Atskats vakardienā.
*
Melu un maldu apskats, ko veidojis Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centrs.

Laikā, kad Latvijā izjūtama spēcīga lauku iztukšošanās tendence un attālāku reģionu depopulācija, ir arī tādi cilvēki, kas iet pret straumi un izdara apzinātu izvēli par atgriešanos vai dzīves sākšanu lauku vidē. Tādi ir arī Latvijas Radio jaunāko raidieraksta jeb podkāsta "Es izvēlos dzīvi laukos" piecu sēriju galvenie varoņi – jauni cilvēki, kas, izbraukājuši tuvākas un tālākas zemes, šobrīd savu dzīvi un darbu veido Latgales laukos. Iemesli dažādi – brīvības alkas, klusums, miers, senču mantojuma sentiments, pašaudzēta pārtika un biznesa iespēju potenciāls. Trīsdesmitsešus gadus vecā Monta Vecozola pabeigusi Kultūras akadēmiju, šobrīd dien zemessardze un strādā labdarības biedrībā „Tavi draugi. Pēc Montas iniciatīvas kara Ukrainā sākumā Latvijas austrumu pierobežā tika izveidoti bēgļu atbalsta punkti. Pēc 17 gadu dzīves galvaspilsētā, Monta meklēja brīvību un atrada to lauku viensētā. Bet šī atrastā brīvība bija sākotnēji jāatkaro no krūmiem, arī vilkiem, kas uzmanīja viņa māju.
*
Senas un, iespējams, pat aizmirstas, eksistējošas un plaši pazīstamas. Klajā nākusi filoloģijas zinātņu doktora Jura Millera zinātniskā monogrāfija „Rīgas senās kapsētas. Vairāk nekā 300 lappušu biezajā un ilustrācijām bagātajā pētījumā pirmo reizi apkopoti visi Rīgas kapi. Tā ir autora trešā grāmata, kas veltīta galvaspilsētas kapsētām.

Liepājas muzeja mazajā zālē šobrīd skatāma grafiķes un grāmatu ilustratores Anitas Paegles izstāde Kaķīša dzimšanas diena. Izstādē redzamas gan autores pirmās ilustrētās grāmatas, gan jaunākie darbi un skices, piemēram, no Ievas Rupenheites topošās dzejoļu grāmatas, kam top ilustrācijas.
*
Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šodien no plkst. 10.00 – 15.00 svinēs Mārtiņdienu. Notiks masku gājiens, dažādas radošās darbnīcas, kalēja amata demonstrējumi, sadziedāšanās, rotaļas, danči, būs arī iespēja iegādāties amatnieku darinājumus un zemnieku labumus.

Turpinām ierakstu sēriju par šizofrēniju - nopietnu un sarežģītu psihisku saslimšanu, ar ko slimo aptuveni 1% no populācijas. Slimības saasinājumi, jeb psihozes, ja uz tām atbilstoši nereaģē, var apdraudēt gan pašu, gan tuvinieku drošību. Šobrīd vēl joprojām trūkst izpratnes, kā rīkoties psihozes gadījumā.
*
„Pirms astoņiem gadiem te stādījām kartupeļus, tagad jādomā kaut kas jauns!, - un runa gan nav par mazdārziņu, bet tā ar ironiju Drustu un Jaunpiebalgas iedzīvotāji vērtē kritisko valsts autoceļa P29 stāvokli. Toreiz, ar kartupeļu stādīšanas akciju izdangātajā brauktuvē, iedzīvotāji centās panākt, lai šis ceļš tiktu savests kārtībā. Tagad, kārtīgu remontu neredzējušajam ceļam un, protams, iedzīvotājiem, jauns pārbaudījums. Sācies vēja parka „Augstkalni būvniecības process un pa šo ceļu tagad kursē smagā tehnika, kas reizē ar mitro laiku bojā jau tā sliktās kvalitātes brauktuvi.

"Katru rītu - vienalga, darbdiena vai svētdiena - pulksten 7.22 mūsu radio aparātos atskan nopietna, vīrišķīga balss: "Labrīt biedri! Rīta vingrošana. Sāksim ar soļošanu..." Tā 1958. gadā sākas raksts avīzē "Rīgas Balss" par Kārli Liepiņu - radio rīta vingrošanas vadītāju. To, ka diena jāsāk ar izkustēšanos, mūsu radio ļaudis jau zināja krietni agrāk un arī Latvijas Radiofona sākuma gados ēterā tika atskaņota rīta vingrošana,

Kad un kāpēc vecāki saka „nekad"? Par to domājam ar Emīliju. Runājam arī par velna balli. Lasām Ērikas Bērziņas mazās „Mares lielo sapni" („Liels un mazs") un Rutas Zimnohas asprātīgo un nedaudz baiso stāstu „Ūna un Māre no nelabo ciema" („Latvijas Mediji").

"Tu esi Latvijas dārgums". Skolēnu radošo darbu konkursa labāko darbu radiolasījums. 5.-9. klašu skolēnu darbi. Lasa Santa Didžus un Matīss Budovskis. Režisors Valdis Lūriņš.

Pirms 40 gadiem,  1985. gada 7. jūlijā, Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Par Atmodas gadu uzdrošināšanos, par latviešu mūsdienu rituālu vietu, stāsts raidījumā.

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa.

"Paliek dienas, paliek gadi, Paliek neuzcelti nami. Aiziet mani liepu zari, Pa Daugavu līgodami." Šie Arvīda Skalbes dzejas vārdi lieliski raksturo dziedātāju Vladislavu Juhņēviču (1950.-2015.), kurš šīs rindas kopā ar Latvijas radio orķestri izdziedāja Aivara Krūmiņa sacerētajā dziesmā. 2025. gada oktobrī apritēja 75 gadi, kopš pasaulē nāca Vladislavs, un šīsdienas raidījums veltīts šīs lieliskās balss īpašnieka atcerei.

Spēlē piedalās: Raitis Ozols, Klāvs Stankevics, Austra Matveja un Beāte Lielmane.

Mēdz teikt, ja kaut kur pasaulē redzi cilvēku ar Nameja gredzenu vai Lielvārdes jostu, ej klāt un sāc runāt latviski. Vēl paliekošāka zīme ir Latvijas simboli tetovējumos. Par piederību, kas iemūžināta vai ikdienas rotās likta saruna raidījumā.

Šogad atzīmējam 500 gadus kopš pirmā zināmā latviešu drukas darba parādīšanās. Tas notika arī tādā ļoti zīmīgā vietā. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Hanzas savienību. Stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Vēstures un arheoloģijas nodaļas profesors Andris Levāns.

Raidījumā sekojam padomju perioda Latvijas pirmās sieviešu basketbola komandas gaitām Dzintara Dreiberga jaunākajā filmā “Tīklā. TTT leģendas dzimšana”, kā arī Jāņa Ābeles dzejas detektīvam “Testaments”, kas seko bohēmas dzejnieka un rakstnieka Anatola Imermaņa pīšļiem pa pēdām.

"Tūlīt paliks labāk", Ivetas Troalikas romāna fragmentu radioiestudējums. 2. daļa. Režisore Laura Groza. Lomās Katrīna Griga, Klāvs Kristaps Košins, Maija Doveika, Ieva Segliņa. Skaņu režisors Valdis Zilveris. 2022. gada ieraksts.

Atkārtojums. Raidījums "Stiprie stāsti" ciemojas pie Aivitas un Sandra Valdmaņiem Tukuma novada Tumē. Viņi pirms 5 gadiem nopirka zemi mājas būvniecībai, bet sāka mācīties pirts skolā un uzcēla pirti, uzstādīja baļļu un fitosaunu. Saimnieki pērn saņēma Kurzemes tūrisma balvu "Lielais Jēkabs" par jauno tūrisma piedāvājumu Kurzemē.

Lantes muiža vēl 2020. gada pavasarī, kad Andis Pikāns to iegādājās, bija tuvu iznīcības robežai. Tagad tā ir vieta, kur šodiena kļūst par vēsturi un satiekas ar nākotni. Telpa, kur dzīvot ar dabā notiekošiem procesiem. Kultūras pieturvieta Latvijā. Plašāk sabiedrībā Andis Pikāns pazīstams kā uzņēmuma „Kurbads” īpašnieks, hokeja kluba „Kurbads” dibinātājs, kā arī neparastu piedzīvojumu cienītājs.

Cilvēkus visos laikos saistījuši baisi stāsti, kriminālās ziņas un viss mīklainais un neatklātais. Vai tās būtu kādas paranormālas parādībās, detektīvs vai šausmu filma - tie visi rada aizrautību un zināmu devu adrenalīna. Kāpēc cilvēki labprāt izvēlas baidīties un kāpēc mūs saista nezināmais?

Latviešu tautas pasaku "Zoss dalīšana" lasa Jurģis Spulenieks. Ieraksts tapis 2010.gadā, Radioteātra un Latvijas Kultūras akadēmijas projektā.

Cik liela nozīme ir vārdiem, kurus lietojam – to kognitīvajai jēgai un domu saturam, ko ar vārdu palīdzību veidojam. Kā uz vārdiem reaģējam mēs paši un citi cilvēki?

Raidījumā divas viešņas, kuras savā ikdienā daudzus gadus veic ļoti svarīgu un nozīmīgu darbu, var pat teikt, pilda savu misiju. Esam runājuši šajos raidījumos ar kapelāniem bruņotajos spēkos un Zemessardzē, bet šoreiz pie mums viesojas Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas kapelānes Inese Lūse un Liena Apšukrapša. 

"Paliek dienas, paliek gadi, Paliek neuzcelti nami. Aiziet mani liepu zari, Pa Daugavu līgodami." Šie Arvīda Skalbes dzejas vārdi lieliski raksturo dziedātāju Vladislavu Juhņēviču (1950.-2015.), kurš šīs rindas kopā ar Latvijas radio orķestri izdziedāja Aivara Krūmiņa sacerētajā dziesmā. 2025. gada oktobrī apritēja 75 gadi, kopš pasaulē nāca Vladislavs, un šīsdienas raidījums veltīts šīs lieliskās balss īpašnieka atcerei.

Pirms 40 gadiem,  1985. gada 7. jūlijā, Turaidā tika atklāts Dainu kalns. Par Atmodas gadu uzdrošināšanos, par latviešu mūsdienu rituālu vietu, stāsts raidījumā.

"Stāsts par to, kā jaunais mācītājs un viņa kundze ieradās savā draudzē. Ošupes ciems. 1715." – tāds ir vienas nodaļas nosaukums Jāņa Lejiņa romānā "Dieva dusmības bērni". Autors atzīst, ka romānu strukturēt un nodaļām dot nosaukumus ar dramaturģisku vērienu ieteikusi viņa sieva – režisore Virdžīnija Lejiņa.

Spēlē piedalās: Raitis Ozols, Klāvs Stankevics, Austra Matveja un Beāte Lielmane.

Lantes muiža vēl 2020. gada pavasarī, kad Andis Pikāns to iegādājās, bija tuvu iznīcības robežai. Tagad tā ir vieta, kur šodiena kļūst par vēsturi un satiekas ar nākotni. Telpa, kur dzīvot ar dabā notiekošiem procesiem. Kultūras pieturvieta Latvijā. Plašāk sabiedrībā Andis Pikāns pazīstams kā uzņēmuma „Kurbads” īpašnieks, hokeja kluba „Kurbads” dibinātājs, kā arī neparastu piedzīvojumu cienītājs.

Kad un kāpēc vecāki saka „nekad"? Par to domājam ar Emīliju. Runājam arī par velna balli. Lasām Ērikas Bērziņas mazās „Mares lielo sapni" („Liels un mazs") un Rutas Zimnohas asprātīgo un nedaudz baiso stāstu „Ūna un Māre no nelabo ciema" („Latvijas Mediji").