Franču dziesminieks Šarls Trenē.
Parīze pamatoti lepojas ar daudziem simboliem, tādiem, kā Eifeļa tornis vai Triumfa arka. Te jāpieskaita arī kabarē Mulenrūža. Uz leģendārās skatuves savulaik uzstājušās tādas slavenības, kā Mistingeta, Edīte Piafa, Šarls Aznavūrs, Ella Ficdžeralda, Džindžera Rodžersa, Burvils, Moriss Ševaljē, Laiza Minelli, Frenks Sinatra, Mihails Barišņikovs un citi, bet skatītāju vidū bijusi pat britu karaliene Elizabete II. Var iedomāties vietējo iedzīvotāju sarūgtinājumu, kad neilgi pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm 2024-tajā gadā pēkšņi uz ielas nokrita visi četri sarkano vējdzirnavu spārni… Lietu kārtība gan ātri tika atjaunota, bet ne jau par to ir šis stāsts. Franču dziesma jeb šansons visbiežāk asociējas
ar diviem vārdiem - Šarls Aznavūrs un Edīte Pjafa. Reizēm kāds atceras Ivu Montānu, retāk - Žaka Brela vai Žorža Brasēna vārdus. Pavisam nepelnīti tiek aizmirsts Šarla Trenē vārds, kuru tieši uzskata par mūsdienu šansona tēvu, divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ar viņu popularitātes ziņā varēja sacensties tikai Moriss Ševaljē. Un arī Šarls Trenē itin bieži bija viesis Mulenrūžā. Sešdesmit sešu gadu laikā, ko Šarls aizvadīja uz visdažādākajām skatuvēm, viņš paspēja sarakstīt mūziku un vārdus apmēram tūkstotim dziesmu un šīsdienas raidījums veltīts izcilā dziesminieka atcerei.

Viens no pasaulē pazīstamākajiem svētceļnieku maršrutiem ir Svētā Jēkaba ceļš, kura tīklojums vēsturiski vijas caur Franciju, Spāniju, Portugāli. Jau piecus gadus top Svētā Jēkaba ceļa Latvijas posms. Par svētceļojuma personīgo pieredzi, tā ekonomisko iespaidu uz mazpilsētu attīstību Latvijā – stāsts raidījumā. 

Kā saprasties ar klausītājiem, kuri zvana uz "Brīvo mikrofonu", kā jūtas paši žurnālisti, saskaroties ar negācijām no klausītāju puses, par to saruna ar Aidi Tomsonu, Eviju Unāmu un savulaik skanošā raidījuma "Vārds tiek dots Jums" vadītāju Kārli Streipu.

"Meistarstiķis". Niklosa Ģārfaša komēdija. Lomās Uldis Dumpis, Tālivaldis Macijevskis, Antra Liedskalniņa, Elza Radziņa, Artūrs Dimiters u.c. Režisors Visvaldis Znatnajs. Ierakstīts 1981. gadā.

Vai starptautiskajām tiesībām šobrīd jāpārziemo? Saruna ar Egilu Levitu

Ir Latvijas Valsts svētku laiks. Un ir laiks arī Monopolā aprunāties ar vēsturnieku Kasparu Zelli par to, cik svarīgi mums ir apzināties pašiem savas valsts stāstu un mūsu vietu tajā.

Latviešu tautas pasaku "Velna grāmata" stāsta Māra Zālīte

Silvijas Beikeres romāna "Kārdināšana" fragmentu lasījums Zanes Daudziņas un Jura Lejaskalna izpildījumā. Darbu tulkojusi Silvija Brice. Režisore Irēna Cērmane. Kompozīciju veidojusi Līga Kokare. 1999.gada ieraksts.

Franču dziesminieks Šarls Trenē.
Parīze pamatoti lepojas ar daudziem simboliem, tādiem, kā Eifeļa tornis vai Triumfa arka. Te jāpieskaita arī kabarē Mulenrūža. Uz leģendārās skatuves savulaik uzstājušās tādas slavenības, kā Mistingeta, Edīte Piafa, Šarls Aznavūrs, Ella Ficdžeralda, Džindžera Rodžersa, Burvils, Moriss Ševaljē, Laiza Minelli, Frenks Sinatra, Mihails Barišņikovs un citi, bet skatītāju vidū bijusi pat britu karaliene Elizabete II. Var iedomāties vietējo iedzīvotāju sarūgtinājumu, kad neilgi pirms Parīzes olimpiskajām spēlēm 2024-tajā gadā pēkšņi uz ielas nokrita visi četri sarkano vējdzirnavu spārni… Lietu kārtība gan ātri tika atjaunota, bet ne jau par to ir šis stāsts. Franču dziesma jeb šansons visbiežāk asociējas
ar diviem vārdiem - Šarls Aznavūrs un Edīte Pjafa. Reizēm kāds atceras Ivu Montānu, retāk - Žaka Brela vai Žorža Brasēna vārdus. Pavisam nepelnīti tiek aizmirsts Šarla Trenē vārds, kuru tieši uzskata par mūsdienu šansona tēvu, divdesmitā gadsimta trīsdesmitajos gados ar viņu popularitātes ziņā varēja sacensties tikai Moriss Ševaljē. Un arī Šarls Trenē itin bieži bija viesis Mulenrūžā. Sešdesmit sešu gadu laikā, ko Šarls aizvadīja uz visdažādākajām skatuvēm, viņš paspēja sarakstīt mūziku un vārdus apmēram tūkstotim dziesmu un šīsdienas raidījums veltīts izcilā dziesminieka atcerei.

Ir Latvijas Valsts svētku laiks. Un ir laiks arī Monopolā aprunāties ar vēsturnieku Kasparu Zelli par to, cik svarīgi mums ir apzināties pašiem savas valsts stāstu un mūsu vietu tajā.