Novembra svētku laikā pirktākā patriotiskā prece - piespraude ar karoga lentīti. Iedzīvotāji vairāk pērk arī preces karmīnsarkanos toņos un ar latvju rakstu zīmēm.

Nacionālajā operā 13. novembrī pirmizrādi piedzīvos baleta jauniestudējums, kas apvienos divu pasaulslavenu horeogrāfu darbus ar jautru un ironisku intonāciju. Jauniestudējuma pirmajā daļā būs skatāms leģendārā amerikāņu horeogrāfa Džeroma Robinsa balets ”Koncerts (jeb Briesmas ikvienam)”, kas ir komiska parodija par klasiskās mūzikas klausītājiem. Bet otrajā daļā – pasaulē pieprasītā zviedru horeogrāfa Aleksandra Ekmana balets ”Kaktusi”, ko caurvij ironija par mākslas kritiķiem.

Lieliskas darba un studiju iespējas Krievijā! Ar šādiem solījumiem Krievija mēģina pievilināt iedzīvotājus no valstīm ar zemu ienākumu līmeni, īpaši Āfrikā. Tomēr, meklējot labākus dzīves apstākļus, daudzi šādu programmu dalībnieki realitātē nonāk Krievijas armijā un dronu ražotnēs, kas kalpo tās karam Ukrainā. Kā šie cilvēki kļūst par daļu no Kremļa kara mašinērijas?

UNESCO mantojumu Kuldīgā aizsargās ar likumu, plānota obligāta prasība apdrošināt ēkas.

Pēdējās nedēļās, kopš Saeimā skatīja iespējamo Stambulas konvencijas denonsēšanu, sociālajos medijos pastiprināti izplatās vēstījumi, cik laba dzīve Latvijā bijusi padomju laikos, un slikta tagad – Eiropas Savienībā. Kas un kā valsti noniecina?

Novembra svētku laikā pirktākā patriotiskā prece - piespraude ar karoga lentīti.

Nepārdomātas materiālu un krāsu izvēles dēļ, gaiss iekštelpās nereti ir piesārņotāks nekā āra gaiss. Veselības riskus iespējams būtiski mazināt, ja, remontējot savu mājokli, pievēršam uzmanību ne tikai dizainam un funkcionalitātei, bet arī materiālu drošībai.

Ne viens vien ugunsgrēks rētojis senās Rīgas seju un savulaik uguns vienā ēkā nereti nozīmēja postažu plašā apgabalā. Kā neuzmanība, tā laika paradumi, konflikti un kari svilināja Rīgas ēkas un ielas un kurus no šiem ugunsgrēkiem visvairāk zinām no senām liecībām?

Gaidot "Spēlmaņu nakts" ceremoniju, par aktualitātēm skatuves mākslā izvaicāsim Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni. 

Raidījumā runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm. 

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, profesors Māris Taube.

Ja sieviete vēlas kļūt par māti, bet ir bez partnera, pastāv iespēja veikt medicīnisko apaugļošanu un izmantot spermas bankas materiālu. Cik izplatīta šāda izvēle - apzināti kļūt par solomammu - ir Latvijā? Kā tas notiek?

Stambulas konvencija satricinājusi sabiedrību Latvijā, bet ne tikai, sen neredzētu aktivitāti paudusi arī diaspora. Raidījumā ar diasporas aktīvistiem un ekspertiem pārrunājam, kā tas izskatās no ārpuses.

Rēzeknes novadā nosalušā divus gadus vecā puisīša mātei piespriests cietumsods.

Zaļo un Zemnieku savienība rosina valdību vērtēt Sabiedrības integrācijas fonda reorganizāciju.

Sākoties ANO Klimata konferencei Brazīlijā, daudz nezināmā par tās norisi un iznākumu.

Iesaistītie cer, ka Autostāvvietu memorands veicinās izpratni par noteikumiem.

Raidījumā runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm. 

2025. gada sākumā Oskara Kalpaka muzejā Airītēs izveidots Pilsoniskās izglītības un vēstures izpratnes centrs. Brīdi pirms Lāčplēša dienas tuvāk izzinām vēstures izpratnes centra piedāvājumu, apmeklētāju interesi un atgādinām par Neatkarības kara kauju būtisko nozīmi Latvijas vēsturē.

2025. gada sākumā Oskara Kalpaka muzejā Airītēs izveidots Pilsoniskās izglītības un vēstures izpratnes centrs. Brīdi pirms Lāčplēša dienas tuvāk izzinām vēstures izpratnes centra piedāvājumu, apmeklētāju interesi un atgādinām par Neatkarības kara kauju būtisko nozīmi Latvijas vēsturē.

2025. gada sākumā Oskara Kalpaka muzejā Airītēs izveidots Pilsoniskās izglītības un vēstures izpratnes centrs. Brīdi pirms Lāčplēša dienas tuvāk izzinām vēstures izpratnes centra piedāvājumu, apmeklētāju interesi un atgādinām par Neatkarības kara kauju būtisko nozīmi Latvijas vēsturē.

Jau četrdesmit gadu tiek izdejots "Dzirnu" stāsts. Un ir īstais brīdis arī Monopolā aprunāties ar "Dzirnu" mammu un cilvēku, kurš stūrējis deju skolu cauri dažādiem laikiem – Singitu Daņiļeviču.

Nepārdomātas materiālu un krāsu izvēles dēļ, gaiss iekštelpās nereti ir piesārņotāks nekā āra gaiss. Veselības riskus iespējams būtiski mazināt, ja, remontējot savu mājokli, pievēršam uzmanību ne tikai dizainam un funkcionalitātei, bet arī materiālu drošībai.

Latviešu tautas pasaku "Gāganu kari" lasa Rihards Jakovels. Ieraksts tapis 2010.gadā, Radioteātra un Latvijas Kultūras akadēmijas projektā.

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājs, profesors Māris Taube.

Raidījumā runājam par sankciju ievērošanu un par kādu biznesu, kurš šķiet pēdējā laikā uzņēmis apgriezienus – pašapkalpošanās veļas mazgātuvēm. 

Gaidot "Spēlmaņu nakts" ceremoniju, par aktualitātēm skatuves mākslā izvaicāsim Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētāju Ojāru Rubeni. 

Jau četrdesmit gadu tiek izdejots "Dzirnu" stāsts. Un ir īstais brīdis arī Monopolā aprunāties ar "Dzirnu" mammu un cilvēku, kurš stūrējis deju skolu cauri dažādiem laikiem – Singitu Daņiļeviču.

Ja sieviete vēlas kļūt par māti, bet ir bez partnera, pastāv iespēja veikt medicīnisko apaugļošanu un izmantot spermas bankas materiālu. Cik izplatīta šāda izvēle - apzināti kļūt par solomammu - ir Latvijā? Kā tas notiek?

Ne viens vien ugunsgrēks rētojis senās Rīgas seju un savulaik uguns vienā ēkā nereti nozīmēja postažu plašā apgabalā. Kā neuzmanība, tā laika paradumi, konflikti un kari svilināja Rīgas ēkas un ielas un kurus no šiem ugunsgrēkiem visvairāk zinām no senām liecībām?