Kuldīgas tūrisma pārstāvji: Sarežģītos ģeopolitiskajos apstākļos valstij aktīvāk jāstiprina viesmīlības un tūrisma nozare.

Ukrainas un visas Eiropas drošība bija centrālie jautājumi vienā no pasaules nozīmīgākajiem drošības un ārpolitikas dialogiem – Aspenas drošības forumā ASV. Uz to pirmo reizi bija uzaicināta arī Latvija. Mūsu valsti pārstāvēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica no „Jaunās Vienotības”. Latvijas Radio viņa pauda, ka tāda veida sanāksmēs Latvijas un visas Baltijas viedoklis un ekspertīze ir pieprasīti.

Augšdaugavas novada dome atbalstījusi projektu, kura gaitā veidos uzņēmējdarbības infrastruktūru Višķu ciema degradētajā teritorijā. Tur nojauktas vecās nevajadzīgās ēkas un līdz rudenim taps jauna energoefektīva ražošanas vajadzībām piemērota ēka. Pēc tam izsolē tā tiks nodota nomā uzņēmējam, kurš ieguldīs investīcijas, radīs jaunas darba vietas un kopumā sekmēs šī reģiona sociāli ekonomisko attīstību.*
Lai nākotnē ārsti spētu ātrāk atrast medikamentus, kas piemēroti katram konkrētam pacientam, medicīnā pamazām ienāk čipi, kuros iesēj dažādas cilvēku šūnas, kas ātrāk nekā cilvēka organisms kopumā reaģē zāļu iedarbību. Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki līdzdarbojas projektā, kurā uz čipa veido locītavas.

Kā, meklējot romantiskas attiecības internetā, neiekrist dezinformācijas izplatītāju lamatās? Šis jautājums pēdējā laikā kļuvis īpaši aktuāls Bulgārijā, kur pētnieki novērojuši mēģinājumus maldināt sabiedrību ar iepazīšanās lietotņu starpniecību. Turklāt, kā liecina karš Ukrainā, šķietami nevainīgas sarakstes tiešsaistē var kļūt arī par stratēģiski nozīmīgas informācijas avotu.

Paliekošāka zīme nekā rotaslieta vai apģērbs – tā par tetovējumiem saka diasporas latvieši, kuru ķermeni rotā dažādi ar Latviju saistīti simboli un motīvi.

Pirms diviem gadiem šī tēma ieinteresēja pētnieci Dainu Grosu, viņa veica padziļinātu izpēti, aptaujājot vairāk nekā 250 diasporas latviešu par viņu tetovējumu ideju un nozīmi. Pētījumu vainago izstāde ”Iemūžinātā latvietība. Latviskie tetovējumi diasporā”, kas šobrīd skatāma muzejā ”Latvieši pasaulē”.

Rati jātaisa ziemā, bet ragavas vasarā. Ar skursteņiem un apkures sistēmām ir līdzīgi - to apkope jāveic vasarā. Kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Valoda ir kā mūzika, katrai sava melodija un savs ritms. Apgūt šīs dažādas intonācijas un tonalitātes ir liela māksla. Kuras ir ritmiskās, kuras - melodiskās valodas? Kāpēc vieni vārdus "skalda", citi teju izdzied? Un kāda ir latviešu valodas melodija?

Ar īpaši plašu izrāžu programmu Valmieras vasaras teātra festivāls svin desmitgadi. Festivāla galvenā tēma šogad - laiks.

Īru - angļu dziedātājs Gilberts O'Salivans pašos hipiju kustības ziedu laikos radīja skatuves tēlu, kas atgādināja "lielās depresijas ēras" ielas puikas ārieni. Publika nolēma - var taču būt arī tā. 1972. gadā mūzikas žurnāls "Record Mirror" Gilbertam O'Salivanam pat piešķīra titulu „Britu gada dziedātājs numur 1".

Par to, cik lietderīga ir pusaudžu „youtube” elka uzņemšana valsts atpazīstamībai, domas dalās, bet skaidrs ir viens – komunikācija, uzrunājot ne tikai jauniešus, bet arī pieaugušos, ir būtiski mainījusies – vai tā būtu izklaide vai politika. Par to plašāka saruna Krustpunktā ar sociālantropologu Artūru Pokšānu.

Viņu mēdz saukt par "metāla veci", bet viņai neoficiāli piedēvē diasporas kultūras ministres titulu - tie ir Gints un Valda Grinbergi no Bostonas, ar kuriem tiekamies Ojāra Vācieša muzejā Rīgā. Vietas izvēlē nav nejauša, jo jau vairāk nekā mēnesi šajā muzejā ir aplūkojama tēlnieka Ginta Grinberga personālizstādē ”Pārdzimšana”.

Krievija īsteno kārtējo triecienu Kijivai; Ramšteinas sanāksmē varētu lemt par pretgaisa aizsardzību.

Izmaiņas Ukrainas valdībā: uzklausām iedzīvotājus.

Latvijā mājsaimniecības uz vienu iedzīvotāju gadā veidojas ap 85 kilogrami pārtikas atkritumu.

Mūžībā devusies māksliniece Aija Zariņa.

Latvijas U-20 basketbolisti izcīna pirmo vietu Eiropas čempionāta B divīzijā.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas "Strops". Tajās apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas "Strops". Tajās apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises.

Šajā vasarā Rīgā darbojas septiņas mobilās kultūrtelpas "Strops". Tajās apmeklētāji var baudīt daudzveidīgu pasākumu programmu, tajā skaitā kultūrizglītojošus pasākumus, dzejas lasījumus, koncertus, performances, bērnu sarīkojumus, tikšanos ar māksliniekiem, sporta aktivitātes un dažādas citas norises.

Dziedātāja Gabija Moreno nāk no Gvatemalas. Tas nekas, ka jau ilgus gadus viņa mīt Losandželosā. Bet no savām saknēm Gabija neatsakās - viņa ļauj savam talantam izpausties daudzveidīgā stilistikā - folkmūzikā, blūzā un džezā, dziedot spāņu un angļu valodās.

Kā ieraudzīt ideju un kā to novest līdz gatavam produktam? Monopolā saruna ar cilvēku, kurš spēj novest līdz rezultātam arī sarežģītus projektus - "Fon Films" vadītāju un producenti Leldi Trosku.

Rati jātaisa ziemā, bet ragavas vasarā. Ar skursteņiem un apkures sistēmām ir līdzīgi - to apkope jāveic vasarā. Kā sagatavoties nākamajai apkures sezonai spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Latvijas Radio simtgades zīmē turpinām lasīt un klausīties skaistākās pasakas un stāstus. Turpmāk, 23 vakarus, dzirdēsit stāstus par zaļo vārnēnu Korru. Viestura Ķerus grāmatu „Korras pasaules lasīs pats autors, kā arī LR darbinieki. Šovakar stāsta 1.un 2.daļa.

Par to, cik lietderīga ir pusaudžu „youtube” elka uzņemšana valsts atpazīstamībai, domas dalās, bet skaidrs ir viens – komunikācija, uzrunājot ne tikai jauniešus, bet arī pieaugušos, ir būtiski mainījusies – vai tā būtu izklaide vai politika. Par to plašāka saruna Krustpunktā ar sociālantropologu Artūru Pokšānu.

Īru - angļu dziedātājs Gilberts O'Salivans pašos hipiju kustības ziedu laikos radīja skatuves tēlu, kas atgādināja "lielās depresijas ēras" ielas puikas ārieni. Publika nolēma - var taču būt arī tā. 1972. gadā mūzikas žurnāls "Record Mirror" Gilbertam O'Salivanam pat piešķīra titulu „Britu gada dziedātājs numur 1".

Ar īpaši plašu izrāžu programmu Valmieras vasaras teātra festivāls svin desmitgadi. Festivāla galvenā tēma šogad - laiks.

Kā ieraudzīt ideju un kā to novest līdz gatavam produktam? Monopolā saruna ar cilvēku, kurš spēj novest līdz rezultātam arī sarežģītus projektus - "Fon Films" vadītāju un producenti Leldi Trosku.

Valoda ir kā mūzika, katrai sava melodija un savs ritms. Apgūt šīs dažādas intonācijas un tonalitātes ir liela māksla. Kuras ir ritmiskās, kuras - melodiskās valodas? Kāpēc vieni vārdus "skalda", citi teju izdzied? Un kāda ir latviešu valodas melodija?