Vakardienas aktualitātes.
*
Šī diena vēsturē - Lielbritānija, kā zināms, ir futbola dzimtene, kur līdzīgas bumbu spēles spēlētas zēnu privātskolās jau kopš 15. gadsimta.

19. gs. vidū futbols ieguva arvien lielāku popularitāti, izveidojās futbola asociācija, un pirmā asociācijas kausa finālspēle notika 1872. gada 16. martā.

NATO militārās ostas attīstības projektam Liepājas Karostā, kam pērn atvēlēti 160 milj. eiro, šonedēļ noslēgsies projektēšanas iepirkums. Līdz šim brīdim pieteikušies jau 11 pretendenti, Latvijas radio informē Aizsardzības ministrija. Reāli būvniecības darbi Karostā varētu sākties 2028. gadā, vienlaikus attīstot ne tikai piestātnes ostā, bet turpinot apgūstot arī sauszemes teritoriju militārām vajadzībām. Kad tiks papildināta esošā un izveidota jauna infrastruktūra Jūras spējiem Karostā, Jūras spēki pilnībā pārceltos no tirdzniecības kanāla pilsētas centrā uz Karostu.
*
Zinātniskiem pētījumiem lauksaimniecības jomā šogad no valsts atvēlēti 9 miljoni eiro. Būtiska finansējuma daļa paredzēta tieši laboratoriju renovācijai un iekārtu nomaiņai. Savukārt kā prioritāri pētniecības virzieni izcelti augu veselība, ražība, vides aizsardzība, kā arī pārtikas kvalitāte un drošība.

Visvairāk par izmaiņām ASV politikā pret Ukrainu būtu jāsatraucas Rietumeiropas valstīm, kuras līdz šim ir darījušas daudz mazāk militārās, civilās un visaptverošās aizsardzības ziņā. Savukārt visam kontinentam daudz nopietnāks izaicinājums ir Krievijas dezinformācijas postošā ietekme Savienotajās Valstīs. Tik skarbas atziņas sarunā ar Latvijas Radio pauda britu domnīcas „Chatham House Krievijas un Eirāzijas programmas vecākais konsultējošais pētnieks Kīrs Džailss.

Studijā priesteris Ilmārs Tolstovs.

Padomju gados ikkatra raidījuma un ziņu teksti tika šifrēti un iesniegti cenzoram, kurš pēc speciāli izdota saraksta skatīja vārdus, kas varētu kaitēt padomju iekārtā dzīvojošajiem un kurus nedrīkstēja dzirdēt iespējamie ārzemju spiegi.

Kopā ar Eduardu lasām bērnudārza audzinātājas Andras Aivares grāmatu/kladi "Pienenes mēnesis" (Aminori) un gaidām pieneņu laiku, bet Daces Krēsliņas detektīva sižeta grāmata "Postaža parkā" (Zvaigzne ABC) rosinās rūpēties par vidi un sugu saglabāšanu, kā arī iepazīt dabas daudzveidību.

"Atkal šie naksitrallīši". Eno Rauda stāsta dramatizējums. 1. daļa. Dramatizējuma autors Jānis Filipsons. Režisors Harijs Gerhards. Skaņu režisors Maigonis Ozols. Komponists Ungars Savickis. 1995. gada ieraksts.

"Savā mākslinieciskajā praksē Sabīne Šnē konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Viņu interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Māksliniece uzsver, ka ekoloģijas tēma nebūt nav izsmelta,” tā kodolīgi Sabīni Šnē raksturo mākslas pētniece un kuratore Līna Birzaka–Priekule. 

Aspazijas dzimšanas dienā – 16. martā – veram vaļā Brigitas Ducmanes grāmatu "Zelta Elza. Zudušās Jelgavas meita" – Jelgavas vēsturi Aspazijas atmiņās un dzīves mistērijās.

Imants Kalniņš – pretrunīga personība, bet grūti pārvērtēt šī komponista devumu latviešu kultūrai. Viņš ienāca mūzikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un toreiz baudīja sevišķu popularitāti tieši jaunatnes vidū. Pēc tam nāca grupa „Autobuss debesīs" ar Imanta Kalniņa repertuāru, un pavisam jauni mūziķi ar šī latviešiem tik svarīgā komponista daiļradi iepazīstināja savukārt savus vienaudžus. Raidījumā sveicam jubilejā grupas līderi Martu Kristiānu Kalniņu.

Šoreiz runājam par peldēšanu. Lielā intervija ar Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājiem - prezidenti Aļonu Fokinu un ģenerālsekretāru Pāvelu Murānu.

Spēles dalībnieki: Viktors Insbergs, Jānis Strods, Jānis Barbans, Jānis Barons.

Jau vairāk nekā 50 gadu Latviešu fonds Amerikā iedrošina aizokeāna latviešus noticēt sapņiem un uzdrīkstēties īstenot idejas un projektus. Fonds atbalsta savējos, tostarp Latvijā tapušas filmas un latviešu kultūras norises visā pasaulē. Par to, kur gadu no gada rod finansiālo  atbalstu un ko Latviešu fonds iecerējis nākotnē, interesējamies raidījumā.

Laiks pirms 80 gadiem 1945. gada pirmajā pusē bija viens no nežēlīgākajiem periodiem latviešu nācijas vēsturē. Ierauti Otrā pasaules kara cīņās, lielākoties neatkarīgi no viņu pašu gribas un izvēles latvieši karoja un krita abās frontes pusēs. 

Aplūkojam divus savās faktūrās un saturā reibinošus darbus – iepazīties ar Rīgas centra "gandrīz jau pieaugušajiem" piedāvā Armanda Zača debijas pilnmetrāžas spēlfilma "Mūžīgi jauni", savukārt Lukas Gvadanjīno "Kvīrs" piedāvā semiotiski blīvu iekāres un pašatklāšanās stāstu ar Danielu Kreigu rakstnieka Viljama Barouza alter ego, Viljama Lī, lomā.

"Svētais grāls". Igauņu dramaturga Andrusa Kivirrehka komēdija. Tulkojusi Maima Grīnberga. Lomās Kaspars Znotiņš, Zane Daudziņa, Kārlis Daudziņš, Mārcis Maņjakovs, Ivars Puga, Juris Strenga un Kaspars Pūce. Bungu solo - Māris Briežkalns. Skaņu režisors Ungars Savickis, režisors Tamurs Tohvers. Producente Diāna Bērza. Ierakstīts 2003.gadā.

Lielā diena jeb astronomiskā pavasara sākuma diena šogad iekrīt 20. martā plkst. 11.01. Kādas dziesmas un rituālus pirms saules lēkta un visas dienas garumā veic f/k "Putni" vadītāja Ilze Kļaviņa, f/k "Malībieš" vadītājs Reinis Druvietis, ģimenes f/k "Garataka" dalībnieki un to vadītāja Asnāte Rancāne, uzzinām raidījumā "Gadaraksti".

 

Lindas Īstenās "Perspektīva" ir sava veida mākslas performance, filozofiski dzīves jēgas meklējumi, spēle, kurā māksliniece izaicina projekta personības atbildēt uz jautājumiem, par kuriem ikdienā parasti neaizdomājamies. Projekts aptver vairāk nekā 100 interesantas personības, tas pārtapis arī grāmatā. 

ASV prezidents Donalds Tramps minējis, ka Grenlande nonāks ASV pārziņā "šādā vai citādā veidā". Kāpēc pēkšņi šāda interese par pasaules lielāko salu, kura praktiski ir neapdzīvota? Un, ko par šādu interesi domā Dānijas valdība, kuras pārziņā šobrīd ir Grenlande? Iepazīstam šo teritoriju, tās dārgumus un politiskās spēles par tās iegūšanu.

Ērika Kūļa "Miglas pasaku" stāsta Santa Didžus un Edgars Lipors. 1998.gada ieraksts.

Kā nepazaudēties milzīgajā informācijas apjomā, ar kuru saskaramies ikdienā, un kā neļauties bažām, drosmes izsīkumam, saglabājot psihoemocionālu līdzsvaru?

Imants Kalniņš – pretrunīga personība, bet grūti pārvērtēt šī komponista devumu latviešu kultūrai. Viņš ienāca mūzikā pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados un toreiz baudīja sevišķu popularitāti tieši jaunatnes vidū. Pēc tam nāca grupa „Autobuss debesīs" ar Imanta Kalniņa repertuāru, un pavisam jauni mūziķi ar šī latviešiem tik svarīgā komponista daiļradi iepazīstināja savukārt savus vienaudžus. Raidījumā sveicam jubilejā grupas līderi Martu Kristiānu Kalniņu.

"Savā mākslinieciskajā praksē Sabīne Šnē konstruē vizuālus stāstus, kuros pēta kultūras un dabas krustpunktus, balstoties uz vēsturiskām un laikmetīgām idejām. Viņu interesē cilvēka un dabas attiecības, to savstarpējā saistība. Māksliniece uzsver, ka ekoloģijas tēma nebūt nav izsmelta,” tā kodolīgi Sabīni Šnē raksturo mākslas pētniece un kuratore Līna Birzaka–Priekule. 

Aspazijas dzimšanas dienā – 16. martā – veram vaļā Brigitas Ducmanes grāmatu "Zelta Elza. Zudušās Jelgavas meita" – Jelgavas vēsturi Aspazijas atmiņās un dzīves mistērijās.

Spēles dalībnieki: Viktors Insbergs, Jānis Strods, Jānis Barbans, Jānis Barons.

Lindas Īstenās "Perspektīva" ir sava veida mākslas performance, filozofiski dzīves jēgas meklējumi, spēle, kurā māksliniece izaicina projekta personības atbildēt uz jautājumiem, par kuriem ikdienā parasti neaizdomājamies. Projekts aptver vairāk nekā 100 interesantas personības, tas pārtapis arī grāmatā. 

Kopā ar Eduardu lasām bērnudārza audzinātājas Andras Aivares grāmatu/kladi "Pienenes mēnesis" (Aminori) un gaidām pieneņu laiku, bet Daces Krēsliņas detektīva sižeta grāmata "Postaža parkā" (Zvaigzne ABC) rosinās rūpēties par vidi un sugu saglabāšanu, kā arī iepazīt dabas daudzveidību.