Ārzemju ziņas.
*
Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu šonedēļ sagaida vēl divi neuzticības pieprasījumi. Tos ir iesnieguši gan galēji labējie, gan galēji kreisie politiskie spēki Eiropas Parlamentā. Katrs no tiem pārmet fon der Leienai vienus vai otrus trūkumus.
*
Lai arī pēdējos gados vīnogulāju platības un saražotā vīnogu vīna daudzums ir audzis, saldo ogu audzētāji saka, ka nozare sastopas ar vairākiem sarežģījumiem. Šogad dažas saimniecības ievākušas vīnogu rekordražu un īpaši labi kultūra padevusies Zemgalē, taču ogu kvalitāte nav izcila.
Audzētāji saka, ka šogad stādījumus ietekmējis lietainais laiks un arī dažādas slimības, kas, visticamāk, atsauksies arī uz nākamā gada ražu.
*
Dienas skaitlis.

Kopš pašvaldību vēlēšanām jau pagājis krietns laika sprīdis, un šodien Rīgas domei aprit pirmās 100 dienas.
Tas allaž ir atskaites punkts, kurā atskatīties un novērtēt, kas šajā laikā jau padarīts, kāda bijusi sastrādāšanās, kādas domstarpības un, kāds paredzams nākamā gada galvaspilsētas budžets?
*
Šīs nedēļas nogalē - piektdienā Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi "Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla".
Balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem Krapes apkārtnes kapavietās, izstāde vēstīs, kā Latvijas teritorijā ienākusī kristietība mainīja apbedīšanas paradumus.
*
Mediju apskats.

Divus gadus pēc 2023. gada 7. oktobra „Hamās” teroristu zvērīgā uzbrukuma Izraēlai tā sekas vissmagāk izjūt kibuci jeb lauksaimnieku komūnas valsts dienvidos. Piecos no tiem iedzīvotāji nevarēs atgriezties vēl vismaz gadu, bet 20 kibucu iemītnieki joprojām atrodas „Hamās” gūstā. Karam Gazas joslā ir jābeidzas, lai kibucus varētu pilnībā atjaunot un tajos atgrieztos normāla dzīve, intervijā Latvijas Radio sacīja nevalstiskās organizācijas „Kibucu kustības rehabilitācijas fonds” („Kibbuts Movement Rehabilitation Fund”) vadītājs Neri Šotans.

10. oktobrī Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi "Krapes kapu stāstiņi: Krapes pagasta reliģiskie priekšstati pēc arheoloģiskā materiāla". Balstoties uz arheoloģiskajiem atradumiem Krapes apkārtnes kapavietās, izstāde vēstīs, kā Latvijas teritorijā ienākusī kristietība mainīja apbedīšanas paradumus. 

Māsu izglītība Latvijā pēdējos gados piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Pašlaik tiek izglītotas plašas kompetences māsas, kas var darboties dažādās specialitātēs. Bakalaura programmā pagājušajā mācību gadā bija 440 studentu, šogad jau virs 580. Ieviešot reformas, ministrijas cerība ir piesaistīt māsas profesijai jaunus cilvēkus, padarīt to pievilcīgāku un celt tās prestižu, jo jau daudzus gadus tiek runāts par māsu trūkumu medicīnā.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu šonedēļ sagaida vēl divi neuzticības pieprasījumi. Tos ir iesnieguši gan galēji labējie, gan galēji kreisie politiskie spēki Eiropas Parlamentā. Katrs no tiem pārmet fon der Leienai vienus vai otrus trūkumus. Ir sagaidāms, ka Eiropas Komisija un tās vadītāja ceturtdien izturēs abus balsojumus un turpinās darbu. Tomēr šis būs kārtējais tests sarežģītām politiskām attiecībām starp viņas galvenajiem sabiedrotajiem.
*
Grāmatu apskats.
*
Šodien raidījums Krustpunktā pievērsīsies izglītibas jautājumam. Izglītības Kvalitātes valsts dienests atklājis, ka trešdaļai skolu ir grūtības pārejā no mācībām krievu valodā uz izglītošanos tikai latviešu valodā.

No 6. līdz 12. oktobrim visā Latvijā jau 17. reizi norisinās "Labo darbu nedēļa" – ikvienam ir iespēja paveikt labu darbu cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai vai savai kopienai.  Šogad akcijai pieteikti 170 plānotie darbi, bet pabeigti jau 20 no tiem. Kā labus darbus darīt?

Vēsturiskie dati, uz kuriem atsaucāmies, stāstot par klimata mainību, glabājas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) arhīvā. Iepazīstam, cik daudz un seni dati tur glabājas un kas no tā ir pieejams skatīšanai ikvienam internetā, kas vēl palicis tikai pierakstu žurnālos un gulst arhīva plauktos.

Kā arhitektūra spēj rast savu vietu laikā un telpā, vienlaikus radot jaunas un paliekošas vērtības un saglabājot drosmi un vietas piederību? Izvaicājam Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvējus. Studijā "MADE arhitekti" pārstāvji Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa.

 

 

Pievēršamies uzmanību Sīrijai – valstij, kas gandrīz 13 gadus dzīvoja, ja tā var teikt, piemirstā pilsoņu karā, taču pēc diktatora Bašara al-Asada krišanas 2024. gada nogalē Sīrija šobrīd piedzīvo trauslu politisko pāreju. Un 5. oktobrī Sīrijā notika arī pirmās parlamenta vēlēšanas “pēc Asada” laikmetā.

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir radījusi izaicinājumus ne tikai bijušajām krievu skolām, bet arī tām, kur mācības vienmēr bijušas tikai latviski. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt?

Rīgā uzsākts pilotprojekts "Elpo Rīga!", tā gaitā vairāku Rīgas centra skolu audzēkņi piedalās pētījumā, kura ietvaros līdz pat ziemai pie viņu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori, kas ievāks datus par gaisa kvalitāti Rīgas centrā. Kā varam uzlabot gaisa kvalitāti skolā un ceļā uz to? Un cik ļoti gatavi iesaistīties šajos jautājumos ir paši skolēni?

Intervija ar Oksfordas universitātes profesoru Čārlzu Spensu par zinātnieka pētniecisko brīvību, politiku un gastronomiju, kā arī nākotnes ēšanas paradumiem un to saistību ar sociālām izmaiņām.

 

Guntis Tālers, izmantojot vēsturiskos faktus un vēsturiskās personas, radījis vēsturisku piedzīvojumu romānu "Tukuma karš". Autors mūs vadā pa Tukumu un, protams, pa Durbes pili, kad 1905. gada revolucionārie notikumi tikai briest. Kā jau romānam piederas, ir arī romantiskā līnija.

Valdības sēdē labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (Zaļo un Zemnieku savienība) atskaitās par paveikto Stambulas konvencijas īstenošanā un vardarbības mazināšanā.

Saeimas komisijā diskutē par priekšlikumu pašvaldībām ļaut noraidīt vēja elektroenerģijas projektus.

Izraēlā piemin traģiskāko dienu valsts vēsturē. Aprit divi gadi kopš 2023. gada 7. oktobra grupējuma "Hamās" iebrukuma.

Ukraina trīs gadu laikā strauji audzējusi militārās rūpniecības jaudas un šobrīd jau vairāk nekā 40% no armijas vajadzībām tiek saražots uz vietas.

Strupceļš ASV Senātā ieved valdības darba apturēšanu jau otrajā nedēļā.

Sākas jaunā NHL sezona, dažādu klubu pamatsastāvā seši latviešu hokejisti.

Pievēršamies uzmanību Sīrijai – valstij, kas gandrīz 13 gadus dzīvoja, ja tā var teikt, piemirstā pilsoņu karā, taču pēc diktatora Bašara al-Asada krišanas 2024. gada nogalē Sīrija šobrīd piedzīvo trauslu politisko pāreju. Un 5. oktobrī Sīrijā notika arī pirmās parlamenta vēlēšanas “pēc Asada” laikmetā.

10. septembrī aizvadīta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, savukārt šonedēļ - 10. oktobrī - tiks atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Šie datumi ir zīmīgi arī biedrībai "Ogle", kura jau vairākus gadus Latvijā aktualizē mentālās veselības jautājumus.

10. septembrī aizvadīta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, savukārt šonedēļ - 10. oktobrī - tiks atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Šie datumi ir zīmīgi arī biedrībai "Ogle", kura jau vairākus gadus Latvijā aktualizē mentālās veselības jautājumus.

10. septembrī aizvadīta Pasaules pašnāvību novēršanas diena, savukārt šonedēļ - 10. oktobrī - tiks atzīmēta Pasaules garīgās veselības diena. Šie datumi ir zīmīgi arī biedrībai "Ogle", kura jau vairākus gadus Latvijā aktualizē mentālās veselības jautājumus.

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes.

No 6. līdz 12. oktobrim visā Latvijā jau 17. reizi norisinās "Labo darbu nedēļa" – ikvienam ir iespēja paveikt labu darbu cilvēkiem, dzīvniekiem, dabai vai savai kopienai.  Šogad akcijai pieteikti 170 plānotie darbi, bet pabeigti jau 20 no tiem. Kā labus darbus darīt?

Latvijas Radio 100gadi sagaidot, pasakas mazākajiem klausītāliem lasa Radio darbinieki. Šovakar Zanes Zustas Ucipuci pasaku lasīs Gunda Vaivode.

Pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā ir radījusi izaicinājumus ne tikai bijušajām krievu skolām, bet arī tām, kur mācības vienmēr bijušas tikai latviski. Kādas ir problēmas un kāds plāns tās risināt?

Jaunā Rīgas teātra iestudējums Latviešu stāsti. Kaspara Znotiņa stāsts.

Pievēršamies uzmanību Sīrijai – valstij, kas gandrīz 13 gadus dzīvoja, ja tā var teikt, piemirstā pilsoņu karā, taču pēc diktatora Bašara al-Asada krišanas 2024. gada nogalē Sīrija šobrīd piedzīvo trauslu politisko pāreju. Un 5. oktobrī Sīrijā notika arī pirmās parlamenta vēlēšanas “pēc Asada” laikmetā.

Kā arhitektūra spēj rast savu vietu laikā un telpā, vienlaikus radot jaunas un paliekošas vērtības un saglabājot drosmi un vietas piederību? Izvaicājam Latvijas Arhitektūras gada balvas ieguvējus. Studijā "MADE arhitekti" pārstāvji Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa.

 

 

Savu pirmo tautastērpu Ieva kopā ar mammu izgatavojusi 16 gadu vecumā, un šobrīd viņai to ir daudz - pilns trīsdurvju skapis ar arheoloģiskiem un tradicionāliem tautastērpiem. Ieva Pīgozne ir kultūrvēsturniece, latviešu apģērba vēstures pētniece, mākslas zinātņu doktore. Ieva popularizē vēsturi, tautas tērpu valkāšanu, tradicionālo kultūru un prasmes.

Rīgā uzsākts pilotprojekts "Elpo Rīga!", tā gaitā vairāku Rīgas centra skolu audzēkņi piedalās pētījumā, kura ietvaros līdz pat ziemai pie viņu somām būs piestiprināti gaisa kvalitātes sensori, kas ievāks datus par gaisa kvalitāti Rīgas centrā. Kā varam uzlabot gaisa kvalitāti skolā un ceļā uz to? Un cik ļoti gatavi iesaistīties šajos jautājumos ir paši skolēni?

Vēsturiskie dati, uz kuriem atsaucāmies, stāstot par klimata mainību, glabājas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) arhīvā. Iepazīstam, cik daudz un seni dati tur glabājas un kas no tā ir pieejams skatīšanai ikvienam internetā, kas vēl palicis tikai pierakstu žurnālos un gulst arhīva plauktos.