Vakardienas aktualitātes.
*
Vai zināt, kā veidojās Rotko muzeja Daugavpilī krājums? Stāsta Rotko muzeja Daugavpilī vadītājs Māris Čačka.

Pavasaris ir koku stādīšanas laiks, kad meža īpašnieki savos mežos stāda priedi, egli, bērzu un melnalksni. Visvairāk meža stādu Latvijā izaudzē akciju sabiedrība Latvijas valsts me˛i – no 52 miljoniem līdz pat 60, 62 miljoniem gadā un 15 – 25% no kopējā pārdošanas apjoma tiek eksportēti.
Valsts mežos izaudzēto stādu cena 3 gadus nav mainījusies un viens stāds maksā no 28 līdz 30 centiem. Arī privātās kokaudzētavas audzē stādus meža īpašniekiem, tomēr šobrīd visi stādi jau pārdoti.
*
Mirdzums un spožums raksturo jauno izstādi Modes muzejā, kas veltīta Art Deco stilam. Šī mode radās pagājušā gadsimta 20. un 30.gados, un turpina valdzināt joprojām ar savu greznību, eleganci un krāšņumu.
Izstādē kopumā apskatāmi gandrīz 50 tērpi, kas ļauj novērtēt Art Deco dažādās izpausmes modē. To vidū ir Koko Šaneles, Žannas Lenvēnas, Pola Puarē un citu slavenu modes dizaineru radīti tērpi.

Lai gan spēju saskatīt vien 5% no pasaules, man ir laba intuīcija, kas ļauj pielāgoties ikdienas situācijām, tā saka rīdzinieks Kontantīns Mešalkins. Iegaumējis Rīgas ielas un apguvis spēju pastāvīgi pārvietoties, Konstantīns ikdienu pavada ne vien izglītojot jauno paaudzi, bet arī nodarbojas ar savu sirdslietu - sniedzot palīdzību citiem.

Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa naidīgie izteikumi par sabiedrotajiem, viņa ieviestie ievedmuitas tarifi, kā arī ziņas par aizturētiem tūristiem uz ASV robežas, ir vairojuši nepatiku pret ASV Kanādā un Eiropā. Tāpēc miljoniem kanādiešu un eiropiešu protestē, atceļot šajā gadā plānotos ceļojumus uz ASV, kuras ekonomikai tūrisms ir nozīmīga nozare.
*
Pirmais pamiers vairāk nekā trīs pilnapmēra kara gadu laikā, kurš tā arī līdz galam netika ievērots - tā varētu raksturot trīsdesmit stundas Ukrainā, kurās Krievija bija pasludinājusi Lieldienu pamieru.

Latvijas Ornitoloģijas biedrībai šogad apritējuši 40 gadi. Tā patlaban ir lielākā dabas aizsardzības organizācija, kas pulcē jau teju 1000 biedru. Taču kā veidojās šī biedrība, kā putnus vēroja pirms vairākiem desmitiem gadu?
Ar kādiem izaicinājumiem ornitologi saskārās senāk un kādi ir šobrīd aktuālākie putnu populāciju saglabāšanas jautājumi?

Servisa suns neredzīgam vai vājredzīgam cilvēkam nosacīti aizvieto trūkstošo maņu – ja pie sāniem ir šāds palīgs, cilvēks var būt patstāvīgāks, var labāk integrēties sabiedrībā un strādāt. Taču servisa suņu Latvijā ir ļoti maz: pērnruden bija reģistrēti apmēram 20 šādi pavadoņi un ap 10 000 cilvēku ar redzes traucējumiem. Tātad šobrīd uz 500 vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem Latvijā ir tikai viens suns pavadonis. Kāpēc nav vairāk?
*
Jelgavas novada Vircavas pagasta ģimenes uzņēmumā Everin top dizaina priekšmeti no koka un jau 8 gadus tie tiek eksportēti galvenokārt uz ASV, Kanādu, Lielbritāniju un Austrāliju.
Mārtiņš Zajankovskis beidzis Rīgas Amatniecības vidusskolu kā stila mēbeļu modelētājs un izgatavotājs, bet tagad kopā ar sievu Antru izveidojuši darbnīcu savā viensētā un, rakstot projektus, iegādājas nepieciešamās iekārtas, lai ražotu no koka dažādus diziana priekšmetus.

Latvijas Dabas fonds šogad par gada dzīvotni izvēlējies ļoti neparastu un tomēr tik bieži sastopamu pāreju mūsu dabā - malu. Ceļmala, grāvmala, jūrmala vai mežmala? Varbūt upes mala vai dzelzceļa mala? Te satiekas dažādas sugas, uzkrājas piesārņojums un nonāk arī invazīvās sugas.

Svētā mise Otrajās Lieldienās. Tiešraide no Sv.Jēkaba katedrāles.

Šogad ziema tā īsti zobus neparādīja, pēc tam pavasarim likās, ka nav kur steigties. Un tad pienāca Lieldienu nedēļa un kļuva acīm redzami un sajūtami, ka gaisma patiešām uzvarējusi tumsu un tas taču jānosvin godam, kā to darīja mūsu senči jau daudzus gadu simtus iepriekš.

Ir sajūta, ka esam iebraukuši ļoti seklos ūdeņos, nevirzāmies mērķtiecīgi un trūkst cilvēku, kuriem gribam uzticēties, tā vietā ir virspusēja vāvuļošana – tādas pārdomas ir mācītājam Jurim Cālītim. Par iecietību sabiedrībā un baznīcā, par brālēnu padomju disidentu un bērniem "Zvanniekos", arī par Jēzus seju un eņģeļiem – saruna ar Juri Cālīti.

Lielbritānija bija pirmajām valsts, kas organizēti uzņēma latviešu bēgļus pēc Otrā pasaules kara. Kādi bija šie pirmie gadi, ieceļojot svešā zemē un strādājot melnstrādnieku darbus, izzinām raidījumā, kad dodamies uz izstādi “Pirmie gadi Lielbritānijā: astoņi latvieši stāsta”, kas aplūkojama muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē".

Dzeja un mūzika autora izpildījumā. Savus darbus lasa un dziesmas izpilda Lauris Valters. Kompozīciju veidojis un autoru intervē Dzintars Tilaks. 2021.gada ieraksts.

Raidījumā saruna par Pasaules kausu ekorallijā jeb elektroauto rallijā. Tajā pirmo reizi piedalījusies latviešu ekipāža. Aprīļa vidū Slovēnijas posmā startēja Krišjāņa Caunes un Edgara Svenča vadītais spēkrats, duets vēlas piedalīties vēl vismaz divos šīs sezonas posmos. Vairāk stāsta ekipāžas pilots Krišjānis Caune.

Ornitologs Jānis Ķuze jau gadus divdesmit būvē mākslīgās ligzdas klinšu ērgļiem, melnajiem stārķiem, arī ūpjiem, jūras ērgļiem un zivju ērgļiem. Tā nav, ka putni būtu zaudējuši iemaņas ligzdas vīt. Taču, ja grib Latvijā noturēt retas lielu putnu sugas, nedaudz jāpalīdz. Pateicoties Jānim, cilvēki visā pasaulē var sekot līdzi tiešraidēm no aizsargājamo putnu ligzdām Latvijā.

Latviešu tautas pasaku "Vecīša trīs padomi"stāsta Tālis Eipurs.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar filozofu un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pasniedzēju un antīkās filozofijas pētnieku Edgaru Narkēviču par veselo saprātu, publisko telpu un saprašanos tajā.

Šogad ziema tā īsti zobus neparādīja, pēc tam pavasarim likās, ka nav kur steigties. Un tad pienāca Lieldienu nedēļa un kļuva acīm redzami un sajūtami, ka gaisma patiešām uzvarējusi tumsu un tas taču jānosvin godam, kā to darīja mūsu senči jau daudzus gadu simtus iepriekš.

Jānis Ķuze - ornitologs