošos projektos. Profesore uzskata, ka kultūra nav tikai izklaide vai nacionālās identitātes jautājums, tas ir valsts drošības jautājums. Šajā rudenī Rūta Muktupāvela apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.