Tiešraide no Rīgas Doma. Latvijas Republikas proklamēšanas 107.gadadienai veltīts ekumēniskais dievkalpojums.

Pāri laikiem un cilvēkiem joprojām plīvo brīvības liesma. Tiekames svētku raidījumā, lai runātu ar kolēģiem, kas izvēlējušies iesaistīties Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos par to, kā sajūtam tēvzemi, sevi, savu spēku un pienākumu pret vietu, ko saucam par savu dzimteni.

Svētku noskaņā tiekamies ar aktieru pāri Agnesi un Matīsu Budovskiiem. Agnese skatītājus uzrunā no lielā ekrāna, atveidojot galveno varoni filmā „Tīklā.TTT Leģendas dzimšana, Matīsa iestudētā izrāde „Rītausma vakaros nominēta Spēlmaņu nakts balvai, kā gada lielās formas izrāde. Bet saruna ne tikai par teātri, bet arī par mūsu izvēlēm

Svinīgā Saeimas sēde par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 107.gadadienai.

Svētku brīdis 11.novembra krastmalā, kur notiks Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 107. gadadienai veltīta militārā parāde.

Tiešraide. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

"Pēc avārijas man nācās no jauna mācīties runāt un rakstīt," saka Ģirts Koknēvičs, kura debijas romānu "Puškina ielas buru skola" izdevis apgāds "Dienas Grāmata". Kopā ar autoru Lasītavas studijā ir redaktore Gundega Blumberga.

Dzejas un mūzikas kompozīcija " Mātei un Latvijai". Dzejas un dziesmu tekstu autors Uldis Plūmīte. Lasa Aija Dzērve, Mārtiņš Vilsons, Uldis Plūmīte un Alise Plūmīte.

Tiešraide pie Brīvības pieminekļa. Gaidot svētku koncertu, kā arī mirkli pēc Valsts presarunājamies ar viesiem un skatītājiem.

Brīvības laukumā svētku koncertā “Mantojums” aicinātas piedalīties ģimenes, uzsverot pašu svarīgāko – mantojumu un tā nodošanu nākamajām paaudzēm. 

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa.

Tiešraide pie Brīvības pieminekļa. Gaidot svētku koncertu, kā arī mirkli pēc Valsts presarunājamies ar viesiem un skatītājiem.

Pāri laikiem un cilvēkiem joprojām plīvo brīvības liesma. Tiekames svētku raidījumā, lai runātu ar kolēģiem, kas izvēlējušies iesaistīties Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos par to, kā sajūtam tēvzemi, sevi, savu spēku un pienākumu pret vietu, ko saucam par savu dzimteni.

Ieva un Jānis Sprižas no Mārupes novada šogad kļuva par laureātiem konkursā "Sējējs", nominācijā "Bioloģiskā lauku saimniecība". Viņi 54 hektāros audzē upenes, avenes, sausseržus, jāņogas un ērkšķogas. Saimnieki ogas vāc tikai ar kombainu un ap 20% no izaudzētā pārstrādā un ražo veselīgus našķus.

Fragmenti no Kārļa Skalbes grāmatas "Mazās piezīmes", kas izdota 1920. gadā un kas savu aktualitāti nav zaudējusi arī mūsdienās. Kārlis Skalbe tieši un reizēm skarbi par latviešu tautas valstiskumu, valsts modeli un pašu latviešu dabu. Lasa Kārlis Auškāps. 1989.gada ieraksts.

 

 

Trimdas latviešu ansamblis no ASV „Trīs no Pārdaugavas.
Cik daudz var svešumā palīdzēt mūzika no dzimtenes un arī otrādi - cik priecīgus brīžus un ilgas pēc kaut kā nesasniedzama savulaik mums - padomju zemes pilsoņiem - deva trimdas latviešu dziesmotās skaņuplates, kuras pa dažādiem viltīgiem apkārtceļiem nonāca arī pie mūsu klausītājiem. Pirmā trimdas latviešu mūzikas plate bija Teodora Reitera kora ieskaņojums Zviedrijā 1954-tajā gadā. Šī ieraksta dēļ tika izveidota mūzikas izdevniecība „Latvian Music - tā atvēra jaunu lapaspusi latviešu mūzikas vēsturē. Šīs izdevniecības skaņuplates pamatoti baudīja piekrišanu abpus okeānam. Tas pavēra ceļu turpmākajiem vieglā žanra ieskaņojumiem, no kuriem populārākie bija „Čikāgas piecīšu un Ilmāra Dzeņa, vēlākajos gados arī Larisas Mondrusas ieraksti. Var teikt, ka tikpat lielu ievērību baudīja arī ansambļa „Trīs no Pārdaugavas skaņuplates. Dziesmas dzirdējuši bija daudzi, vien bieži paslīdējis garām bija trijotnes oficiālais nosaukums. Šīsdienas raidījums veltīts tieši nelielam atskatam Pārdaugaviešu trio muzikālajās gaitās.