Zandas Radziņas stāsta "Pogas dvēseles ceļojums" dramatizējuma 2.daļa. Poga piedzimst īpaša, neattīstās tā, kā brāļi un māsas. Lai arī saimniece par viņu ļoti rūpējas, viņa nomirst un sunenītes dvēselīte nonāk debesīs pie citu suņu dvēselītēm. Stāstā savijas mīļums un skarbā realitāte. Zanda Radziņa tieši, bez uķināšanās runā par cilvēka vienaldzību, nežēlību un, galvenais, atbildību. 2025.gada ieraksts.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi.

Šīs grāmatas teksts ir trausls un ievainojams tāpat kā abi tās varoņi - Rojs, kuram pāri pusmūžam, un patversmes suns Vienacs. Rojam ir enciklopēdiskas zināšanas par putnu, zivju, molusku un augu nosaukumiem, kas tādas arī prasa grāmatas tulkotājam Ilmāram Šlāpinam. Šī romāna autorei, īru rakstniecei Sārai Baumai, protams, arī ir suns, un šis ir viņas debijas romāns. Ja vēlaties, tas ir stāsts par diviem vientuļniekiem, kuriem nākas sastapties vienam ar otru un saviem pagātnes noslēpumiem, par dēmoniem, kas mīt gan cilvēkos, gan dzīvniekos. Sāra Bauma intervijā žurnālam Guardian atzīst, ka viņa vienmēr ir gribējusi būt māksliniece. Pabeigusi Dūnlieras mākslas skolu, viņa sāka strādāt mākslas galerijā, kā to dara daudzi jauni, nabadzīgi mākslinieki, un drīz arī sāka rakstīt par mākslu. Tā kā Sārai patika daiļliteratūra, viņa izlēma, ka rakstīs to, iestājās radošās rakstniecības kursā Trinitijas koledžā Dublinā. Viņas pirmā grāmata Spill Simmer Falther Wither, kas iznāca 2015.gadā, ieguva ļoti lielu ievērību, tika nominēta vairākām balvām, kā arī ieguva Džefrija Fābera memoriāla naudas balvu, kas ļāva Sārai un viņas partnerim, arī māksliniekam, uzsākt no sociālajiem pabalstiem neatkarīgu dzīvi. Tagad šis romāns, kura četras nodaļas atbilst četriem gadalaikiem, ieguvis latvisko tulkojumu un nosaukumu plūst virst krist vīst. Par to, kā nonācis līdz šādam nosaukumam, par fonētiskajām spēlēm un atkārtojumiem Radio mazajā lasītavā stāstīs tulkotājs Ilmārs Šlāpins. Sāras Baumas romānu plūst virst krist vīst izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Spēlē piedalās: Viktors Insbergs, Kārlis Švampe, Jānis Jaško un Andis Tiliņš.

Pēc Liepājas teātra izrādes "Amerikas latvieši" aktualizējies jautājums, vai un kā diasporas aktualitātes atspoguļojas Latvijas kultūrtelpā? Kādi ir mūsu priekšstati par disporas sabiedrību, kādus stereotipus auklējam un kā par to reflektējam mūsdienu kultūrā, literatūrā un kino?

Pauls Bankovskis "Bibliomania". Režisore Antonija Apele. Lasa Pēteris Gaudiņš un Dainis Bērziņš. Skaņu režisors Andis Ploks. 1996.gada ieraksts.

Cik garš ir dokumenta mūžs? Kā saglabāt trauslu drūpošu pergamentu? Kā papīrs, uz kura atstāts rakstītais vārds, ietekmē tā "dzīvi"? Kā ar šiem senajiem dokumentiem strādā pētnieki, kā tie ceļo un kā ienāk mūsu digitālajā arhīva krājumā?

Latvijas Radio 100gadi sagaidot, pasakas mazākajiem klausītāliem lasa Radio darbinieki.

Kopš augusta apskatei atvērts Cēsu viduslaiku pils ziemeļu tornis. Tagad tornī ierīkota ekspozīcija – lapidārijs, kurā izstādītas no senajām pils daļām saglabājušās liecības – kolonnu un velvju fragmenti, logu aplodas un citas akmens būvdetaļas. Izstaigājam ziemeļu torni un uzklausām stāstus par tā restaurācijas vēsturi.