Aizvadītās dienas notikumi.
*Pirms četriem gadiem dibinātā Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes kopīgā doktora studiju programma „Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas sagaidījusi pirmo absolventu.
Tas ir Andris Potrebko, kurš savā promocijas darba pētījumā izmantojis datus, kas iegūtu Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) un pētījis tādas elementārdaļiņas kā kvarki un antikvarki.

Izskaņai tuvojas šis - 2025. gads un pienācis laiks atskatīties, kāds tas bijis visdažādākajās jomās. Tostarp - teātrī.
*
Dziļuma atrašana ir galvenā atslēga, lai mēs varētu nodzīvot labu dzīvi - uzskata teologs Juris Rubenis. Savā jaunākajā grāmatā Uguns pavedieni viņš apkopojis esejas par desmit dažādu laikmetu cilvēkiem, kuri saklausījuši savu dzīves dziļāko aicinājumu un tam arī drosmīgi sekojuši. Viņu vidū ir gan 4.gadsimtā dzīvojošais Antonijs Lielais, gan 20.gadsimta cilvēki - franču filozofe Simona Veila, zviedru politiķis un mistiķis Dāgs Hammaršelds un citi.
Visu grāmatas varoņu dzīvesstāsti bijuši nozīmīgi paša Jura Rubeņa iekšējai izaugsmei un viņš cer, ka tie varētu iedvesmot arī lasītājus.

Lietavas un mitrais laiks šogad bijis gana labvēlīgs egļu audzēšanai, secina audzētāji. Tāpat apvaicātie nozares pārstāvji lēš, ka šogad nedaudz pieaugušas ievesto Ziemassvētku eglīšu cenas. Parasti lielāks pieprasījums ir tieši pēc importētajām balteglēm, jo tās ilgāk izdzīvo telpās, bet šogad cilvēki aktīvāk pērk arī Latvijā audzēto parasto egli, kas ir arī lētāka.
*
Ir pagājis mēnesis kopš Kurzemē divās vietās - Alsungā un Vānē pieejams transports pēc pieprasījuma. Iedzīvotāju interese par šādu iespēju īpaši liela izrādījusies tieši Alsungā, taču pakāpeniski braukt gribētāju skaits palielinās arī Vānē.

Kurzemes plānošanas reģions pusgada garumā īsteno pilotprojektu - transports pēc pieprasījuma, kas iedzīvotājiem ļauj pārvietoties starp tuvākajām apdzīvotajām vietām pēc individuāla pieprasījuma.

Sākotnēji iepirkumā nav pieteicies neviens interesents pakalpojuma sniegšanai, tāpēc nācies meklēt transporta līdzekļa vadītājus ar pašvaldību starpniecību.

Kopā ar arhitektu Jāni Lejnieku un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes Sabiedrisko attiecību speciālistu Gunti Rozenbergu dodamies lūkot telpas, kuru vairs nav. Klausoties senos atmiņu stāstos, mēģināsim "restaurēt" Latvijas Radiofona gaisotni ēkā Aspazijas bulvārī 5 20. gadsimta 20.-30. gados.

 

 

Cik pasaulē ir mošķu? Un kādi tie ir? Sarunā ar Marselu arī skaidrojam, vai mošķu pilnā gultā var aizmigt. Lasā, Aleksandras Helmas "101 mošķis un viss, kas tev par tiem jāzina" ("Latvijas Mediji") un Ameļinas Viktorijas "Čuci čuči" ("Liels un mazs").

Agneses Zaperes garstāstāsta "Dzied ziemas vidū cīrulīši" dramatizējums. Režisors un dramatizējuma autors Kārlis Pamše. Lomās Olga Dreģe, Dina Kvelde, Imants Skrastiņš, Gundars Āboliņš, Radio bērnu drāmas ansambļa un koklētāju ansambļa "Austriņa" dalībnieki. 1989. gada ieraksts divās daļās.

Stāsts par pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Tezē kopienas klosteris Francijas dienvidos daudziem kļuva par garīga piedzīvojuma vietu. Astoņas sievietes 2025. gada oktobra sākumā devās ceļā, lai jau apzinīgā vecumā satiktos ar savu jaunību, savas draudzības un pasaules izzināšanas ceļa sākumpunktu.

Vācu aktiera Joahima Meierhofa grāmata "Var krist arī augšup" Gundara Āboliņa tulkojumā šoreiz dzīves un teātra nomocīto aktieri Joahimu aizved pie viņa mātes, kuras temps un apgriezieni ir apbrīnojami ik katrā darbībā - vai tā zāles pļaušana, masāža vai kūku cepšana. Joahimam neatliek nekas cits, kā mēģināt noturēties līdzi.

"Vai tā nav cilvēkam vislielākā laime, darīt to, kas dara tevi laimīgu? Un es esmu laimīga." Tā 2022. gada sākumā jubilejas koncerta noslēgumā klausītājus uzrunāja mūsu estrādes dziesmas karaliene Margarita Vilcāne. Šonedēļ dziedātāja atzīmēja kārtējo lielisko dzīves jubileju. Raidījumā vēlreiz pārstaigāsim dziedātājas dzīves ceļus.

Šoreiz raidījumā runājam tikai par sporta karalieni vieglatlētiku. Māris un Mārtiņš devās uz Rīgas lidostu sagaidīt mājās pasaules vicečempioni šķēpa mešanā Aneti Sietiņu, bet Gunārs Jākobsons ciemos sagaidījas pasaules čempionāta dalībnieku Raivo Saulgriezi un viņa tēvu.

Spēlē piedalās Dainis Mazkaļķis, Zane Berķe, Lauma Buša un Intars Berķis.

Latviešu valodas uzturēšana diasporā nav iedomājama bez skolotājiem, kuri māca bērniem valodu, kas nav viņu ikdienas sarunvaloda mītnes zemē. Raidījumā taisām tiltu pār plašu jūru, lai pētītu, kā diasporas skolotājiem veicas programmā "Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs".

2025. gada 1. februārī apritēja 125 gadi, kopš nācis pasaulē Žanis Lipke - cilvēks, ar kuru, pirmkārt, mums saistās stāsts par ebreju glābšanu Latvijā holokausta laikā. Saruna ar Žaņa Lipkes memoriāla direktori Lolitu Tomsoni.

2025. gada noslēdzošajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē tiekamies, lai aprunātos par filmām, kas mums ir definējušas aizvadīto gadu – runājam par ģimenes un paaudžu motīviem izvēlētajās filmās, ieskicējam dārgumus no Latvijas un pasaules kinematogrāfa, kā arī sniedzam ieskatu gaidāmajā raidījuma cēlienā!

Sadegusi balss. No Vizmas Belševicas arhīva burtnīcām. Tekstu autori Vizma Belševica, Kārlis Anitens. Režisore Irēna Cērmane. Skaņu režisore Kristīne Zolotorenko. Komponists Raimonds Pauls. Lomās: Imants Strads, Uldis Anže, Baiba Broka, Ance Krauze. 

 

Ziemassvētki sabraukuši rakstītām kamanām, Eita, bērni, saņemat basajām kājiņām! Kopā ar Julgī Staltes vadīto folkloras draugu kopu "Skandinieki" un folkloristi Janīnu Kursīti ieskandinām Ziemassvētkus.

 

Jolanta Strikaite-Lapiņa ieguvusi maģistra grādu operdziedāšanā Latvijas Mūzikas akadēmijā, vokālo meistarību papildinājusi pie dažādiem pedagogiem un dziedātājiem. Viņa stāsta: „Šobrīd man ārkārtīgi patīk kamermūzika. Bet noteikti arī operete – tas ir spēles prieks, kurā es jūtos vislabāk, kurā varu izspēlēties.”

Gotiskais šausmu romāns par ģeniālo zinātnieku Frankenšteinu un viņa radīto briesmoni gūst atzinību arī mūsdienās. Romāns ir īsta pērle medicīnas vēstures cienītājiem, sākot ar centieniem ar elektrisko strāvu atdzīvināt mirušos, beidzot ar detalizētu izpratni par cilvēka anatomiju. Ko par Viktorijas laika medicīnas atklājumiem stāsta Frankenšteins?

Vācu rakstnieces Izoldes Heines pasaku "Pārsteigums" lasa Imants Skrastiņš. 2002.gada ieraksts.

Svētku laiks ir ne tikai skaists un cerību pilns, bet dažreiz rada papildus spriedzi. Kā piedzīvot svētkus, spējot izvairīties no emocionāliem sarežģījumiem, skaidrojam raidījumā.

Satiekamies ceturtajā adventes svētdienā, jo pavisam drīz klāt būs svētvakars un Rīgas Domā, tāpat kā daudzos citos Latvijas un arī visas pasaules dievnamos, atskanēs vēsts par Kristus dzimšanu. Tas ir laiks, kad mēs tomēr meklējam brīnumu, jo gribas, lai svētvakarā līdzās Ziemassvētku dziesmām un piparkūkām atmirdz vēl kaut kas. To varbūt varētu saukt par debesu pieskārienu, par kaut ko neparastu, neapjaustu.

"Vai tā nav cilvēkam vislielākā laime, darīt to, kas dara tevi laimīgu? Un es esmu laimīga." Tā 2022. gada sākumā jubilejas koncerta noslēgumā klausītājus uzrunāja mūsu estrādes dziesmas karaliene Margarita Vilcāne. Šonedēļ dziedātāja atzīmēja kārtējo lielisko dzīves jubileju. Raidījumā vēlreiz pārstaigāsim dziedātājas dzīves ceļus.

Stāsts par pagājušā gadsimta 90. gadiem, kad Tezē kopienas klosteris Francijas dienvidos daudziem kļuva par garīga piedzīvojuma vietu. Astoņas sievietes 2025. gada oktobra sākumā devās ceļā, lai jau apzinīgā vecumā satiktos ar savu jaunību, savas draudzības un pasaules izzināšanas ceļa sākumpunktu.

Vācu aktiera Joahima Meierhofa grāmata "Var krist arī augšup" Gundara Āboliņa tulkojumā šoreiz dzīves un teātra nomocīto aktieri Joahimu aizved pie viņa mātes, kuras temps un apgriezieni ir apbrīnojami ik katrā darbībā - vai tā zāles pļaušana, masāža vai kūku cepšana. Joahimam neatliek nekas cits, kā mēģināt noturēties līdzi.

Spēlē piedalās Dainis Mazkaļķis, Zane Berķe, Lauma Buša un Intars Berķis.

Jolanta Strikaite - operdziedātāja

Cik pasaulē ir mošķu? Un kādi tie ir? Sarunā ar Marselu arī skaidrojam, vai mošķu pilnā gultā var aizmigt. Lasā, Aleksandras Helmas "101 mošķis un viss, kas tev par tiem jāzina" ("Latvijas Mediji") un Ameļinas Viktorijas "Čuci čuči" ("Liels un mazs").