Šī diena vēsturē. 1991. gada 13. janvārī – Vecrīgā un dažviet citur Latvijas galvaspilsētā sāka slieties barikādes un citas aizsargbūves. Tā Latvijas neatkarības kustība reaģēja uz padomju militāristu un citu neatkarības pretinieku uzbrukuma draudiem Latvijas valdības institūcijām, medijiem, sakaru centriem. Sākās „Barikāžu laiks – kulminācija Baltijas nāciju cīņā par suverēna valstiskuma atjaunošanu.
*
Jau februārī tirgū parādīsies jauns, Latvijā izstrādāts mūzikas instruments, kurā tradicionālais mūzikas instruments kalimba apvienots ar jaunākajām tehnoloģijām - elektroniku un programmatūru.
Jaunais instruments izveidots 4 gadu laikā. Un tas varētu ieinteresēt etno mūzikas pārstāvjus un skaņu dizaineru. Ražotāji plāno to tirgot Dānijā, Vācijā, citās Eiropas valstīs un Skandināvijā.
*
Sava es un savas identitātes meklēšana pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem rakstnieka, literatūrzinātnieka un režisora Jura Rozīša romānā. No savas vietas izraidītais jeb kāda latvieša stāja svešumā – jaunais romāns nule kā svinīgi atvērts, pulcējot plašu lasītāju loku. Ko par šo notikumu saka literatūrzinātnieki, kāda ir tā nozīme Latvijas kultūrtelpā?

Pērn divas Latvijas pašvaldības – Talsu un Balvu novadi – naudas trūkuma dēļ pašvaldības darbiniekiem ieviesa četru dienu darba nedēļu, attiecīgi samazinot līgumos noteikto atalgojumu par 20% Šogad abas pašvaldības atsākušas strādāt piecu darba dienu nedēļas režīmā.
Balvu novada pašvaldības darbinieki atzīst, ka izjutuši algas samazinājumu, bet novada vadība atklāj – no atalgojuma samazinājuma ietaupīts 1 miljons eiro, un pašlaik pašvaldībā finansiālā situācija ir pietiekami laba. Savukārt šī gada budžets visdrīzāk būšot ne tikai sabalansēts, bet arī ar rezervi.
*
Skaistkalnē joprojām nav izbūvēta centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, savukārt asenizācijas pakalpojumu maksa pieaug un iedzīvotāji ar to ir neapmierināti, tādeļ meklē dažādus risinājumus.

Valstī problēma ir nevis ar "airBaltic" vadītāju Martinu Gausu, bet ar valdību, jo tā nespēj nodefinēt lidsabiedrības mērķus, intervijā Latvijas Radio norādījis partijas Latvija pirmajā vietā līderis Ainārs Šlesers.

Apvienojot tradicionālu mūzikas instrumentu ar jaunākajām tehnoloģijām, uzņēmumā „Saikne” top inovatīvs mūzikas instruments.

Pērn Saeima atbalstīja izmaiņas darbaspēka nodokļos par labu zemāku algu saņēmējiem. Vienlaikus tā palielināja ienākuma nodokli par kapitāla pieaugumu. Sociālajos medijos tam uzmanību pievērsa Eiropas Parlamenta deputāti Ivars Ijabs un Vilis Krištopans. Abi stāstīja, ka Latvijā šim nodoklim ir viena no augstākajām likmēm Eiropā. Vai tā ir?

Sava es un savas identitātes meklēšana pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados – tas ir viens no galvenajiem jautājumiem rakstnieka, literatūrzinātnieka un režisora Jura Rozīša romānā. No savas vietas izraidītais jeb kāda latvieša stāja svešumā – jaunais romāns nule kā svinīgi atvērts, pulcējot plašu lasītāju loku.

Vieni saka, ka tā ir suņu un kaķu saimnieku atbildība, otri -  sabiedrībai jāmainās. Runa ir par svētku uguņošanu un tās atstāto iespaidu uz mīļdzīvnieku veselību. Raidījumā spriežam, kur beidzas mīļdzīvnieku saimnieku un kur sākas sabiedrības atbildība par mūsu mazajiem draugiem un viņu labdsajūtu.

Gada dzīvnieks šogad - ezis. Kamēr to cildinām, pats varonis guļ dziļā ziemas miegā. Ko adatainais dārza kaimiņš dara tad, kad ir nomodā? Ko zinām par ežu dzīvi un paradumiem?

Par kādam tendencēm Latvijas kinematogrāfijā liecina šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts? Kultūras rondo studijā izvaicājam atlases komisijas ekspertus un kinokritiķus.

Raidījumā šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti.

Valsts iestāžu saziņa ar sabiedrību nereti notiek tik grūti uztveramā valodā, ka daudziem nolaižas rokas, mēģinot saprast, ko ierēdnis īsti ir mēģinājis pateikt. Par valodu – vienkāršo un sarežģīto, saruna Krustpunktā ar valodnieci Aigu Veckalni.

Kad mēs augām, tā gan nebija - šo frāzi teju katra paaudze velta saviem pēcnācējiem. Taču, vai patiesi varam apgalvot, ka mūsdienu bērni ir nepaklausīgāki, nekā tas bija agrāk? Kas vispār ir paklausība un kā uz šo jēdzienu raugās speciālisti?

Dzīvojuši, studējuši, strādājuši ārzemēs, nu atgriezušies Latvijā, lai aktīvi rosītos biedrībā "Ar pasaules pieredzi Latvijā". Pērnā gada nogalē mainījusies biedrības valde, tāpēc tiekamies ar jauno valdi, lai uzzinātu, kāds ir ārpus Latvijas gūtās pieredzes devums sabiedrībai.

Tiesa liek atjaunot uzmākšanās skandālā iesaistīto Kronlaku Mūzikas akadēmijas pasniedzēja amatā.

Medijs: Katara nodevusi "Hamās" un Izraēlai galīgo līguma projektu pamieram Gazas joslā.

Vienu no avārijā uz Ventspils šosejas cietušajiem bērniem pārvedīs no Tukuma slimnīcas uz Kurzemes reģionālo slimnīcu Ventspilī.

Portālā "Mana balss" iesniegta iniciatīva par papildu maksas par farmaceita pakalpojumu atcelšanu recepšu medikamentiem.

Raidījumā šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti.

Latvijas augstskolu vecāko kursu studenti ir aicināti līdz 26. janvārim pieteikties ikgadējai Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) vasaras skolai, kas no jūnija līdz septembrim šovasar norisināsies CERN, Šveicē.

Latvijas augstskolu vecāko kursu studenti ir aicināti līdz 26. janvārim pieteikties ikgadējai Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) vasaras skolai, kas no jūnija līdz septembrim šovasar norisināsies CERN, Šveicē.

Latvijas augstskolu vecāko kursu studenti ir aicināti līdz 26. janvārim pieteikties ikgadējai Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) vasaras skolai, kas no jūnija līdz septembrim šovasar norisināsies CERN, Šveicē.

Rezumējam Latvijas junioru vecumā līdz 20 gadiem hokeja izlases lielisko sniegumu pasaules čempionātā Otavā. Jaunie latvieši Kanādā pirmo reizi vēsturē gan uzveica mājiniekus atklāšanas cīņā, gan guva divas uzvaras apakšgrupā.

Roberts Feders ir kardiologs un vienīgais ārsts Latvijā, kurš rezidentūru izgājis Vācu Sirds centrā Berlīnē un lielākajā universitātes klīnikā Eiropā – Šaritē klīnikā, kur ieguvis arī stabilu darba vietu. Tomēr pēc astoņiem Vācijā pavadītiem gadiem Roberts ar ģimeni atgriezās Latvijā un kopā ar sievu, uztura speciālisti Lindu Federu, atvēra savu privātpraksi – tieši tādu, kādu uzskata par labāko pacientiem.

Vieni saka, ka tā ir suņu un kaķu saimnieku atbildība, otri -  sabiedrībai jāmainās. Runa ir par svētku uguņošanu un tās atstāto iespaidu uz mīļdzīvnieku veselību. Raidījumā spriežam, kur beidzas mīļdzīvnieku saimnieku un kur sākas sabiedrības atbildība par mūsu mazajiem draugiem un viņu labdsajūtu.

Pasaku "Viltus draugs - slinkums" stāsta Pēteris Liepiņš. 1983.gada ieraksts

Valsts iestāžu saziņa ar sabiedrību nereti notiek tik grūti uztveramā valodā, ka daudziem nolaižas rokas, mēģinot saprast, ko ierēdnis īsti ir mēģinājis pateikt. Par valodu – vienkāršo un sarežģīto, saruna Krustpunktā ar valodnieci Aigu Veckalni.

Raidījumā šoreiz vairāk uzmanības pievēršam ūdeņraža nozarei, par kuru joprojām daudz aizspriedumu, vienlaikus tajā ir arī daudz potenciāla, bet valstiskā un politiskā līmenī pašai nozarei sajūta, ka viņi neeksistē un ir, ja ne aizmirsti, tad bieži ignorēti un nesaprasti.

Par kādam tendencēm Latvijas kinematogrāfijā liecina šī gada Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominantu saraksts? Kultūras rondo studijā izvaicājam atlases komisijas ekspertus un kinokritiķus.

Roberts Feders ir kardiologs un vienīgais ārsts Latvijā, kurš rezidentūru izgājis Vācu Sirds centrā Berlīnē un lielākajā universitātes klīnikā Eiropā – Šaritē klīnikā, kur ieguvis arī stabilu darba vietu. Tomēr pēc astoņiem Vācijā pavadītiem gadiem Roberts ar ģimeni atgriezās Latvijā un kopā ar sievu, uztura speciālisti Lindu Federu, atvēra savu privātpraksi – tieši tādu, kādu uzskata par labāko pacientiem.

Kad mēs augām, tā gan nebija - šo frāzi teju katra paaudze velta saviem pēcnācējiem. Taču, vai patiesi varam apgalvot, ka mūsdienu bērni ir nepaklausīgāki, nekā tas bija agrāk? Kas vispār ir paklausība un kā uz šo jēdzienu raugās speciālisti?

Gada dzīvnieks šogad - ezis. Kamēr to cildinām, pats varonis guļ dziļā ziemas miegā. Ko adatainais dārza kaimiņš dara tad, kad ir nomodā? Ko zinām par ežu dzīvi un paradumiem?