Ārzemju ziņas.
*
Latvijā aug sociālo uzņēmumu skaits – ja pērn bija 226, tad šogad jau 271. Sociālā uzņēmuma mērķi var būt saistīti ar dažādu cilvēku grupu dzīves līmeņa un kvalitātes uzlabošanu, bet tie var būt saistīti arī ar plašākiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu visu dzīvi – piemēram, vides un dabas aizsardzību, izglītības pieejamību un kvalitāti un citām jomām.
Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, var arī saņemt Altum grantus un līdz 2029. gadam programmai piešķirts finansējums 7 miljoni eiro un ar to plānots atbalstīt 120 uzņēmumus.
*
Latvijas Radio 100 - atskats uz ziņās vēstīto.
*
"Dienas skaitlis"

Latvijā aug sociālo uzņēmumu skaits – ja pērn bija 226, tad šogad jau ir 271 uzņēmums. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, var arī saņemt Altum grantus un līdz 2029. gadam programmai piešķirts finansējums 7 miljoni eiro un ar to plānots atbalstīt 120 uzņēmumus.

Rundāles pils muzejs šodien rīko īpašu un ļoti neierastai tēmai veltītu zinātnisko konferenci - Pompa Funebris. Tajā izcels Kurzemes-Zemgales hercogistes bēru ceremoniju liecības 16. - 18. Gadsimtā un pievērsīsies ar apbedīšanas tradīcijām saistītām tēmām arī citos vēstures posmos.
Ko par tā laika bēru rituāliem un piemiņas kultūru zinām un kādēļ ir svarīgi par to runāt zinātniskā konferencē?
*
Šodien Latvijā sākas un līdz svētdienai noritēs gadskārtējās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šoreiz tās pievērsīs uzmanību mantojumam, kas ir ļoti nozīmīgs, bet kura saglabāšana prasa sevišķu uzmanību un aizsardzību, un tas ir tā sauktais kustamais mantojums.
Tie ir ļoti dažādi vērtīgi priekšmeti un objekti, kas atspoguļo tautas vēsturi, attīstību un identitāti.Kultūras mantojuma dienās varēs iepazīt šī mantojuma daudzveidību, jo būs apskatāmi priekšmeti, sākot no vēsturiskām naglām līdz cietokšņa lielgabaliem, no gleznām un vitrāžām līdz kroņu vannām un sarkofāgiem.
*
Mediju apskats.

Pārvadātājiem nav pašmērķis apgrūtināt iedzīvotājus ar pārvietošanos, bet vēlme pievērst sabiedrības uzmanību, ka varētu būtiski samazināt pakalpojuma apmēru, ja valsts nepārskatīs ilgtermiņa līgumu cenas. To par nākamajā otrdienā, 16. septembrī, gaidāmo protesta akciju Latvijas Radio sacīja Pasažieru pārvadātāju asociācijas vadītājs Ivo Ošenieks.

Šodien, 12. septembrī, Latvijā sākas un līdz svētdienai noritēs gadskārtējās Eiropas kultūras mantojuma dienas. Šoreiz tās pievērsīs uzmanību mantojumam, kas ir ļoti nozīmīgs, bet kura saglabāšana prasa sevišķu uzmanību un aizsardzību, un tas ir tā sauktais kustamais mantojums. Tie ir ļoti dažādi vērtīgi priekšmeti un objekti, kas atspoguļo tautas vēsturi, attīstību un identitāti.

Eiropas čempionātā basketolā atlikušas tikai divas spēļu dienas, šodien, 12. septembrī, pusfināla dueļos noskaidros divus fināistus, kā arī vienības, kas cīkstēsies par bronzas medaļām.

Laika ziņas.
*
Latvijā aug sociālo uzņēmumu skaits – ja pērn bija 226, tad šogad jau 271. Sociālā uzņēmuma statusu var iegūt, ja uzņēmums, ražojot preces vai sniedzot pakalpojumus, ne tikai domā par peļņu, bet sniedz sabiedrībai arī kādus sociālos labumus, piemēram, iesaistās darba integrācijā vai veido bezmaksas radošās darbnīcas.
Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, var arī saņemt Altum grantus. Līdz 2029. gadam programmai piešķirts finansējums 7 miljoni eiro un ar to plānots atbalstīt 120 uzņēmumus.
*
Kultūras notikumu apskats - populārā mūzika.
*
Nepalaid garām Latvijas Sabiedriskajā medijā - no sestdienas ēterā atgriežas raidījums "Laikmeta krustpunktā".

Kādas ir izjūtas un pārdomas, atgriežoties Latvijā no citas zemes, kur vadīts kāds laiks – vai cerētais ir piepildījies un kas gaidāms nākotnē? Tiešraidē uzklausām stāstus Latgalē.

No sadzīves tehnikas līdz gudrajām mājas ierīcēm, putekļsūcējiem un robotiem kalpotājiem — vai mākslīgais intelekts kļuvis sadzīvē praktiski noderīgs? Artis un Rihards devās uz Berlīnes IFA tehnoloģiju izstādi mākslīgā intelekta medībās, lai saprastu, vai dzīvojam ilūziju burbulī vai arī AI tomēr ir jēga?

Par kādām tendencēm arhitektūrā varam runāt, izvērtējot gada balvai pieteiktos darbus un finālistus? Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāju, arhitekti Zaigu Gaili un žūrijas pārstāvjiem, arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri un Normundu Kagaini.
 

Krustpunktā Brīvais mikrofons ar hiphopa mākslinieku Helviju Fiņķi.

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju.

Dzejas mēnesī viesojamies pie kādas rakstošas ģimenes. Dzejnieks Ivars Šteinbergs un rakstniece Daina Tabūna ir piecgadnieka Knuta vecāki. Līdztekus sarunai par sadzīvisko, viņi atzīst, ka bērna ienākšana ģimenē atstājusi iespaidu uz abu radošo dzīvi.

Rakstnieka, producenta, komponista un animācijas filmu autora Māra Putniņa pieminēšana ir gaišuma pilna. Viņa radītās dziesmas šovasar mācījās Latvijas dziesminieki festivālā „Trubadūrs”. Bet dzīvesbiedre Dace Rožlapa Kino muzeja krājumā izrāda dāvinātās lietas, kas spilgti liecina par „Animācijas Brigādes” filmu tapšanu.

Pīrūbeža lauksaimnīki ceinuos par izdzeivuošonu

1995. gada janvārī Latvijas Radio darba dienās sāka skanēt jauns radījuma formāts - žurnālisti un raidījuma viesi runāja tiešajā ēterā. Kopā ar studijas "Kāp-nes" izveidotājām Santu Laugu un Mairitu Znotiņu atceramies pašus pirmos "pakāpienus", savukārt ar žurnālisti Māru Variku runājam par viņas ilggadējo specifiku radio - raidījumiem lauku ļaudīm.

Šodien, 12. septembrī, oficiāli sākušās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības "Zapad". Lai gan "Zapad" radītais apdraudējums Latvijai un NATO ir zems, tomēr nesenais notikums Polijā apliecina – iespējamām provokācijām ir jāgatavojas.

Latvijas Radio 4 raida vairāk nekā divdesmit gadus, nākamgad tas lineārajā apraidē vairs dzirdams nebūs. Lai gan līdz LR4 slēgšanai ir vēl vairāki mēneši, jau tagad kolēģi sastopas ar situāciju, kad daļa politiķu atsaka sniegt intervijas šim kanālam arī latviešu valodā. Par ko tas liecina?

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025 veltītas kustamajam mantojumam un norisināsies visā Latvijā no 12. līdz 14. septembrim. Starp kustamā mantojuma veidiem izceļama tā mantojuma daļa, kas vēsturiski bijusi nekustamā īpašuma sastāvā un dažādu iemeslu dēļ reducēta par kustamām mākslas vērtībām. Tie ir "atvaļināti" baznīcu vējrāži gaiļi un jumtu kalumi, zudušu namu durvis un durvju vērtnes, dažādi ēku rotājumi.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025 veltītas kustamajam mantojumam un norisināsies visā Latvijā no 12. līdz 14. septembrim. Starp kustamā mantojuma veidiem izceļama tā mantojuma daļa, kas vēsturiski bijusi nekustamā īpašuma sastāvā un dažādu iemeslu dēļ reducēta par kustamām mākslas vērtībām. Tie ir "atvaļināti" baznīcu vējrāži gaiļi un jumtu kalumi, zudušu namu durvis un durvju vērtnes, dažādi ēku rotājumi.

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2025 veltītas kustamajam mantojumam un norisināsies visā Latvijā no 12. līdz 14. septembrim. Starp kustamā mantojuma veidiem izceļama tā mantojuma daļa, kas vēsturiski bijusi nekustamā īpašuma sastāvā un dažādu iemeslu dēļ reducēta par kustamām mākslas vērtībām. Tie ir "atvaļināti" baznīcu vējrāži gaiļi un jumtu kalumi, zudušu namu durvis un durvju vērtnes, dažādi ēku rotājumi.

Ieva Plūme ir Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja, informatīvo kampaņu un radošu ideju autore, rakstniece, Latvijas Reto slimību alianses dibinātāja un valdes locekle. Viņas dzīvesgājums apvieno gan drosmi un izturību, gan spēju iedvesmot ar pozitīvu skatījumu un radošu pieeju dzīvei.

Kādas ir izjūtas un pārdomas, atgriežoties Latvijā no citas zemes, kur vadīts kāds laiks – vai cerētais ir piepildījies un kas gaidāms nākotnē? Tiešraidē uzklausām stāstus Latgalē.

Vienaudži – Latvijas Radio un Latvijas Nacionālais Rakstniecības un mūzikas muzejs – šogad svin simtgadi un apvienojas projektā "Muzeja pasakas". Šovakar Rūbijas Tēraudas pasaka "Tava dvēsele atgādina man manu dzīvību". Pasaku lasa Anete Ašmane-Vilsone, par rakstnieci Zentu Ērgli stāsta Liega Piešiņa.

Trešdienas nakts notikumi Polijā ir aktualizējuši virkni jautājumu ne tikai par Krievijas nodomiem un NATO reakciju, bet arī par gaisa telpas slēgšanu Latvijā, robežas aizvēršanu ar Baltkrieviju un Krieviju.

Andreja Miglas un Valda Rūmnieka romāna "Čaks" fragmentu radiolasījums. 3. daļa. Režisors un radiovarianta autors Andrejs Migla. Lasa Artis Robežnieks. Skaņu režisors Andis Ploks. 2010.gada ieraksts.

Latvijas Radio 4 raida vairāk nekā divdesmit gadus, nākamgad tas lineārajā apraidē vairs dzirdams nebūs. Lai gan līdz LR4 slēgšanai ir vēl vairāki mēneši, jau tagad kolēģi sastopas ar situāciju, kad daļa politiķu atsaka sniegt intervijas šim kanālam arī latviešu valodā. Par ko tas liecina?

Par kādām tendencēm arhitektūrā varam runāt, izvērtējot gada balvai pieteiktos darbus un finālistus? Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Arhitektūras gada balvas žūrijas priekšsēdētāju, arhitekti Zaigu Gaili un žūrijas pārstāvjiem, arhitektiem Lieni Adumāni-Vāveri un Normundu Kagaini.
 

Ieva Plūme ir Pulmonālās hipertensijas biedrības valdes priekšsēdētāja, informatīvo kampaņu un radošu ideju autore, rakstniece, Latvijas Reto slimību alianses dibinātāja un valdes locekle. Viņas dzīvesgājums apvieno gan drosmi un izturību, gan spēju iedvesmot ar pozitīvu skatījumu un radošu pieeju dzīvei.

Pīrūbeža lauksaimnīki ceinuos par izdzeivuošonu

Dzejas mēnesī viesojamies pie kādas rakstošas ģimenes. Dzejnieks Ivars Šteinbergs un rakstniece Daina Tabūna ir piecgadnieka Knuta vecāki. Līdztekus sarunai par sadzīvisko, viņi atzīst, ka bērna ienākšana ģimenē atstājusi iespaidu uz abu radošo dzīvi.

No sadzīves tehnikas līdz gudrajām mājas ierīcēm, putekļsūcējiem un robotiem kalpotājiem — vai mākslīgais intelekts kļuvis sadzīvē praktiski noderīgs? Artis un Rihards devās uz Berlīnes IFA tehnoloģiju izstādi mākslīgā intelekta medībās, lai saprastu, vai dzīvojam ilūziju burbulī vai arī AI tomēr ir jēga?