Šī diena vēsturē - 1924. gada 12. februārī Ņujorkā pirmatskaņojumu piedzīvoja Džordža Gēršvina "Rapsodija" blūza stilā.
*
Latvijā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis vietu, ko iespējams izmantot kā patvertnes. Daudzviet pašvaldības tās jau ir arī marķējušas. Taču joprojām nav skaidrs, kā iesaistīt privātīpašniekus patvertņu veidošanā.
Iestrēgusi arī diskusija par pašvaldību iespējām iegādāties stratēģiskas nozīmes preces, piemēram, bruņuvestes un ķiveres, jo trūkst vienotas izpratnes par to, kas tām ir pieejams un patiešām nepieciešams.
*
Līdz februāra beigām Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu darbu izstāde "Planeta Academia".
Uzbūvējot jaunas piebūves senajai mākslas skolas ēkai, izglītības iestāde ieguvusi jaunu un mūsdienīgu izstāžu zāli, kur regulāri tiek eksponēti audzēkņu un pedagogu darbi, tagad pirmo reizi izstādi veidojusi Latvijas Mākslas akadēmija. Liepājnieki cer sadarbību ar akadēmiju turpināt un šādas izstādes veidot katru gadu.

Reģionu aktualitātes.
*
No šī gada 1. janvāra mainījusies pieslēgšanās kārtība Valsts pārvaldes pakalpojumu portālam latvija.gov.lv. Autentifikācija ar banku izsniegtajiem internetbanku rīkiem vairs nav pieejama. Tāpat mainīta arī pierobežas atļauju pieprasījumu iesniegšanas kārtība un piekļūšana citiem pakalpojumiem. Tagad to bez Smart ID jaunākās versijas vai elektroniskā paraksta to nevar izdarīt.
*
Šodien nozares eksperti tiksies kokrūpniecības nākotnes forumā "No meža līdz pasaules tirgum: kā Latvijas ekonomikas dzinējam iedot papilduenerģiju?", lai spriestu, kā nozarei pārvarēt izaicinājumus.

Latvijas kapitāla tirgus šobrīd ir vājš, intervijā Latvijas Radio sacīja Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Tā ir visu atbildība, tajā skaitā arī Latvijas Bankas atbildība, tāpēc tā esot mēģinājusi izlīdzināt, lai visās Baltijas valstīs būtu līdzvērtīga kapitāla administratīvā uzraudzība.

Latvijā ir vairāk nekā pusotrs tūkstotis vietu, ko iespējams izmantot kā patvertnes. Tā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Daudzviet pašvaldības tās jau ir arī marķējušas. Taču joprojām nav skaidrs, kā iesaistīt privātīpašniekus patvertņu veidošanā.

Pēc vasarā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām mēru un vietnieku krēslos drīkstēs iesēsties tikai politiķi, kas saņems pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Kopš pērnās vasaras tāda prasība jau ir spēkā arī pašvaldību izpildvaras vadībai. To rosināja Valsts prezidents, argumentējot, ka tas ir valsts drošības jautājums. Taču pašvaldību iedzīvotājiem, kas izvēlas mērus un algo izpilddirektorus, nemaz nav tiesību uzzināt, vai sabiedrības padotajiem ir pielaide valsts noslēpumam un uz cik ilgu laiku tā ir.

Līdz februāra beigām Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogu darbu izstāde „Planeta Academia”.

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība?

Cilvēku no citām dzīvām būtnēm atšķir sarežģīta domāšana, kas ļauj mums radīt ne tikai abstraktus tēlus un sistēmas, bet apgūt aizvien jaunas prasmes, radīt jaunus instrumentus un jaunus pasaules uzskatus. Šo attīstību cilvēces pastāvēšanas vēsturē lieliski apliecina arheoloģiskie atklājumi.

Ekscentriski ļaudis un daudzskaitlīgas un brīžam neticami ērmīgas slepkavības uz skaistas Anglijas lauku ainavas fona. Un tās var notikt jebkur, gan grāmatu klubiņā, gan vēsturisku ainu restaurācijās, gan ciema svētkos. Jau pazināt – tas ir britu detektīvseriāls „Midsomeras slepkavības”. Aktieris Nīls Dadžens, kas atveido galveno varoni – inspektoru Bārnabiju – šonedēļ viesojās Rīgā.

Latvijā šobrīd ir 68 000 staltbriežu, tie nodara lokālus postījumus gan jaunaudzēm, gan zemnieku laukiem, tāpēc sākusies diskusija, ko darīt turpmāk, lai dzīvnieku skaitu samazinātu

Lai gan Ārlietu ministrija laiku pa laikam izplata aicinājumus neceļot uz Baltkrieviju vai Krieviju, kā arī Valsts drošības dienests brīdina par savervēšanas riskiem, tomēr cilvēki joprojām turp brauc. Vai būtu nepieciešams ierobežot tūrismu uz agresorvalstīm?

Latvijā pārāk bieži bērni gan pazūd, gan nonāk dažādās nedrošās situācijās un tā nav tikai sociāli nelabvēlīgu ģimeņu pieredze. Varbūt nemākam savus bērnus uzraudzīt kā nākas? Vai jāpieņem, ka riskanti brīži var gadīties ikkatram vecākam?

Masu protesti kā politiskās cīņas līdzeklis – aktuālie piemēri. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Vācija – radikāli labējiem nē!

Saeima nesasteigs Mākslīgā intelekta centra izveides regulējumu.

Šogad paplašināts atbalsts bērniem ar autiskā spektra traucējumiem.

SPKC dati liecina, ka saslimstība ar gripu un pneimoniju februārī turpina pieaugt.

Spriež par iespējām ieviest skolu finansēšanas modeli vismaz pakāpeniski.

Latvijā šobrīd ir 68 000 staltbriežu, tie nodara lokālus postījumus gan jaunaudzēm, gan zemnieku laukiem, tāpēc sākusies diskusija, ko darīt turpmāk, lai dzīvnieku skaitu samazinātu

2025. gada februārī komponists un ģitārists Kaspars Zemītis klausītājus aicina uz saviem tradicionālajiem "mīlestības mēneša" koncertiem, kuros uzstāsies kopā ar ģimeni vairākās Latvijas pilsētās. Vienlaikus klajā nāk Kaspara Zemīša singls "Mēnesgaismas disko" no topošā studijas albuma "Man ir tikai viena sirds".

2025. gada februārī komponists un ģitārists Kaspars Zemītis klausītājus aicina uz saviem tradicionālajiem "mīlestības mēneša" koncertiem, kuros uzstāsies kopā ar ģimeni vairākās Latvijas pilsētās. Vienlaikus klajā nāk Kaspara Zemīša singls "Mēnesgaismas disko" no topošā studijas albuma "Man ir tikai viena sirds".

2025. gada februārī komponists un ģitārists Kaspars Zemītis klausītājus aicina uz saviem tradicionālajiem "mīlestības mēneša" koncertiem, kuros uzstāsies kopā ar ģimeni vairākās Latvijas pilsētās. Vienlaikus klajā nāk Kaspara Zemīša singls "Mēnesgaismas disko" no topošā studijas albuma "Man ir tikai viena sirds".

Saruna ar Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta direktoru Rihardu Bambalu par valsts informācijas drošību, Krievijas vēstījumiem par Baltiju un drošības noturību.

Zane Vītiņa ir klīnikas EGV vadītāja un galvenā ārste, ginekoloģe-reproduktoloģe, dzemdību, kā arī dzemdniecības un ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas speciāliste. 2024. gadā Zane Vītiņa saņēma Veselības ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas un pasaules demogrāfijas problēmu risināšanā.

Apaļi un kantaini, lielāki un mazāki, melni, balti, pelēki un vēl kādās tik krāsās veikalos nopērkami aerogrili. Vieni lietotāji ir sajūsmā, citi saka, ka tikai modes lieta un garšīgu maltīti ar šo nepagatavosi. Kuriem taisnība?

Lietuvas tautas pasaku "Govs par vērpēju"stāsta Juris Lejaskalns. 2000.gada ieraksts.

Lai gan Ārlietu ministrija laiku pa laikam izplata aicinājumus neceļot uz Baltkrieviju vai Krieviju, kā arī Valsts drošības dienests brīdina par savervēšanas riskiem, tomēr cilvēki joprojām turp brauc. Vai būtu nepieciešams ierobežot tūrismu uz agresorvalstīm?

Henrika Ibsena lugas "Meža pīle" iestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī. 2.daļa. Režisors Oļģerts Kroders. Lomās: Imants Adermanis, Ivars Stonins, Ģirts Jakovļevs, Leonīds Grabovskis, Daiga Gaismiņa, Elita Jundze, Iveta Brauna, Rolands Zagorskis un Ēriks Brītiņš. Darbu tulkojis Māris Grēviņš. 1997.gada ieraksts.

Latvijā šobrīd ir 68 000 staltbriežu, tie nodara lokālus postījumus gan jaunaudzēm, gan zemnieku laukiem, tāpēc sākusies diskusija, ko darīt turpmāk, lai dzīvnieku skaitu samazinātu

Ekscentriski ļaudis un daudzskaitlīgas un brīžam neticami ērmīgas slepkavības uz skaistas Anglijas lauku ainavas fona. Un tās var notikt jebkur, gan grāmatu klubiņā, gan vēsturisku ainu restaurācijās, gan ciema svētkos. Jau pazināt – tas ir britu detektīvseriāls „Midsomeras slepkavības”. Aktieris Nīls Dadžens, kas atveido galveno varoni – inspektoru Bārnabiju – šonedēļ viesojās Rīgā.

Zane Vītiņa ir klīnikas EGV vadītāja un galvenā ārste, ginekoloģe-reproduktoloģe, dzemdību, kā arī dzemdniecības un ginekoloģiskās ultrasonogrāfijas speciāliste. 2024. gadā Zane Vītiņa saņēma Veselības ministrijas Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas un pasaules demogrāfijas problēmu risināšanā.

Masu protesti kā politiskās cīņas līdzeklis – aktuālie piemēri. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Serbija – sabiedrība pieprasa atbildību. Slovākija – prokremlisko spēlīšu rezultāts. Gruzija – nervu un izturības cīņa. Vācija – radikāli labējiem nē!

Latvijā pārāk bieži bērni gan pazūd, gan nonāk dažādās nedrošās situācijās un tā nav tikai sociāli nelabvēlīgu ģimeņu pieredze. Varbūt nemākam savus bērnus uzraudzīt kā nākas? Vai jāpieņem, ka riskanti brīži var gadīties ikkatram vecākam?

Arheoloģija par cilvēka izziņu. Raidījuma otrajā daļā skaidrojam, kas ir kognitīvā arheoloģija un ko mūsdienu cilvēks var secināt par senā cilvēka domāšanu. Pirms tam iepazīsim senākos alfabētus, bet grāmatu rubrikā ielūkojamies vēsturnieces Inetas Lipšas grāmatu plauktā.