Šī diena vēsturē.
*
Eiropas Kodolpētniecības centrs jeb CERN Eiropas fizikas laboratorija pēc Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā lēma pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju. Sadarbība ar baltkrievu zinātniekiem jau pārtraukta, bet ar krievu zinātniekiem formāli tiks pārtraukta nākammēnes.
Tiesa, tas nenotiks pilnībā, un sadarbība ar netālu no Maskavas bāzētu institūtu un krievu zinātniekiem citās valstīs joprojām turpināsies.
*
Mūsdienās, lai uzrakstītu kādu ziņu vai literāro darbu, cilvēki, visticamāk, izmanto datoru un internetu, bet jūgendstila laikā nevienu burtu nevarēja uzrakstīt bez tintes un spalvaskāta vai tintes pildspalvas.
Muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs apskatāmi daudzi 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Rīgā un citās Eiropas pilsētās ražoti rakstāmpiederumi no muzeja krājuma un privātkolekcijām. Tos aplūkot devies mūsu kolēģis Viktors Demidovs.

Reģionu notikumu apskats.
*
Drīz būs pagājuši divi gadi kopš spēkā stājās grozījumi Pašvaldību likumā, kas paredzēja veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, tādā veidā nodrošinot lielāku iedzīvotāju iesaisti pašvaldības procesos un lēmumu pieņemšanā. Līvānu un Rēzeknes novadā šādas padomes darbojās arī pirms likuma ieviešanas, tikmēr citiem padomes vēl aizvien tā arī nav izveidotas. Kas attur pašvaldības un vai iedzīvotāji vispār vēlas iesaistīties konsultatīvajās padomēs?
*Bauskā iedzīvotāji ir nevienprātīgi vērtējot plānu uz divām nedēļām Pilskalna parkā iekārot Helovīna šausmu parku. Tāds gan pilsētā bijis jau iepriekš un bijis arī gana apmeklēts, taču daudzi pilsētnieki uzskata, ka tam nav vietas Latvijas kultūrtelpā un vāc parakstus, aicinot pašvaldību apturēt ieceri.

Noslēdzas militārās mācības "Namejs 2024" - kādi secinājumi?
*
Ārzemju ziņas.
*
Saruna ar Konkurences padomes priekšsēdētāju Juri Gaiķi par konkurences aktualitātēm farmācijas, atkritumu apsaimniekošanas un telekomunikāciju nozarē.

Eiropas Kodolpētniecības centrs jeb CERN Eiropas fizikas laboratorija pēc Krievijas atkārtotā iebrukumu Ukrainā lēma pārtraukt sadarbību ar Baltkrieviju un Krieviju. Sadarbība ar baltkrievu zinātniekiem jau pārtraukta, bet ar krievu zinātniekiem formāli tiks pārtraukta nākammēnes. Tiesa, tas nenotiks pilnībā, un sadarbība ar netālu no Maskavas bāzētu institūtu un krievu zinātniekiem citās valstīs joprojām turpināsies.

Atskats uz pērnā gada mediju akcijas "Dod pieci" sasniegto, kad līdzekļi tika vākti riskam pakļauto jauniešu atbalstam. Kas paveikts un kādi ir secinājumi?

Mūsdienās, lai uzrakstītu kādu ziņu vai literāro darbu, cilvēki, visticamāk, izmanto datoru un internetu, bet jūgendstila laikā nevienu burtu nevarēja uzrakstīt bez tintes un spalvaskāta vai tintes pildspalvas. Muzejā „Rīgas Jūgendstila centrs” apskatāmi daudzi 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma Rīgā un citās Eiropas pilsētās ražoti rakstāmpiederumi no muzeja krājuma un privātkolekcijām.

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimību atklāj laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programma, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā.

No kā īsti sastāv gaiss, ko elpojam, kāda ir skābekļa loma dabā un kas notiek cilvēka organismā, kad skābekļa trūkst vai ir par daudz? Vai skābekli ražo tikai augi, vai arī minerāli?

Galerijai „427” aprit desmit gadu. Tiekamies ar māksliniekiem Ievu Krauli-Kūnu, kuras izstāde “Rīma” šobrīd skatāma galerijā, un Kasparu Groševu, kurš ir arī galerijas vadītājs. Viņi tikko atgriezušies no Viļņas laikmetīgās mākslas gadatirgus.

Stāsts par Burundijas Republiku. Tā ir valsts Austrumāfrikas centrā. Neskatoties uz Burundijas bagāto kultūru un vēsturi, par ko arī runāsim, valsts diemžēl cīnās ar lielām problēmām, kas saistītas ar politisko nestabilitāti, ekstrēmu nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Latvijā nav izveidoti skaidri noteikumi ārvalstu kino projektu piesaistīšanai. Ko mūsu ekonomikai un kino industrijai var dot šādi projekti, analizējam Krustpunktā.

Nereti dzirdam stāstus, kā svešinieki apdraud bērnus gan publiskās vietās, gan sabiedriskajā transportā. Kā vairot bērnu drošību, ka mācīt sevi pasargāt un kā mudināt sabiedrību iesaistīties, ja redzams, ka bērnam draud briesmas? 

Saruna ar bijušo aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Jānis Garisonu par uzvaras un pamiera izpratni Ukrainas karā pēc Krievijas iebrukuma un par Rietumvalstu stratēģiju un mērķiem.

Neparastu skatu uz Vidzemes vācbaltisko ainavu atklāj Latvijā dzīvojošs brits, kurš labi runā latviski, bet raksta angliski. Koki un stārķi viņa romānā kļūst par simboliem. Lasām Mika Koljera "Stārku".

Specoperācijā aizturēti desmitiem migrantu un pārvadātāju, bloķēta satiksme Aizkraukles novadā.

Jēkabpilī joprojām aktīvi notiek Daugavas aizsargdambja stiprināšanas darbi, lai pilsēta būtu pasargāta no plūdiem. Tuvojas ziema, darāmā vēl ir daudz, un jēkabpilieši sāk paust satraukumu.

Valdība skatīšanai Saeimā virza daļu nākamā gada valsts budžeta lēmumu.

Studenti norāda uz informācijas trūkumu par Valsts aizsardzības dienestu.

Stāsts par Burundijas Republiku. Tā ir valsts Austrumāfrikas centrā. Neskatoties uz Burundijas bagāto kultūru un vēsturi, par ko arī runāsim, valsts diemžēl cīnās ar lielām problēmām, kas saistītas ar politisko nestabilitāti, ekstrēmu nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Komponiste Anna Fišere radījusi lielformāta laikmetīgās mūzikas opusu, kuru drīzumā izpildīs koncertzālē "Cēsis" rezidējošie mūziķi - sitaminstrumentālistu tandēms – Juris Āzers un Guntars Freibergs. Pirmatskaņojumu, kas paredzēts 26. oktobrī, gaidot, tiekamies ar Annu Fišeri.

Komponiste Anna Fišere radījusi lielformāta laikmetīgās mūzikas opusu, kuru drīzumā izpildīs koncertzālē "Cēsis" rezidējošie mūziķi - sitaminstrumentālistu tandēms – Juris Āzers un Guntars Freibergs. Pirmatskaņojumu, kas paredzēts 26. oktobrī, gaidot, tiekamies ar Annu Fišeri.

Komponiste Anna Fišere radījusi lielformāta laikmetīgās mūzikas opusu, kuru drīzumā izpildīs koncertzālē "Cēsis" rezidējošie mūziķi - sitaminstrumentālistu tandēms – Juris Āzers un Guntars Freibergs. Pirmatskaņojumu, kas paredzēts 26. oktobrī, gaidot, tiekamies ar Annu Fišeri.

Dāvja Sīmaņa filmām ir savdabīga, nesalīdzināma kino valoda un tēmu pieteikums, tās ir kā gadsimtus vienojošs tilts, iespēja vēstures zīmes saskatīt šodienas laikmeta vaibstos. Maijā līdzšinējais prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā, kinorežisors Dāvis Sīmanis stājās Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā.

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimību atklāj laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programma, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā.

Vectēva padoms. Pasaku stāsta Āris Rozentāls

Latvijā nav izveidoti skaidri noteikumi ārvalstu kino projektu piesaistīšanai. Ko mūsu ekonomikai un kino industrijai var dot šādi projekti, analizējam Krustpunktā.

Džona Ērvinga romāna "Garpa pasaule" fragmentus lasa Diāna Zande un Mārtiņš Hofmanis. Radiovariantu veidojusi Ligita Meķe, Zinaīda Zeltkalne un Antonija Apele. 2002. gada ieraksts.

Stāsts par Burundijas Republiku. Tā ir valsts Austrumāfrikas centrā. Neskatoties uz Burundijas bagāto kultūru un vēsturi, par ko arī runāsim, valsts diemžēl cīnās ar lielām problēmām, kas saistītas ar politisko nestabilitāti, ekstrēmu nabadzību un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Galerijai „427” aprit desmit gadu. Tiekamies ar māksliniekiem Ievu Krauli-Kūnu, kuras izstāde “Rīma” šobrīd skatāma galerijā, un Kasparu Groševu, kurš ir arī galerijas vadītājs. Viņi tikko atgriezušies no Viļņas laikmetīgās mākslas gadatirgus.

Dāvja Sīmaņa filmām ir savdabīga, nesalīdzināma kino valoda un tēmu pieteikums, tās ir kā gadsimtus vienojošs tilts, iespēja vēstures zīmes saskatīt šodienas laikmeta vaibstos. Maijā līdzšinējais prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā, kinorežisors Dāvis Sīmanis stājās Latvijas Kultūras akadēmijas rektora amatā.

Nereti dzirdam stāstus, kā svešinieki apdraud bērnus gan publiskās vietās, gan sabiedriskajā transportā. Kā vairot bērnu drošību, ka mācīt sevi pasargāt un kā mudināt sabiedrību iesaistīties, ja redzams, ka bērnam draud briesmas? 

No kā īsti sastāv gaiss, ko elpojam, kāda ir skābekļa loma dabā un kas notiek cilvēka organismā, kad skābekļa trūkst vai ir par daudz? Vai skābekli ražo tikai augi, vai arī minerāli?