Pēdējais aukstuma vilnis ir apsaldējis ziemas kviešus, tagad nākamais postītājs – zosis.

Katrā slimnīcā ir nodrošināti medikamentu krājumi diviem, trim mēnešiem, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministrs Hosams Abu Meri no Jaunās Vienotības. Un šos medikamentu krājumus regulāri pārbauda.

Šobrīd aktīvi norit dārzeņu un puķu sēklu tirdzniecība. Sēklu pirkšanas sezona sākās jau janvāra otrajā nedēļā, aktīvāk turpināsies līdz aprīļa vidum un noslēgsies maijā. Gandrīz visi sēklu tirgotāji izveidojuši arī interneta veikalus, bet pircējiem jārēķinās arī ar cenu pieaugumu.

Pēdējās nedēļās sociālajos medijos būtiski pieaugusi ar Ukrainu saistītā dezinformācija. Vietējie maldinātāji apgalvo, ka Ukrainas sludinājumu portālos pārdod Latvijas dzērājšoferiem atņemtās un frontes vajadzībām ziedotās automašīnas. Dažādas baumas un safabricēti stāsti ieplūst arī no citām valstīm, un daudzi Latvijā ar tiem labprāt dalās.

Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors” ir iespēja apskatīt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja simtgadei veltīto izstādi „Pieskāriens”. Izstāde ir pielāgota arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Šoreiz par pārtikas grupu, kurai vajadzētu aizņemt, kā minimums, pusi no tā, ko liekam uz pusdienu šķīvja. Par dārzeņu izvēli un pagatavošanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Gada sākumā Eiropas Komisija izziņoja, ka drīzumā ierobežos PFAS jeb mūžīgo "ķimikāliju apriti" Eiropā. Šobrīd šīs ar vielas sastopamas gan mūsu virtuves pannās, gan kosmētikā, gan ūdens izturīgā apģērbā un daudz kur citur. Kādas veselības problēmas var radīt šīs ķīmiskās vielas, kas dabā nenoārdās? Un kāpēc tās ir tik grūti aizstājamas?

Kultūras rondo sākam jaunu sadaļu „Iepazīstam tekstus”. Saruna par mūsdienu kontekstu Timotija Snaidera darbā „Par tirāniju” un Platona darbā „Valsts”.

Jo digitālāka kļūst mūsu dzīve, jo digitālāki ir arī atkritumi. Un arī riski, kas ar tiem saistīti. Saruna par to, kā, piemēram,  nolietotais klēpjdators, kuru kā jau apzinīgi cilvēki nododam elektroierīču atkritumos, var „atgriezties” un mūs vai uzņēmumu vajāt kā ļauns zombijs. 
 

Viņš savulaik izveidoja Latvijas Banku kā neatkarīgu institūciju, cīnījās ar inflāciju, pēc tam izveidoja partiju, kļūstot par premjeru, kā arī radīja biroju, kas cīnās ar nejēdzībām valsts pārvaldē. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Eināru Repši.

Kā bērns iemācās lasīt un vai jāuztraucas, ja bērns piecu gadu vecumā vēl nelasa? Kā ieinteresēt bērnu sākt lasīt?

Apēst identitāti: kāpēc svarīgi, esot svešumā, tikt pie kartupeļiem "Laura" un "Vineta", pie vispareizākās ābolu šķirnes āboliem un īstās rupjmaizes?

 

Migrantu pieplūduma dēļ vēlas uz laiku daļēji slēgt vienīgo robežšķērsošanas vietu uz Latvijas–Baltkrievijas robežas – Pāterniekos Krāslavas novadā.

Bērnu skaits sarūk: arī bērnudārzu kļūst mazāk.

Birokrātijas apkarošanas darba grupas rezultātus valdībai sola pēc pusotra mēneša.

Latvijas bobsleja izlasei aiz muguras blāva sezona, bažas par komandas nākotni.

Jo digitālāka kļūst mūsu dzīve, jo digitālāki ir arī atkritumi. Un arī riski, kas ar tiem saistīti. Saruna par to, kā, piemēram,  nolietotais klēpjdators, kuru kā jau apzinīgi cilvēki nododam elektroierīču atkritumos, var „atgriezties” un mūs vai uzņēmumu vajāt kā ļauns zombijs. 
 

"DiscoverEU" ir programmas "Erasmus+" darbība, kas piedāvā 18 gadus veciem jauniešiem iespēju uzzināt vairāk par Eiropas daudzveidību, kultūras mantojumu un vēsturi un iepazīties ar cilvēkiem no visas Eiropas. 2. aprīlī sāksies pieteikšanās šī gada "DiscoverEU" kārtai, un jauniešiem, kuri izturēs atlasi, tiks piešķirta ceļošanas karte, lai ar vilcienu apceļotu Eiropu. 

"DiscoverEU" ir programmas "Erasmus+" darbība, kas piedāvā 18 gadus veciem jauniešiem iespēju uzzināt vairāk par Eiropas daudzveidību, kultūras mantojumu un vēsturi un iepazīties ar cilvēkiem no visas Eiropas. 2. aprīlī sāksies pieteikšanās šī gada "DiscoverEU" kārtai, un jauniešiem, kuri izturēs atlasi, tiks piešķirta ceļošanas karte, lai ar vilcienu apceļotu Eiropu. 

"DiscoverEU" ir programmas "Erasmus+" darbība, kas piedāvā 18 gadus veciem jauniešiem iespēju uzzināt vairāk par Eiropas daudzveidību, kultūras mantojumu un vēsturi un iepazīties ar cilvēkiem no visas Eiropas. 2. aprīlī sāksies pieteikšanās šī gada "DiscoverEU" kārtai, un jauniešiem, kuri izturēs atlasi, tiks piešķirta ceļošanas karte, lai ar vilcienu apceļotu Eiropu. 

Šoreiz runājam par peldēšanu. Lielā intervija ar Latvijas Peldēšanas federācijas vadītājiem - prezidenti Aļonu Fokinu un ģenerālsekretāru Pāvelu Murānu.

Viņš nebaidās būt tiešs, runājot par dažādām tēmām. Tas gan pievelk, gan atgrūž. Nāk pavasaris un laiks aprunāties ar Arni Blodonu ne tikai par motociklu izpūtējiem.

Šoreiz par pārtikas grupu, kurai vajadzētu aizņemt, kā minimums, pusi no tā, ko liekam uz pusdienu šķīvja. Par dārzeņu izvēli un pagatavošanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Liepājas 400 gadu jubilejas nedēļā liepājnieki stāsta latviešu tautas pasakas. Rolands Beķeris "Brīnumu gredzens". 2020.gada ieraksts.

Viņš savulaik izveidoja Latvijas Banku kā neatkarīgu institūciju, cīnījās ar inflāciju, pēc tam izveidoja partiju, kļūstot par premjeru, kā arī radīja biroju, kas cīnās ar nejēdzībām valsts pārvaldē. Krustpunktā Lielā intervija ar bijušo politiķi Eināru Repši.

Jo digitālāka kļūst mūsu dzīve, jo digitālāki ir arī atkritumi. Un arī riski, kas ar tiem saistīti. Saruna par to, kā, piemēram,  nolietotais klēpjdators, kuru kā jau apzinīgi cilvēki nododam elektroierīču atkritumos, var „atgriezties” un mūs vai uzņēmumu vajāt kā ļauns zombijs. 
 

Kultūras rondo sākam jaunu sadaļu „Iepazīstam tekstus”. Saruna par mūsdienu kontekstu Timotija Snaidera darbā „Par tirāniju” un Platona darbā „Valsts”.

Viņš nebaidās būt tiešs, runājot par dažādām tēmām. Tas gan pievelk, gan atgrūž. Nāk pavasaris un laiks aprunāties ar Arni Blodonu ne tikai par motociklu izpūtējiem.

Kā bērns iemācās lasīt un vai jāuztraucas, ja bērns piecu gadu vecumā vēl nelasa? Kā ieinteresēt bērnu sākt lasīt?

Gada sākumā Eiropas Komisija izziņoja, ka drīzumā ierobežos PFAS jeb mūžīgo "ķimikāliju apriti" Eiropā. Šobrīd šīs ar vielas sastopamas gan mūsu virtuves pannās, gan kosmētikā, gan ūdens izturīgā apģērbā un daudz kur citur. Kādas veselības problēmas var radīt šīs ķīmiskās vielas, kas dabā nenoārdās? Un kāpēc tās ir tik grūti aizstājamas?