Zirgkope un zirgu trenere Augēnija Kupče no Dobeles novada Tērvetes pagasta savu pirmo zirgu nopirka pirms 27 gadiem. Tagad uzņēmumā "Augēnijas zirgi" ir 10 zirgi un pieci poniji, un tūristi var gan doties izjādēs, gan izbraukt ar karieti.

Vakardienas notikumi.
*
Vai zini, kas ir Cēzara salāti?

Turpinām Latvijas Radio ierakstu sēriju gaidot pašvaldību vēlēšanas. Tajā lūkojam, ko dažādās vietvarās šībrīža deputātu sasaukums spējis paveikt un kas palicis tikai solījumu līmenī.
Šajā reizē pievērsīsimies Smiltenes novadam. Aizvadītajos četros gados arvien nepārkosts cietais rieksts izrādījusies vietējo iemīļotā Jāņukalna estrādes apbūve. Tajā pašā laikā plāni par jaunu bibliotēku joprojām ir spēkā.
*
Bioloģiski vērtīgās un Latvijas mērogā unikālās Vītiņu pļavas, kas atrodas dabas lieguma teritorijā pie Liepājas ezera, nu jau vairāk nekā divdesmit gadus apsaimnieko lauksaimnieks Valdis Ķēde. To nevarot salīdzināt, kādas pļavas izskatījās pirms tur sāka ganīt govis. Tās bija aizaugušas ar krūmiem un niedrēm, atceras Valdis Ķēde.
Vairāk nekā divdesmit gadu laikā iegūta pieredze, kā labāk apsaimniekot Vītiņu pļavas, kurās tagad mājo Hailandes šķirnes govju ganāmpulks. Pļavu apsaimniekošanas rezultātus atzinīgi vērtē arī dabas pētnieki. Lauku atbalsta dienests piešķir atbalsta maksājumus par vairāk nekā 80 ha.

Nedēļas notikumu apskats.

Latgales podnieku dienu pasākumi norisinās visu mēnesi, kas šogad veltīti Latgales keramikas atdzimšanas veicinātāja – mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta simtgadei, notiek atvērto durvju dienas podnieku darbnīcās, paraugdemonstrējumi un tikšanās ar meistariem, atveras vairākas izstādes, pētnieki un praktiķi tiekas zinātniskajā konferencē, bet Podnieku dienu kulminācija ir šodien.
No rīta notiek Podnieku dienu galvenā cepļa atvēršana un glazēto keramikas darbu izņemšana Rēzeknes novada Ceplīšos – Vogulu dzimtas darbnīcā, bet pusdienlaikā Lūznavas muižā tiek atklāta Latgales podnieku dienu kopīgā izstāde.
*
Šodien, vienpadsmitos pēc Latvijas laika, Vatikāna Svēta Pētera laukumā sāksies Romas pāvesta Franciska bēres. Tās iezīmēs deviņu dienu piemiņas perioda sākumu, kad katru dienu par pāvestu tiks noturēti piemiņas dievkalpojumi. Bet jau maija pirmajās nedēļās sagaidāma konklāva sasaukšana, kur tiks vēlēts jaunais baznīcas galva. Par svarīgāko sakarā ar pāvesta bērēm un par to, kas varētu kļūt par nākamo Romas katoļu baznīcas vadītāju.

Kaut Skolu Jaunatnes dziesmu un deju svētki sāksies tikai jūlijā, jau no maija beigām VEF kultūras pilī būs skatāma Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstāde "StaroJums, kurā izstādīs 437 skolēnu mākslas darbi, kas tapuši izmantojot visdažādākos materiālus – papīru, audumu, stiklu, koku, mālu, ādu. Tāpat izmantotas visdažādākās darbu tehnikas. Kā Dziesmu un deju svētkiem gatavojas jaunie mākslinieki un amatnieki?

Kas tas ir, kas griežas, griežas, kamēr pazūd? Šo Unas Smilgaines un klausītāju atsūtītās mīklas min Rozenblatu ģimene Jelgavā: mamma Sandra ar bērniem Maiju (5 gadi), Beāti (9 gadi) un Jāni (12 gadi).

Veram vaļā Ivara Šteinberga dzejas krājumu „Ābece” un klausāmies viņa vārdu spēli, kurā galvenie tēli ir burti „a”,”j”,”m” un „p”.

2025. gada janvārī apritēja 145 gadi kopš dzejnieka Friča Bārdas dzimšanas, un raidījumā pārstaigāsim Friča Bārdas dzīves ceļu, ieklausoties dziesmās, kas tapušas ar viņa dzejas rindām.

Lietas ir jāizmeklē un neko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa – saka bijusī Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ingrīda Labucka par sākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Stukānu. Par savu tēvu leģendāro policijas ģenerāli Blonski un latgaliešu dzimtu, par izmeklētājas darbu padomju gados un kā kļuva par Latvijā pirmo sievieti tieslietu ministri  – saruna ar Ingrīdu Labucku.

Kā precīzāk noteikt savas robežas un kā nomierināties, saskaroties ar daudzajiem pasaules izaicinājumiem, attīstot savas iekšējās miera stratēģijas.

Uno Anže pērn saņēma augstāko apbalvojumu meža nozarē - "Zelta čiekuru" par sakoptāko mežu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Uno ir agronoms, kas jau 30 gadus Gulbenes un Alūksnes pusē saimnieko nepilnos 200 ha privātā meža. Par viņa bitēm un medu interesējas lācis, bet Uno saka - dzīvojot mežā, jārēķinās ar meža dzīvniekiem, jo tās ir viņu mājas.

Daces Priedes romāna "Mēnesstars pār jūru" fragmenti. Lasa Zane Daudziņa, Sandra Kļaviņa un Vilis Daudziņš. Režisore Antonija Apele. 1999.gada ieraksts.

Kolnasātas muzikālais pielikums

Ornitologs Jānis Ķuze jau gadus divdesmit būvē mākslīgās ligzdas klinšu ērgļiem, melnajiem stārķiem, arī ūpjiem, jūras ērgļiem un zivju ērgļiem. Tā nav, ka putni būtu zaudējuši iemaņas ligzdas vīt. Taču, ja grib Latvijā noturēt retas lielu putnu sugas, nedaudz jāpalīdz. Pateicoties Jānim, cilvēki visā pasaulē var sekot līdzi tiešraidēm no aizsargājamo putnu ligzdām Latvijā.

To, vai jūras dzelme glabā zelta lādes un pirātu apslēptos dārgumus, diezin vai uzzināsim, taču jau šobrīd zināms, ka jūrās un upēs ir ne tikai kuģu paliekas, bet pat nogrimušas pilsētas. Ko pēta zemūdens arheologi? Ko slēpj upes Latvijā un mūsu Dzintara jūra?

Latviešu tautas pasaku "Ar līdakas palīgu" stāsta Māra Eglīte.

Lietas ir jāizmeklē un neko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa – saka bijusī Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ingrīda Labucka par sākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Stukānu. Par savu tēvu leģendāro policijas ģenerāli Blonski un latgaliešu dzimtu, par izmeklētājas darbu padomju gados un kā kļuva par Latvijā pirmo sievieti tieslietu ministri  – saruna ar Ingrīdu Labucku.

Andreja Irbes stāsta „Galapagu" dramatizējums. Piedalās Jānis Kaijaks, Ints Burāns un Ilze Blumberga. 1991.gada ieraksts.

2025. gada janvārī apritēja 145 gadi kopš dzejnieka Friča Bārdas dzimšanas, un raidījumā pārstaigāsim Friča Bārdas dzīves ceļu, ieklausoties dziesmās, kas tapušas ar viņa dzejas rindām.

Veram vaļā Ivara Šteinberga dzejas krājumu „Ābece” un klausāmies viņa vārdu spēli, kurā galvenie tēli ir burti „a”,”j”,”m” un „p”.

Lietas ir jāizmeklē un neko nedrīkst paslaucīt zem tepiķa – saka bijusī Eiropas Savienības tiesas tiesnese Ingrīda Labucka par sākto pārbaudi pret ģenerālprokuroru Stukānu. Par savu tēvu leģendāro policijas ģenerāli Blonski un latgaliešu dzimtu, par izmeklētājas darbu padomju gados un kā kļuva par Latvijā pirmo sievieti tieslietu ministri  – saruna ar Ingrīdu Labucku.

Ornitologs Jānis Ķuze jau gadus divdesmit būvē mākslīgās ligzdas klinšu ērgļiem, melnajiem stārķiem, arī ūpjiem, jūras ērgļiem un zivju ērgļiem. Tā nav, ka putni būtu zaudējuši iemaņas ligzdas vīt. Taču, ja grib Latvijā noturēt retas lielu putnu sugas, nedaudz jāpalīdz. Pateicoties Jānim, cilvēki visā pasaulē var sekot līdzi tiešraidēm no aizsargājamo putnu ligzdām Latvijā.

Kas tas ir, kas griežas, griežas, kamēr pazūd? Šo Unas Smilgaines un klausītāju atsūtītās mīklas min Rozenblatu ģimene Jelgavā: mamma Sandra ar bērniem Maiju (5 gadi), Beāti (9 gadi) un Jāni (12 gadi).