Atkārtojums. Dienvidkurzemes novada Rucavas pagasta Nidas purvā audzēt dzērvenes sāka Irēnas Riežnieces vecāki 1994. gadā. Pēc tēva aiziešanas SIA "Purva dzērvenīte" 12 gadus vadīja Irēnas mamma Aija Vītola, bet tagad uzņēmumu vada Irēna. Lielogu dzērvenes Nidas purvā aug 14,3 ha platībā un lielākā daļa ražas aizceļo uz Poliju, dažas tonnas pārdod tirdziņos un nodod pārstrādei Latvijas ražotājiem. Irēnai palīdz gan vīrs Laimdots, gan dēls Dzintars, kas nesen ar ģimeni pēc studijām Anglijā atgriezies Latvijā un strādā Jūras spēku orķestrī.

"Nav svarīgi, cik tu labi spēlē, bet gan kādas sajūtas tev tas sniedz." Šāds sauklis rakstīts biedrības "Skaņumāja" mājas lapā. Kāpēc izvēlēts šāds moto, kā "Skaņumāja" daudzina latviešu tradicionālo kultūru ne tikai Latvijā, bet ārpus tās, stāsta un muzicē "Skaņumājas" saimnieki Sandra Lipska, Alma un Ilmārs Pumpuri.

Vakardienas notikumi.
*
Šī diena vēsturē.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica faktu pārbaudes projekta „Re:Check melu un maldu apskats.
*
Šonedēļ Liepājas sabiedriskajā transportā sāka izmantot jauno elektronisko norēķinu sistēmu. Paralēli e-biļetēm turpinās darboties arī papīra biļetes, savukārt pie transporta līdzekļa vadītāja par braucienu varēs samaksāt tikai ar karti vai izmantojot citus bezskaidras naudas norēķinus, taču tad, piemēram 90 centu vietā tramvajā būs jāmaksā pusotrs eiro.

Elektroniskās norēķinu sistēmas ieviešana Liepājā ilgusi trīs gadus.

Aizvadītās nedēļas notikumu apskats.

Latviešu, angļu, krievu ir populārākās valodas, ko ikdienā Latvijā izmanto gidi un tūrisma operatori, taču, augot lielākai interesei no kaimiņvalstu ceļotājiem, arvien biežāk, piemēram Latgalē, sāk pielietot lietuviešu valodu.

Daugavpils un Augšdaugavas novada tūrisma jomas speciālisti atzīst, ka tieši lietuvieši ir aktīvākie ārvalstu tūristi un veido vairāk nekā 10 procentus no kopējā tūristu skaita. Kādās valodās runā tūristi un kādu saziņu lūdz tūrisma pakalpojumu sniedzējiem?
*
Vai izvēle būt tuvāk sabiedrībai, esot sociāli un fiziski aktīvam, neapdraud prezidenta un valsts drošību? Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kopš stāšanās amatā, ir guvis sabiedrības simpātijas par aktīvu klātbūtni sociālajos tīklos, kur dalās ar bildēm un ierakstiem gan no darba, gan privātās dzīves.
Turklāt viņš pats pārvalda savus sociālo tīklu profilus. Tiesa, kāds klausītājs vērsās pie Latvijas Radio ar jautājumu, cik droša ir prezidenta aktivitāte lietotnē Strava, ko izmanto sportisko aktivitāšu publicēšanai. To centās noskaidrot mūsu kolēģe Agnija Lazdiņa.

Pret kalnu upes tek. Šo dziedātājas Katrīnas Dimantas mīklu un klausītāju atsūtītās mīklas min Sīpolu ģimene Durbes pagasta Ābelēs: mamma Ieva, tētis Rolands un četrgadnieks Miķelis.

 

“Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Klausāmies grāmatas autores, profesores Janīnas Kursītes versiju par latvieti un latviskuma izpratni dažādos laika posmos, pievēršoties gan folklorai un literatūrai, gan kultūrai plašākā izpratnē.

Itāliešu dziedātāja Katerina Valente brīvi izskaidrojas sešās, bet pusotru tūkstoti dziesmu ierakstījusi 13 pasaules tautu valodās. Pie reizes – viņa lieliski dejoja, atzīstami pārvaldīja ģitāru un ir nofilmējusies kādās desmit kinolentēs. Diemžēl visiem stāstiem, arī pašiem neticamākajiem, reiz pienāk pēdējā lapaspuse. 2024. septembrī mūžībā devās arī neatkārtojamā Katerina Valente.

Tagad man ir vairāk laika lasīšanai, un cenšos nedomāt par slikto, bet vairot labo – saka aktrise Mirdza Martinsone. Par jaunajiem teātrī un krievu valodu, par Latgales babiņu un raudāšanu kino un kā tad īsti izvairīties no grumbām – saruna ar Mirdzu Martinsoni Laikmeta krustpunktā.

Kāds ir Junga analītiskās psihoterapijas teorētiskais pamats? Ko varam iegūt, ja izvēlamies šo psihoterapijas virzienu. Vai patiešām psihei piemīt autonoma pašdziedināšanas spēja un tieksme uz pilnību? 

Ciemojamies pie smiltsērkšķu audzētāja Andreja Nikas Smiltenes novada Variņu pagastā. Andrejs 20 gadus dzīvoja Rīgā, bet pirms pieciem gadiem vectēva īpašumā sāka audzēt smiltsērkšķus un ražot no tiem jaunus produktus

"Nav svarīgi, cik tu labi spēlē, bet gan kādas sajūtas tev tas sniedz." Šāds sauklis rakstīts biedrības "Skaņumāja" mājas lapā. Kāpēc izvēlēts šāds moto, kā "Skaņumāja" daudzina latviešu tradicionālo kultūru ne tikai Latvijā, bet ārpus tās, stāsta un muzicē "Skaņumājas" saimnieki Sandra Lipska, Alma un Ilmārs Pumpuri.

Zviedru rakstnieces Ingeres Frīmansones romāna "Kailo sieviešu sala" fragmenti. Lasa Dainis Bērziņš. 2005. gada ieraksts.

Īroksta i koncertizruodis "Putāns. Toreiz un Tagad" radūšuo vadeituoja Ūga  i par pasuokuma režisiešonu i dzejis dekmaliešonys variacejom atbiļdeigais akters i komikis Juoņs Skuteļs stuosta par koncertizruodis tapšonu, viestejumu i Seimaņa Putāna vītu latgalīšu dzejis viesturē. 

Kolnasātas muzikālais pielikums

Gunta Kalvāne - LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece

Vietā, kur reiz bija ceplis, dzirnavas un hospitālis, šodien slejas galvaspilsētas vīzītkarte - Rīgas pils. Postīta un celta no jauna, piedzīvojusi Livoniju, zviedru laikus un pat pionierus, pils beidzot uzņem arī Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Iepazīstam Rīgas pils vēsturi un tās saimniekus.

Pasaku par burvju zābakiem stāsta Harijs Misiņš

Tagad man ir vairāk laika lasīšanai, un cenšos nedomāt par slikto, bet vairot labo – saka aktrise Mirdza Martinsone. Par jaunajiem teātrī un krievu valodu, par Latgales babiņu un raudāšanu kino un kā tad īsti izvairīties no grumbām – saruna ar Mirdzu Martinsoni Laikmeta krustpunktā.

Valentīnes Lasmanes dzīvesstāsta "Nakts nav tikai gulēšanai" lasījuma 5. daļa, noslēgums. Radiovariantam to veidoja Gaitis Grūtups un Māra Zirnīte. Lasa Baiba Broka.

Itāliešu dziedātāja Katerina Valente brīvi izskaidrojas sešās, bet pusotru tūkstoti dziesmu ierakstījusi 13 pasaules tautu valodās. Pie reizes – viņa lieliski dejoja, atzīstami pārvaldīja ģitāru un ir nofilmējusies kādās desmit kinolentēs. Diemžēl visiem stāstiem, arī pašiem neticamākajiem, reiz pienāk pēdējā lapaspuse. 2024. septembrī mūžībā devās arī neatkārtojamā Katerina Valente.

“Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Klausāmies grāmatas autores, profesores Janīnas Kursītes versiju par latvieti un latviskuma izpratni dažādos laika posmos, pievēršoties gan folklorai un literatūrai, gan kultūrai plašākā izpratnē.

Tagad man ir vairāk laika lasīšanai, un cenšos nedomāt par slikto, bet vairot labo – saka aktrise Mirdza Martinsone. Par jaunajiem teātrī un krievu valodu, par Latgales babiņu un raudāšanu kino un kā tad īsti izvairīties no grumbām – saruna ar Mirdzu Martinsoni Laikmeta krustpunktā.

Gunta Kalvāne - LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece

Pret kalnu upes tek. Šo dziedātājas Katrīnas Dimantas mīklu un klausītāju atsūtītās mīklas min Sīpolu ģimene Durbes pagasta Ābelēs: mamma Ieva, tētis Rolands un četrgadnieks Miķelis.

 

Īroksta i koncertizruodis "Putāns. Toreiz un Tagad" radūšuo vadeituoja Ūga  i par pasuokuma režisiešonu i dzejis dekmaliešonys variacejom atbiļdeigais akters i komikis Juoņs Skuteļs stuosta par koncertizruodis tapšonu, viestejumu i Seimaņa Putāna vītu latgalīšu dzejis viesturē.