Atskats vakardienā.
*
Melu un maldu apskats.

Ērta un mūsdienīga atpūtas vieta pie paša galvaspilsētas centra. Pārdaugavā pēc gandrīz divu gadu būvniecības finiša taisnē ir pāris kilometru garā Mūkusalas ielas krasta promenāde, ko pašvaldība taisās pabeigt līdz nākamā mēneša beigām. Tiesa, atsevišķās vietās pastāvīgs un pilnvērtīgs risinājums gaidāms kaut kad vēlāk pēc projekta noslēguma.
*
Nesen Viļakā durvis vērusi Evitas Zarembas-Krīgeres leļļu kolekcijas izstāde – Pasaules leļļu ekspozīcija „60 minūtēs apkārt zemeslodei. Kolekcijā ir vairāk nekā 1700 lelles dažādu tautu tradicionālajos tērpos un suvenīrlelles no vairāk nekā 135 pasaules valstīm, no visiem kontinentiem.

Tas ir tāpat, kā kino jomā saņemt Oskaru! Tā iegūto apbalvojumu – Ābolu ordeni – vērtē zemnieku saimniecības Jaunbrēmeles saimnieki, Puteņu ģimene. Tas Latvijā ir augstākais apbalvojums augļkopībā, par ieguldījumu tās attīstībā un to piešķir Dārzkopības institūta rīkotajos Ābolu svētkos.
*
Īstenojot hibrīdkara aktivitātes Rietumvalstu teritorijās, Krievija izmanto pelēko zonu starp mieru un karastāvokli, šādi cenšoties Ukrainas sabiedrotajos sēt šaubas par nepieciešamību turpināt militāri atbalstīt Kijivu. Tā intervijā Latvijas Radio norādīja bijušais NATO militārās komitejas priekšsēdētājs, admirālis Robs Bauers. Viņš uzsvēra, ka Rietumu militārajai industrijai ir viss nepieciešamais, lai spētu panākt Krieviju, taču runa ir par gribasspēku. Aizvien esot cilvēki, kas neuzskata, ka Rietumi ir krīzē un nepievērš šim jautājumam pietiekami lielu uzmanību.

Ja par Paraolimpiskajām spēlēm un to dalībnieku panākumiem dzirdējuši ir daudzi, tad par Speciālo olimpiādi zina tikai retais. Tā ir starptautiskā kustība, kas apvieno jaunos sportistus ar garīgās attīstības traucējumiem. Nesen tās pārstāvji viesojās Briselē, lai Eiropas Sporta nedēļas ietvaros stāstītu politiķiem un dažādām amatpersonām par saviem panākumiem un izaicinājumiem.
*
Man nepatīk vēzis, lieli griezumi. Un man nepatīk redzēt daudz asiņu, lai arī es esmu ķirurgs. Tā intervijā Latvijas Radio saka Stenfordas universitātes profesors Kamrans Nežats. Jau pirms vairākiem gadu desmitiem viņš ieviesa jaunu metodi, videolaparoskopiju, saceļot vētru tradicionālo ķirurģu vidū. Tomēr profesora Nežata vārds visvairāk saistās ar endometriozes ārstēšanu – minimāli invazīvām metodēm – un viņa lielo lomu šīs slimības atpazīšanā.

Vairāk nekā 30 gadus mūsu korespondente Latgalē ir Silvija Smagare, kura, kā izrādās, nāk no ļoti "radiofoniskas" ģimenes. Iepazīstam arī mūsu kolēģus Latgales studijā. Tur uzzinām, kur un kā studijas darbinieki apguvuši un apgūst latgaliešu valodu un cik cilvēku var ietilpt vienā nelielā studijā.

Vai skeleti var pūst burbuļus? Un cik labi vai slikti ir būt lielam? Par to domājam ar Ernesto, kad lasā, Alana Ālberga, Andrē Amštuca grāmatu "Zooveikals. Jocīgo skeletiņu stāsts" ("Zvaigzne ABC") un Kairi Lookas grāmatu "Mazlietiņ liels" ("Liels un mazs").

Zandas Radziņas stāsta "Pogas dvēseles ceļojums" dramatizējuma 2.daļa. Poga piedzimst īpaša, neattīstās tā, kā brāļi un māsas. Lai arī saimniece par viņu ļoti rūpējas, viņa nomirst un sunenītes dvēselīte nonāk debesīs pie citu suņu dvēselītēm. Stāstā savijas mīļums un skarbā realitāte. Zanda Radziņa tieši, bez uķināšanās runā par cilvēka vienaldzību, nežēlību un, galvenais, atbildību. 2025.gada ieraksts.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi.

Šīs grāmatas teksts ir trausls un ievainojams tāpat kā abi tās varoņi – Rojs, kuram pāri pusmūžam, un patversmes suns Vienacs. Romāna "plūst virst krist vīst" autorei, īru rakstniecei Sārai Baumei, pašai, protams, arī ir suns, un šis ir viņas debijas romāns.

Pirms dažām dienām, konkrētāk 8. oktobrī, kad rudens tā pa īstam sāka apgleznot Latviju, apritēja 80 gadi, kopš pasaulē nāca skaņu gleznotājs - mūsu Uldis Stabulnieks. Šīs dienas raidījums veltīts izcilā mūziķa atcerei.

Raidījumā rezumējam pašmāju labākā šosejas riteņbraucēja Toma Skujiņa aizvadīto sezonu. Viņš stāsta par sasniegto pasaules čempionātā Ruandā, kā arī Eiropas čempionātā Francijā. Abās meistarsacīkstēs Skujiņam piektā vieta grupas braucienā.

Spēlē piedalās: Viktors Insbergs, Kārlis Švampe, Jānis Jaško un Andis Tiliņš.

Pēc Liepājas teātra izrādes "Amerikas latvieši" aktualizējies jautājums, vai un kā diasporas aktualitātes atspoguļojas Latvijas kultūrtelpā? Kādi ir mūsu priekšstati par disporas sabiedrību, kādus stereotipus auklējam un kā par to reflektējam mūsdienu kultūrā, literatūrā un kino?

2025. gada 17. maijā apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Herberts Cukurs. Kā ir teikts latviešu Vikipēdijā - lidotājs un žurnālists, bet angļu Vikipēdija jau pirmajā rindā nenoklusē arī to, ka nacistu kolaborants. Starp citu, februārī apritēja arī 60. gadskārta, kopš Herberts Cukurs šķīrās no dzīves Montevideo, Urugvajā, visai neordināros apstākļos. Saruna ar muzeja "Ebreji Latvijā" vadītāju Iļju Ļenski.

Oktobrī norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas vairākās sadaļās un konkursos izrāda aktuālāko gan no Eiropas kinematogrāfa, gan pasaules līmeņa festivālos jau pirmizrādītus darbus. Ielūkojamies trijās festivāla tematiskajās izlasēs – "Nordic Highlights", "Zeitgeist Deutschland" un "Home Made", lai no katras izceltu vienu spilgtu darbu.

Pauls Bankovskis "Bibliomania". Režisore Antonija Apele. Lasa Pēteris Gaudiņš un Dainis Bērziņš. Skaņu režisors Andis Ploks. 1996.gada ieraksts.

Rūdolfs Evardsons Dobeles novada Bikstu pagasta zemnieku saimniecībā "Cīskas" sāka saimniekot 20 gadu vecumā un kopā ar sievu Gitu turpina vecāku Andra un Indras iesākto - audzē Ziemassvētku eglītes, ābeles, ķiršus, zemenes, ogulājus un siltumnīcā tomātus. 35 hektārus senču zemi Zebrus ezera krastā 90. gadu sākumā atguva Rūdolfa tēvs un uzcēla māju, jaunie saimnieki attīsta saimniecību, rakstot projektus.

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes.

Cik garš ir dokumenta mūžs? Kā saglabāt trauslu drūpošu pergamentu? Kā papīrs, uz kura atstāts rakstītais vārds, ietekmē tā "dzīvi"? Kā ar šiem senajiem dokumentiem strādā pētnieki, kā tie ceļo un kā ienāk mūsu digitālajā arhīva krājumā?

Latvijas Radio 100gadi sagaidot, pasakas mazākajiem klausītājiem lasa Radio darbinieki. Latviešu tautas pasakas "Vēja dāvana", "Darbs, prāts un naids" un "Lietus" lasa Zane Eniņa.

Kāpēc cilvēkiem tik ļoti patīk detektīvromāni, kur bieži jau labāk par autoru zinām, kā rīkoties un risināt situāciju, bet ikdienā viņiem neizdodas atpazīt noziedznieka nodomus un pastāvošos riskus?

Kādu simbolisku nozīmi ietver Bībelē minētie skaitļi? Jo ir taču skaitļi, kas atkārtojas vairākkārt un īpaši zīmīgā veidā. Vai ir iespējams to kaut kādā veidā izskaidrot?

Pirms dažām dienām, konkrētāk 8. oktobrī, kad rudens tā pa īstam sāka apgleznot Latviju, apritēja 80 gadi, kopš pasaulē nāca skaņu gleznotājs - mūsu Uldis Stabulnieks. Šīs dienas raidījums veltīts izcilā mūziķa atcerei.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi.

Šīs grāmatas teksts ir trausls un ievainojams tāpat kā abi tās varoņi – Rojs, kuram pāri pusmūžam, un patversmes suns Vienacs. Romāna "plūst virst krist vīst" autorei, īru rakstniecei Sārai Baumei, pašai, protams, arī ir suns, un šis ir viņas debijas romāns.

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes.

Vai skeleti var pūst burbuļus? Un cik labi vai slikti ir būt lielam? Par to domājam ar Ernesto, kad lasā, Alana Ālberga, Andrē Amštuca grāmatu "Zooveikals. Jocīgo skeletiņu stāsts" ("Zvaigzne ABC") un Kairi Lookas grāmatu "Mazlietiņ liels" ("Liels un mazs").