Atskats ziņu aktualitātēs.*
Šajā nedēļā divas Latvijas vēsturē nozīmīgas gadskārtas – 21 gads, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā, un 35 gadi, kopš Augstākā Padome pasludināja 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Šie pieturas punkti jaunāko laiku Latvijas vēstures hronikā un to atskaņas vēlākos gados ir arī Latvijas Radio simtgadei veltītā iknedēļas Ziņu dienesta arhīva materiālu apskata uzmanības lokā.

Lai cīnītos ar cenu kāpumu un inflāciju eiro zonā, Eiropas centrālā banka palielināja Euribor procentu likmes. Šobrīd notiek pretējs process, un 17. aprīlī kārtējo reizi procentu likmes tika samazinātas. Pirms pusotra gada Euribor likme vēl bija 4%, tad tagad - 2,25%. Procentu likmju samazināšana pozitīvi ietekmē kredītņēmējus – tiem ir mazāki ikmēneša kredīta maksājumi, ir lētāk aizņemties naudu bankās un palielinās aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū.
*
Liepājas Pētertirgū šonedēļ durvis vēra laikmetīgās mākslas izstāde "Ba˛as. Trakās dienas.", kas norisināsies līdz pat maija beigām. Izstādi rīko "Nodibinājums Liepāja 2027", līdz ar to pilsēta sāk pakāpeniski gatavoties Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumam 2027. gadā.

Re:Baltica faktu pārbaudes projekta Re:Check žurnālisti pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām pārbauda, kā lielāko pilsētu vadošās partijas pildījušas pirms iepriekšējām vēlēšanām dotos solījumus. Šoreiz par Daugavpili.

Lai gan vēlēšanās ir, tomēr ne visi var kļūt par rezervistu militārās pamatapmācības dalībniekiem, jo par iemeslu var kļūt invaliditāte. Ar šādu situāciju ir saskārusies Katrīna, kurai dažu minūšu laikā atnāca paziņojums, ka viņa nav derīga rezervistu mācībām. Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka vismaz pašlaik nav plānots mainīt uzņemšanas kārtību.
*
Šajā nedēļā divas Latvijas vēsturē nozīmīgas gadskārtas – 21 gads, kopš mūsu valsts iestājās Eiropas Savienībā, un 35 gadi, kopš Augstākā Padome pasludināja 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Šie pieturas punkti jaunāko laiku Latvijas vēstures hronikā un to atskaņas vēlākos gados ir arī Latvijas Radio simtgadei veltītā iknedēļas Ziņu dienesta arhīva materiālu apskata uzmanības lokā.

Kā veicināt latviešu valodas kā svešvalodas apguvi augstākajā – C līmenī? Kāda ir mūsu kaimiņu – igauņu un lietuviešu – interese par latviešu valodas studijām un ko no šīs pieredzes varam aizgūt paši? Par šīm un citām valodniecības aktualitātēm šonedēļ Rīgā runāja starptautiskā konferencē, analizējot Latvijas Universitātes īstenotā projekta "Latviešu valodas kā svešvalodas apguve – valodas ilgtspējas un valsts drošības jautājums" pirmos rezultātus.

Saruna ar konferences projekta vadītāju, Latvijas Universitātes tenūr-profesori valodniecības un literatūrzinātnes nozarēs Andru Kalnaču.

Pagājis gads, kopš pēdējo reizi pēdājais zvans noskanēja Smiltenes novada Variņu pamatskolā. Par tās pastāvēšanu iedzīvotāji bija cīnījās tik sparīgi, ka novada dome lēmumu uz gadu atlika. Taču tas nepalīdzēja. Kas notiek ar skolas ēku pēc slēgšanas, kā variņieši sadzīvo ar skolas neesamību?
*
Jānis Dukaļskis sīpolpuķes audzē jau vairāk nekā 40 gadus. Lai gan šogad laika apstākļi narcišu un tulpju audzētāju nav lutinājuši – bijušas gan salnas, gan lietavas, maija sākumā Daugmalē ziedēs ap 400 tulpju un 300 narcišu šķirnes. Svētku laiks pavasara ziedu audzētājam ir arī karstākais darba laiks.

Lai komersantu vāktie personas dati brīvi neklejotu digitālajā vidē, aiz trīs atslēgām datus liek turēt Vispārējā datu aizsardzības regula. Tomēr, pilnībā paļauties uz šādu vairogu būtu pārāk optimistiski. Cik uzmanīgiem jābūt ar personas datu publicēšanu internetā, skaidrojam raidījumā.

„Ja mēs visi darīsim savu darbu maksimāli labi, mēs būsim ļoti spēcīga nācija,” tā saka režisors Elmārs Seņkovs, kurš Liepājas teātrī nupat iestudējis izrādi ar nosaukumu „Baltijas teļš”. Nē, tā nav drukas kļūda, un autoru nolūks nav bijis arī ironizēt par „Baltijas ceļu”, tomēr nozīme šai vārdu spēlei izrādē ir.

 

 

 

Franču dziesminieku Šarlu Trenē uzskata par mūsdienu šansona tēvu. Sešdesmit sešu gadu laikā, ko Šarls aizvadīja uz visdažādākajām skatuvēm, viņš paspēja sarakstīt mūziku un vārdus apmēram tūkstotim dziesmu un šīs dienas raidījums veltīts izcilā dziesminieka atcerei.

Aktierim ir jābūt egoistam labā nozīmē, jo tikai tad ir rezultāts – saka aktrise Līga Liepiņa, kas tagad teātri ar prieku apmeklē kā skatītāja. Par dziedāšanu filmā "Četri balti krekli" un kas viņai filmā bija jāpārskaņo tagad, par iedzīvošanos piebaldzēnos, darbu zoodārzā un arī igauņu vecmāmiņu saruna ar Līgu Liepiņu.

Dodamies ciemos pie Krūmiņu ģimenes no Talsu novada Laidzes. Ieva un Raivis Krūmiņi ir uzņēmēji, arī piecu bērnu vecāki. Visi kopā – aktīvi un rosīgi. Tajā pašā laikā, mamma Ieva teic: "Mēs neesam īpašāki par citiem, bet mums ir arī uzdrošināšanās. Ja tu pasaki, ka kaut ko spēj izdarīt, tad tiešām vari to paveikt."

Viens no pasaulē pazīstamākajiem svētceļnieku maršrutiem ir Svētā Jēkaba ceļš, kura tīklojums vēsturiski vijas caur Franciju, Spāniju, Portugāli. Jau piecus gadus top Svētā Jēkaba ceļa Latvijas posms. Par svētceļojuma personīgo pieredzi, tā ekonomisko iespaidu uz mazpilsētu attīstību Latvijā – stāsts raidījumā. 

Kas nūteik munā sātā: Kas četrūs godūs izdareits Preiļu nūvodā?

Kā saprasties ar klausītājiem, kuri zvana uz "Brīvo mikrofonu", kā jūtas paši žurnālisti, saskaroties ar negācijām no klausītāju puses, par to saruna ar Aidi Tomsonu, Eviju Unāmu un savulaik skanošā raidījuma "Vārds tiek dots Jums" vadītāju Kārli Streipu.

Ciemojamies pie Jāņa un Baibas Vackariem Bauskas novada Jaunsaulē. Jānis kopā ar tēvu zemnieku saimniecību "Beķeri" izveidoja pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā. Graudu audzēšanu sāka 30 hektāros, bet tagad graudus, rapsi un pupas audzē 630 ha.

"Meistarstiķis". Niklosa Ģārfaša komēdija. Lomās Uldis Dumpis, Tālivaldis Macijevskis, Antra Liedskalniņa, Elza Radziņa, Artūrs Dimiters u.c. Režisors Visvaldis Znatnajs. Ierakstīts 1981. gadā.

Saruna ar bijušo Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu par to, vai Putinu un Krieviju kādreiz tiesās, vai starptautiskajām tiesībām šobrīd jāpārziemo un ko nozīmētu reālpolitisks virziens Latvijas politikā.

Ir Latvijas Valsts svētku laiks. Un ir laiks arī Monopolā aprunāties ar vēsturnieku Kasparu Zelli par to, cik svarīgi mums ir apzināties pašiem savas valsts stāstu un mūsu vietu tajā.

Lai komersantu vāktie personas dati brīvi neklejotu digitālajā vidē, aiz trīs atslēgām datus liek turēt Vispārējā datu aizsardzības regula. Tomēr, pilnībā paļauties uz šādu vairogu būtu pārāk optimistiski. Cik uzmanīgiem jābūt ar personas datu publicēšanu internetā, skaidrojam raidījumā.

Latviešu tautas pasaku "Velna grāmata" stāsta Māra Zālīte

Lūsija Adisone no Latvijas rakstīja vēstules savām mazmeitām, stāstot gan par ikdienišķām norisēm, gan politiskiem satricinājumiem. Kad pasta sakari ar Angliju pārtrūka, viņa rakstīja dienasgrāmatu, tā līdz mūsdienām nonāca britisks skatupunkts uz notikumiem Latvijā no 1939. Līdz 1947. gadam.

Silvijas Beikeres romāna "Kārdināšana" fragmentu lasījums Zanes Daudziņas un Jura Lejaskalna izpildījumā. Darbu tulkojusi Silvija Brice. Režisore Irēna Cērmane. Kompozīciju veidojusi Līga Kokare. 1999.gada ieraksts.

Franču dziesminieku Šarlu Trenē uzskata par mūsdienu šansona tēvu. Sešdesmit sešu gadu laikā, ko Šarls aizvadīja uz visdažādākajām skatuvēm, viņš paspēja sarakstīt mūziku un vārdus apmēram tūkstotim dziesmu un šīs dienas raidījums veltīts izcilā dziesminieka atcerei.

Ir Latvijas Valsts svētku laiks. Un ir laiks arī Monopolā aprunāties ar vēsturnieku Kasparu Zelli par to, cik svarīgi mums ir apzināties pašiem savas valsts stāstu un mūsu vietu tajā.

Kas nūteik munā sātā: Kas četrūs godūs izdareits Preiļu nūvodā?

Dodamies ciemos pie Krūmiņu ģimenes no Talsu novada Laidzes. Ieva un Raivis Krūmiņi ir uzņēmēji, arī piecu bērnu vecāki. Visi kopā – aktīvi un rosīgi. Tajā pašā laikā, mamma Ieva teic: "Mēs neesam īpašāki par citiem, bet mums ir arī uzdrošināšanās. Ja tu pasaki, ka kaut ko spēj izdarīt, tad tiešām vari to paveikt."