Atskats vakardienā.

Latvijā aug sociālo uzņēmumu skaits – ja pērn bija 226, tad šogad jau 271. Sociālā uzņēmuma mērķi var būt saistīti ar dažādu cilvēku grupu dzīves līmeņa un kvalitātes uzlabošanu, bet tie var būt saistīti arī ar plašākiem jautājumiem, kas ietekmē mūsu visu dzīvi – piemēram, vides un dabas aizsardzību, izglītības pieejamību un kvalitāti un citām jomām. Uzņēmumi, kas ieguvuši sociālā uzņēmuma statusu, var arī saņemt Altum grantus un līdz 2029. gadam programmai piešķirts finansējums 7 miljoni eiro. Ar to plānots atbalstīt 120 uzņēmumus.
*
Militārā mantojuma tūrisms Ziemeļlatgalē vairāk pieprasīts individuālo ceļotāju, vēstures entuziastu un ārzemnieku vidū, un tūrisma speciālisti to aicina skatīt kā daļu no Baltijas reģiona militārā mantojuma piedāvājuma tūrisma jomā. Tomēr liela daļa šo objektu iekļauta arī Latvijas skolas somas piedāvājumā, piedāvājot kā skolēniem, tā jebkuram interesentam iepazīt Latvijas vēsturi no cita skatupunkta. Balvu novada Viļakā iekārtotās „Abrenes istabas un Stompaku purvā laipu taka uz nacionālo partizānu apmetnēm atklāj atsevišķas otrā pasaules kara vēstures lappuses Ziemeļlatgalē.

Eiropas čempionātā basketolā atlikušas tikai divas spēles, par zelta medaļām cīnīsies Vācija un Turcija, bet par bronzas godalgām - Grieķija un Somija. Diena sāksies ar Grieķijas-Somijas spēli piecos pēcpusdienā, pulksten deviņos vakarā Vācijas-Turcijas spēle.

Sajaukti pacientu dati, radot viltus trauksmi, cerības vai apjukumu. Piemēram, kad, lasot izrakstu no slimnīcas par savu māti, nostiprinās pārliecība, ka tur rakstītais nav par viņu, bet par kādu citu. Raisot arī jautājumu – kā tad vispār cilvēku ārstēja? Cik daudz ir tādu gadījumu, nav zināms, taču par diviem uzzināja Latvijas Radio. Kļūdas medicīnā ir sastopamas ne reti, saka pacientu tiesību eksperti, taču būtiski – kā tās risina un novērš.
*
Šodien visā Latvijā atzīmējam Tēva dienu, atgādinot par tēvu nozīmīgo lomu savu bērnu dzīvēs un pasakot paldies par viņu rūpēm ikdienā. Tēvu dienā aktīvi iesaistās arī vecāku organizācija Mammām un tētiem un ik gadu rīko Tēvu sapulci, kurā sabiedrībā zināmi tēvi un eksperti atklāti diskutēja par mūsdienu tēva lomu. Ierasti sapulce notiek pirms Tēvu dienas un šogad tajā viens no secinājumiem bija, ka lielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp darba pienākumiem un patiesu, klātesošu laiku ar bērniem.

Ja ēterā viss skan un nav dzirdamas tehniskas kļūmes, tad viņu darbs ir labi padarīts. Vēl viņu uzdevums ir "saradināt tehniku ar lietotāju". No ēterā raidītā viņi dzird ne vārdu vai mūziku, bet trokšņus, ko neuztver parastais klausītājs. Iepazīstinām ar mūsu inženieru brigādi.

Ar Raivi runājam par suņiem, kreditoriem un superspējām. Lasām Delailas Dosones komiksu "Zirnekļcilvēks. Jauns sākums" ("Latvijas Mediji") un Sergeja Timofejeva stāstu "Moka un Roberts" ("Liels un mazs").

Raiņa dzeja bērniem. Dzejas kompozīcija no krājuma "Zelta sietiņš". Režisore Aina Matīsa, skaņu režisors Ungars Savickis, lasa Laura Tālberga. 2012.gada ieraksts.

Režisore Liene Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātrī, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, kas balstās Edvarta Virzas poēmā „Straumēni”.

 

Dianas Bogdanovas jaunās grāmatas nosaukumā ir ēdiens – „Andalūzijas rasols”. Te ir vietējās virtuves smalkumi, bet pats galvenais – grāmata ir par sauli, prieku, deju un sapņu piepildīšanos. Grāmatu ir gandrīz neiespējami lasīt bez vēlmes pašam aizbraukt uz Andalūziju…

 

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

Spēlē piedalās: Romāns Hačatrjans, Sandis Saulītis, Jānis Barbans un Inga Tenisa.
 

2022. gadā ārzemēs dzīvojošie latvieši uz mājām pārskaitījuši 1,3 miljardus dolāru un tautiešu sūtījumi veido līdz 4% no mūsu valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kas mudina ieguldīt Latvijā un kā valsts gatava iesaistīties, lai tautiešu investīcijas pārvērstu veiksmes stāstā?

Rūdolfs Blaumanis pirmais latviešu lteratūrā uzsver, ka svarīgi ir nevis ko rakstīt, bet kā rakstīt! Viņa vārds latviešu kultūrā un latviešu vēsturē ir viens no zināmākajiem joprojām. Saruna par rakstnieku un viņa laikmetu ar Blaumaņa dzīves un daiļrades pētniecēm Ievu Kalniņu un Līviju Volkovu.

Pētot mūslaiku laulības saites, to elasticitāti un ģimenes konceptu, aplūkojam divus darbus – uz mūsu darbagalda nonākusi šī gada Kannās izrādītā (ne)monogāmijas komēdija “Atvērtā laulība”, kā arī Latvijas Sabiedriskā medija kanālā LTV1 izrādītais britu drāmas seriāls “Mainītās dzīves”

Poētiski muzikāla kompozīcija "Mana dzejas diena" septiņās daļās. 6. daļa. Aktieris Jānis Kronis izvēlējies Klāva Elsberga darbus.

Šonedēļ Latvijā noslēdzas Mājas kafejnīcu dienas, un Tukuma novada Vānes pagastā viesus gaidīs arī Kristiāna un Mārcis Kūmi, kas turpina šogad mūžībā aizgājušā Kristiānas tēva biznesu - vada kafejnīcu un veikalu "Ogle". Jaunie saimnieki audzē dārzeņus un ogas, pārstrādes cehā gatavo konservus un žāvē gaļu.

 

Sākumā Andris gribēja būt kosmonauts, bet ļoti agri sāka dziedāt pieaugušo korī. Jau no ceturtās klases dziedāja otro soprānu tēva Jāņa Veismaņa vadītajā Saulkrastu jauktajā korī „Bangotne”. Tagad Andris Veismanis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, kā arī Rīgas kamerkora "Ave Sol" un Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs.

Civilizācijas, komforta un drošības saliņa polārajos reģionos un tālos ledājos - stacijas. Tajās notiek ne tikai pētnieku ikdienas sadzīve, bet arī pētniecība. Kāda ir polārstaciju loma zinātnē, kādu ir dzīve stacijās un kādiem apstākļiem tās ir pakļautas? Un kāpēc polāro staciju izveide ir arī politisks jautājums?

Vācijas izlase svētdien, 14. septembrī, Rīgā finālspēlē ar 88:83 pieveica Turcijas basketbolistus un izcīnīja valstsvienības vēsturē otro Eiropas čempionu titulu.

Vācijas izlase svētdien, 14. septembrī, Rīgā finālspēlē ar 88:83 pieveica Turcijas basketbolistus un izcīnīja valstsvienības vēsturē otro Eiropas čempionu titulu.

Kam gan vēl labāk piestāvētu pavasara krāšņā krāsu gamma, ja ne komponistam Marģerim Zariņam ar viņa nekad neizsīkstošo, saulaino optimismu. Viņa paletē bija visas krāsas, izņemot melno. Un Marģeri Zariņu atceramies ne tikai kā komponistu - viņš taču bija divu mūzu kalps. Tikpat nepiespiesti, kā virknēt notis Marģerim Zariņam padevās arī likt kopā vārdus savdabīgi asprātīgajos literārajos darbos.

Režisore Liene Šmukste ir atradusi vēl maz iepazītu nišu Latvijas teātrī, un tas ir sajūtu teātris. Jaunākā no viņas sajūtu izrādēm ir Cēsu Mazā teātra iestudētā „Bezgalīgais ritums”, kas balstās Edvarta Virzas poēmā „Straumēni”.

 

Dianas Bogdanovas jaunās grāmatas nosaukumā ir ēdiens – „Andalūzijas rasols”. Te ir vietējās virtuves smalkumi, bet pats galvenais – grāmata ir par sauli, prieku, deju un sapņu piepildīšanos. Grāmatu ir gandrīz neiespējami lasīt bez vēlmes pašam aizbraukt uz Andalūziju…

 

Sākumā Andris gribēja būt kosmonauts, bet ļoti agri sāka dziedāt pieaugušo korī. Jau no ceturtās klases dziedāja otro soprānu tēva Jāņa Veismaņa vadītajā Saulkrastu jauktajā korī „Bangotne”. Tagad Andris Veismanis ir Latvijas Nacionālās operas un baleta diriģents; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors, kā arī Rīgas kamerkora "Ave Sol" un Vidzemes kamerorķestra mākslinieciskais vadītājs.

Ar Raivi runājam par suņiem, kreditoriem un superspējām. Lasām Delailas Dosones komiksu "Zirnekļcilvēks. Jauns sākums" ("Latvijas Mediji") un Sergeja Timofejeva stāstu "Moka un Roberts" ("Liels un mazs").