Atskats ziņu tematos.*
Rubrikā "Vai zini?" par mākslas darbu, kas stiepjas no Vācijas līdz ASV.

No 7.jūlija divas nedēļas Kurzemē norisinājies ikgadējais keramikas mākslas simpozijs „KUR, kas kopā pulcē māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm. Tieši šodien ikvienam interesantam būs iespēja apskatīt simpozija laikā radītos lielformāta keramikas mākslas darbus, kas dedzināti īpašā augsto grādu ceplī, kas pērn tika uzcelts Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā.
*
Lietotnē Vides SOS šogad par 25% vairāk ziņojumu par piesārņojumu ar būvgružiem. Lielākoties iedzīvotāji šos atkritumus uziet Pierīgas mežos un tie ir no nelieliem dzīvokļu remontdarbiem, secina Vides dienests. Nereti atkritumus dabā izgāž tieši atkritumu apsaimniekotāji, kas darbojas nelegāli.

Vienīgā sadalītā valsts Eiropas Savienībā (ES). Tā ir Kipra, kuras ziemeļus jau vairāk nekā 50 gadus ir okupējusi Turcija. Līdz šim visi diplomātiskie centieni panākt salas atkalapvienošanu ir izgāzušies, tāpēc par mieru un stabilitāti Kiprā joprojām rūpējas ANO. Nelielajai valstij nedrošību rada ne tikai kaimiņos esošā Turcija, bet arī nerimstošā spriedze Tuvajos Austrumos.

Lejasciema centrā kopš maija kādā skatlogā ir lasāms uzraksts – "Istaba". Tā ir radošā telpa, kuru izveidojusi keramiķe Irita Inda- Ķesele un kokapstrādes meistars Aldis Ķeselis ar domu, lai vietējiem cilvēkiem būtu iespējas darboties dažādās meistarklasēs, vai arī vienkārši satikties.
*2022. gadā Veselības ministrija izstrādāja psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu nākamajiem trim gadiem. Nu šis periods drīz beigsies. Anna Apīne četru sižetu sērijā analizē, ar ko realitātē saskaras gan pacienti, gan speciālisti pat, ja ieplānotais lielā mērā ir īstenots. Šoreiz aplūkojam iespējas saņemt atbalstu ārpus slimnīcu sienām.

Kopš 1964. gada ik vakaru skan vakara pasaciņa bērniem jeb raidījums "Labu nakti - pasakas". Sekojam līdzi vakara pasakai vairāk nekā 60 gadu garumā un ielūkojamies raidījuma Greizie rati aizkulisēs. Tā veidotāji Iveta un Vidvuds Medeņi stāsta, kā radās raidījuma nosaukums un kā top minamās mīklas.

Ar Eliasu runājam par burvestībām un dažādām neparastām lietām. Lasām Katažinas Ririhas "Dadžu pļavu" (Pētergailis) un Nīla Geimena "Koralīnu", ko grafiski ilustrējis Rasels Kreigs (Zvaigzne ABC).

Lucīnas Legutes raidlugas "Reiz circeņiem bij' veikaliņš" 1.daļa. Režisore Līga Korlaša. Lomās: Rūdolfs Plēpis, Ivars Puga, Zane Jančevska, Jānis Reinis, Kristīne Kiršteina, Artūrs Bērziņš, Inga Misāne-Grazberga, Kaspars Znotiņš, Mārtiņš Brūveris. 2009. gada ieraksts.

"Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" ir Austrālijā dzīvojošās latviešu izcelsmes rakstnieces Andras Putnis pirmā grāmata. Grāmatas stāsts balstās sarunās ar abām vecmāmiņām, dažādu sociālo slāņu, izglītības un rakstura latvietēm, kuras, dzīvojot Latvijā, varbūt nekad nebūtu satikušās, ja ne Otrais pasaules karš un bēgļu gaitas, kas aizveda uz Austrāliju.

Spāņu autore Irene Valjeho grāmatā "Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās" sajaukusi stilus, pētniecību un iztēlošanos, lai stāstītu par Oksfordas bibliotēkas pazemes krātuvēm, par Rosettas akmeni, par pozām, kādās vajadzēja stāvēt senajam lasītājam, par izredzēto nišām, par tīstokļiem, ādām, nosaukumiem, kuru sākumā nebija…

Svētā Valentīna diena arī Latvijā ir ieguvusi daudzus piekritējus. Precīzu ziņu par to, cik daudz iedzīvotāju svin Valentīndienu, nav. Bet noteikti ir cilvēki, kuriem šajā dienā - divkārši svētki. Viens no tādiem ir mūsu komponists un taustiņu vīrs Jānis Strazds, kuram dzimšanas diena iekrīt tieši 14. februārī.

Šoreiz raidījumā runājam par šahu un vienu no visu laiku izcilākajiem tā spēlētājiem - rīdzinieku Mihailu Tālu. Kas īsti bija un joprojām ir Tāla fenomens, un kāds cilvēcīgi bija šahists ikdienā - par to saruna ar nule kā klajā nākušās grāmatas “Eksčempions. Mihails Tāls” autoru, šaha treneri un vēsturnieku Andri Tihomirovu.

Spēlē piedalās: Jānis Apinītis, Reinis Bērziņš, Alberts Auziņš un Lāsma Gaile.

Noslēdzot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nedēļu, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts atskatās uz aizvadīto nedēļu diasporas dalībnieku acīm. Kur gulējuši, ko ēduši un kādu Latviju svētku laikā piedzīvojuši? Uzklausām dziesmu un deju svētku iespaidus.

Laiks pirms 85 gadiem, 1940. gada jūlijā, bija traģiska pagrieziena brīdis latviešu nācijas liktenī. Padomju okupācijas varas izveidotā marionešu valdība ar Augustu Kirhenšteinu priekšgalā organizēja tā sauktās Tautas Saeimas vēlēšanas. 21. jūlijā, sanākuši uz savu pirmo sēdi, jaunievēlētie deputāti pasludināja, ka Latvijas tautas griba esot padomju varas nodibināšana Latvijā, sociālistiskas iekārtas ieviešana un mūsu valsts pievienošanās Padomju Savienībai.

Latvijas Teātra darbinieku savienības cikls "Teātra Atlanti cauri laikiem. Teātra garša". Latvijas teātra vecmeistaru un jauno skatuves mākslinieku sarunas par svarīgo teātrī un ārpus tā. 2025.gada sezona. Tiekas režisore Ināra Slucka un aktrise Laura Siliņa.

Ciemojamies pie vieniem no lielākajiem zemeņu audzētājiem Latvijā – Zanes un Dzintara Silgaliem Kurzemē. Viņi audzē zemenes uz lauka Talsu novada Lubezerē 3,5 ha platībā, bet nu jau divus gadus audzē zemenes tuneļos Ventspils novada Vārvē pusotra hektāra platībā.

Abi 20 gadus dzīvoja Rīgā, bet pirms sešiem gadiem pārcēlās uz dzīvi savā mājā Lubezerē un izveidoja SIA "Lubeco", kur gatavo arī sukādes un sīrupus. Tā kā zemeņu sezona ir īsa, bet intensīva, ogas jau otro gadu viņiem lasa viesstrādnieki no Indijas. Arī Dzintara trīs brāļi ir uzņēmēji.

Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Kad Dace bija maza meitene, viņa simulēja slimošanu, lai varētu neiet uz skolu un mājās lasīt grāmatas. Izlasīja visu vecāku grāmatu plauktu no viena gala līdz otram. Viņas pirmais jaunās tulkotājas veikums bija vairāk nekā ambiciozs - Umberto Eko "Rozes vārds".

Sagaidot Latvijas Radio 100 gadu jubileju, pasakas mazākajiem klausītājiem stāsta Latvijas Radio darbinieki. Alberta Kronenberga stāstu dzejā "Sprunguļmuižā gadatirgus" lasa Eduards Liniņš. Šovakar 2.daļa.

Lasīšana, kā liecina dažādi pētījumi, var ne tikai aizkavēt dažādus procesus, piemēram, demenci, bet spēj sniegt arī psihoemocionālu atbalstu, attīsta empātiju un palīdz arī citos veidos. Saruna par lasīšanas pozitīvajām īpašībām raidījumā.

Par galveno moto šīvakara sarunai esam izvēlējušies vārdus no Jāņa evaņģēlija, kur sacīts: "Jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus." Šī izvēle par brīvību un patiesību nebūt nav nejauša, jo 28. jūlijā svinēsim simto dzimšanas dienu sirdsapziņas lieciniecei Lidijai Lasmanei.

Svētā Valentīna diena arī Latvijā ir ieguvusi daudzus piekritējus. Precīzu ziņu par to, cik daudz iedzīvotāju svin Valentīndienu, nav. Bet noteikti ir cilvēki, kuriem šajā dienā - divkārši svētki. Viens no tādiem ir mūsu komponists un taustiņu vīrs Jānis Strazds, kuram dzimšanas diena iekrīt tieši 14. februārī.

"Ko manas vecmāmiņas man nestāstīja" ir Austrālijā dzīvojošās latviešu izcelsmes rakstnieces Andras Putnis pirmā grāmata. Grāmatas stāsts balstās sarunās ar abām vecmāmiņām, dažādu sociālo slāņu, izglītības un rakstura latvietēm, kuras, dzīvojot Latvijā, varbūt nekad nebūtu satikušās, ja ne Otrais pasaules karš un bēgļu gaitas, kas aizveda uz Austrāliju.

Spāņu autore Irene Valjeho grāmatā "Papiruss. Pasaules vēsture grāmatās" sajaukusi stilus, pētniecību un iztēlošanos, lai stāstītu par Oksfordas bibliotēkas pazemes krātuvēm, par Rosettas akmeni, par pozām, kādās vajadzēja stāvēt senajam lasītājam, par izredzēto nišām, par tīstokļiem, ādām, nosaukumiem, kuru sākumā nebija…

Spēlē piedalās: Jānis Apinītis, Reinis Bērziņš, Alberts Auziņš un Lāsma Gaile.

Dace Meiere ir tulkotāja ar īpašu valodas dzirdi. Kad Dace bija maza meitene, viņa simulēja slimošanu, lai varētu neiet uz skolu un mājās lasīt grāmatas. Izlasīja visu vecāku grāmatu plauktu no viena gala līdz otram. Viņas pirmais jaunās tulkotājas veikums bija vairāk nekā ambiciozs - Umberto Eko "Rozes vārds".

Ar Eliasu runājam par burvestībām un dažādām neparastām lietām. Lasām Katažinas Ririhas "Dadžu pļavu" (Pētergailis) un Nīla Geimena "Koralīnu", ko grafiski ilustrējis Rasels Kreigs (Zvaigzne ABC).